Foto – Shutterstock

VIDEO: Bērnam ir tiesības arī grūtniecības laikā 0

1. jūnijā – Starptautiskajā bērnu aizsardzības dienā – Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Juridiskās fakultātes docente Inga Kudeikina aicina ikvienu sabiedrības pārstāvi būt atbildīgam un apzināties arī nedzimuša bērna tiesības, uzsverot, ka “vēl nedzimusī dzīvība ir pieaugušā tiesību subjekta atbildības robeža” un pastāstot, ka jau Senās Romas laikā pastāvēja vēl nedzimušā bērna tiesības uz mantojumu.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Šo 5 vārdu īpašnieki liek sievietēm justies kā septītajās debesīs 10
Kokteilis
FOTO. Horvātijas pārstāvis patīkami pārsteidz pasauli, atklājot savu Eirovīzijas favorītdziesmu
TV24
“Kandidāts, kurš grib braukt uz Briseli, kaut ko “klārē” krieviski!” Timrots, Kampars un Upleja-Jegermane komentē debates krievu valodā
Lasīt citas ziņas

Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskās fakultātes docentes Ingas Kudeikinas viedoklis

Bērna tiesības ir vienas no pamattiesībām, un tiesiskais regulējums šajā ziņā Latvijā ir sakārtots. “Ir spēkā esoši kvalitatīvi nacionālie tiesību akti, un Latvija ir pievienojusies visām starptautiskajām konvencijām, kas skar bērnu tiesību aizsardzību. Taču pirms bērna tiesību aizsardzības vajadzētu padomāt par to brīdi, kad bērns vēl ir embrijs, jo mūsdienās tam tiek pievērsta pārāk maza sabiedrības uzmanība vai arī tā ir kampaņveidīga,” atzīst docente Inga Kudeikina.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Mūsdienu sabiedrība vēl nav pieradusi pie domas, ka aizsargājamas ir tiesības uz dzīvību. Man gribētos teikt, ka tās ir tiesības piedzimt. Protams, ir pozitīvi šie biklie soļi, ko likumdevējs veic šajā virzienā. Pie tādiem var minēt daudz lielāku atbalstu grūtnieču aprūpē, piemēram, krīzes situācijās grūtniecēm tiek nodrošināts sociālais atbalsts. Pozitīvi ir vērtējama glābējsilīšu izveidošana un tam atbilstošā tiesiskā regulējuma pieņemšana.”

Pozitīvi vērtējami arī pasākumi, kas paredzēti, lai mazinātu abortu skaitu. “Proti, ir palielināts termiņš, kurā grūtniece var pārdomāt savu izvēli un pieņemt lēmumu, konsultējoties ar sociālajiem darbiniekiem krīzes gadījumā, ģimenes ārstu vai ginekologu, kuru pienākums ir informēt grūtnieci par tiesībām saglabāt dzīvību,” turpina stāstīt RSU docente.

Latvijā ir arī normatīvie akti, kas sekundāri aizsargā tiesības uz dzīvību, proti, tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, lai grūtniece varētu veiksmīgi saglabāt sevī dzīvību. “Tā ir gan kriminālatbildība par aicinājumu vai piespiešanu grūtnieci veikt abortu, gan plašu rezonansi izraisījušie grozījumi Tabakas aprites likumā par to, ka grūtnieces klātbūtnē nedrīkst smēķēt. Tātad sabiedrība sāk pietiekami rūpīgi pārdomāt šos jautājumus, kā ievirzīt sabiedrisko domu, kā ievirzīt ikvienu no mums uz tiesībām uz dzīvību un šo tiesību nodrošināšanu,” secina RSU docente.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.