VIDEO. “Latvija ir atbildība!” Valsts kontrolieris par pārvērtībām, kas stiprina mūsu valsti
0
Ko Tev nozīmē Latvija? Valsts kontrolieris Edgars Korčagins
Latvija no mana profesionālā skatpunkta un no manas pieredzes visvairāk nozīmē pastāvīgu darbu pie valsts pārvaldes uzlabošanas. Tā ir arvien labāka valsts pārvalde, kas iedzīvotājam nozīmē ātrāku, lētāku, iespējams, arī vieglāk pieejamu valsts pārvaldi, valsts pārvaldes pakalpojumus. Tas nozīmē arī arvien labāku politikas veidošanu, arvien labāku līdzekļu izlietošanu. To līdzekļu, ko iedzīvotāji ir uzticējuši valsts pārvaldei izlietot. Un tas nozīmē arvien lielāku mūsu pašu iegūto zināšanu pārnešanu un palīdzību citiem, kas faktiski ir tāds – pēdējo gadu fenomens.
Esot valsts kontrolieris un arī iepriekš strādājot gan valsts pārvaldē, gan nevalstiskajā sektorā, varu ļoti labi redzēt kā valsts pārvalde ir gadu laikā attīstījusies.
Bija virkne lietu, par kurām mēs runājām desmit, piecpadsmit gadus atpakaļ, kad bija lielas problēmas, lai saprastu, kas mums pieder, kāda vērtība mums pieder. Un tādā situācijā, kad mēs nezinājām, kas un kādā vērtībā mums pieder, lietām un vērtībām bija liels risks pazust. Šobrīd mēs par tādām lietām, vismaz tādā līmenī, pilnīgi noteikti vairs nerunājam.
Bija laiks, kad no dažādu valsts pārvaldes iestāžu puses tika apšaubīta tik vienkārša lieta kā plānošanas nepieciešamība. Kāpēc jāplāno? Mēs taču tāpat visi zinām labāk. Un tad soli pa solim mēs esam nonākuši, ka –plānošanas dokumentiem ir sava nozīme, ka tie iezīmē gan mūsu politiskās izvēles, gan saliek prioritātes tajos jautājumos, kuros mums ir jāizvēlas, jo mums visam nepietiek līdzekļu. Lūk – tā kā šīs lietas gadu gaitā pilnīgi noteikti ir gājušas uz priekšu, attīstījušās. Jā, mēs vienmēr gribēsim vēl pēc iespējas labāku valsts pārvaldi, un tas ir arī pamatoti. Un tāpēc jau arī Valsts kontrole no sava skatpunkta var dažkārt būt gan stūmējs, gan vilcējs valsts pārvaldei un dažkārt arī vienkārši arvien augstākas latiņas uzlicējs. Ik pa laikam mēs arī ar dažādiem valsts pārvaldes atzariem, ar ministrijām, iestādēm, pašvaldībām runājam, it sevišķi caur mūsu lietderības revīzijām, kur mēs nomērām pret kaut kādu – vai nu pasaules, vai Eiropas, vai varbūt mūsu pašu noteiktu standartu. Kā tad mums sokas? Mēs dažkārt runājam par to – vai mums vajag uz tik augstu – vienu vai otru standartu tiekties, jo reālā dzīve ir tāda, kāda ir. Kur tad jūs mums, kā saka, te tādu kosmosu prasāt? Un tas mūs arī parasti nostāda duālā situācija, bet, manuprāt, diezgan pamatotā, jo kādam jau ir jābūt, kas to augstāko standartu prasa. Kādam ir jābūt, kas to augstāko standartu parāda un tur roku uz pulsa, lai mēs uz to arī tiektos.
Viena lieta, kura mūs šajos gados valsts pārvaldē ir bruņojusi gan ar zināšanām, gan ar prasmēm, tās ir mūsu zināšanas, kā šīs visas lietas no postpadomju iekārtas uz modernu Rietumu iekārtu pārveidot. Un šīs zināšanas šobrīd ir ļoti pieprasītas citās valstīs. Gan mēs no savas iestādes, gan daudzas citas Latvijas valsts iestādes – esam eksperti tieši šīs zināšanas šobrīd nodod tālāk. Un arī tā ir valsts pārvalde, ka mēs ne tikai savas zināšanas esam likuši lietā savā valstī, bet palīdzam tās lietas likt lietā arī citās valstīs.
Visskaļāk izskan tie gadījumi, kad kāda institūcija Valsts kontroles ziņojumam nepiekrīt. Acīmredzot šie gadījumi ir tie, kas mums vislabāk paliek prātā. Bet biežāk mēs ar iestādēm esam uz viena viļņa, un jāsaka, ka pēdējo gadu prakse ir tāda, ka tas notiek arvien biežāk. Iestādes piekrīt un apņemas ieviest mūsu ieteikumus, tad mūsu ziņojumi varbūt tik skaļi neizskan, un tāpēc tik labi atmiņā nepaliek. Kopumā jāsaka, ka valsts pārvalde arvien vairāk novērtē darbu, ko mēs darām. Tas darbs, ko mēs darām, ir mainījies. Ja kādreiz tas bija vienkārši paskatīties uzskaites līmenī – vai visas lietas ir kārtībā, pēc tam bija tādas lietas kā paskatīties – vai tas viss atbilst likumam vai tādam, vai citam priekšrakstam. Šobrīd mūsu darbs ir parādīt – kā valsts pārvaldei strādāt labāk, ekonomiskāk, produktīvāk, mērķtiecīgāk sasniegt tos mērķus, kas mums pašiem ir vajadzīgi kā sabiedrībai. Līdz ar to, protams, tie ieteikumi ir tādi, kur pašām valsts iestādēm vai nu nepietiek resursu paskatīties, vai nepietiek spēka šos jautājumus tīri politiski vai kā citādāk administratīvi virzīt. Un tad valdes kontrole var būt tas atbalsts vai tas eksperts no malas, kas gan parādīs to bildi, gan arī izsniegs ieteikumus.
Uz valsts kontroli pilnīgi noteikti var balstīties cīņā pret pilnīgi nepamatotu birokrātiju Latvijas valstī. To vajag darīt. Skaidrs, ka kaut kādā mērā birokrātija ir nepieciešama. Tā ir veselīga, lai valsts vispār varētu normāli strādāt. Un ir skaidrs, ka Latvijai kā mazai valstij proporcionāli birokrātija būs daudz lielāka nekā lielām valstīm. Diemžēl ar to mums ir jāsadzīvo. Faktiski no revīzijas uz revīziju, no lietas uz lietu mēs šiem jautājumiem pievēršam uzmanību. Vai tas būtu slaidāks aparāts, ja tā var teikt, valsts pārvaldei? Vai tie būtu ātrāki procesi? Tas ir darbs, ko Valsts kontrole dara un darīs, un no revīzijas uz revīziju arī ieteiks.
Vēlējums Latvijas valstij simt septītajā dzimšanas dienā. Nepazaudēt fokusu un tās lietas, kas tiek darītas labi Valsts pārvaldē, lai mēs to uzlabotu. Nedarīt kampaņveidīgi. Tad, kad vai nu pienāk kārtējā krīze vai kad rodas, kā saka, politiskais briedums vienu vai otru lietu atrisināt, lai tā būtu birokrātijas mazināšana vai kas cits, nepazaudēt šo fokusu arī starpposmos un pastāvīgi strādāt pie tā, lai Valsts pārvaldes darbu uzlabotu.
