VIDEO. Pirms 85 gadiem jūnijā Padomju Krievija okupēja Latviju. Ciganovs stāsta Pēterim Apinim
0
Tieši pirms 85 gadiem – 1940. gada jūnijā Padomju savienība okupēja Latviju. Šos 85 gadus senos notikumus ir vērts atcerēties šodien, jo ģeopolitiskās reālijas šodien ir stipri līdzīgas. Arī toreiz visapkārt Eiropā bija karš, arī šodien mums ļoti tuvu ir karš.
Vēstures izpratnei jāatkāpjas atpakaļ līdz 1939. gadam, kad 23. augustā divi Eiropas diktatori ar savu ārlietu resoru vadītāju rokām noslēdza līgumu, ko mēs pazīstam kā Molotova – Rībentropa paktu. Staļins un Hitlers sadalīja Eiropu, tajā skaitā Baltijas valstis.
Latvija nonāca Padomju savienības ietekmes sfērā. Ko tas nozīmēja, mēs drīz vien uzzinājām. Visām Baltijas valstīm tika uzspiesti tā saucamie “savstarpējās palīdzības līgumi”. Latvijā izvietojās Sarkanās armijas kontingents 25 tūkstošu militāristu skaitā, neskaitot jūrniekus, celtniekus, šoferus utt. Skaita ziņā viņu bija tik pat daudz kā visa Latvijas armija. Šī krievu armija izvietojās Liepājā un Liepājas apkārtnē, perimetrā līdz Ventai.
Latvijā starpkaru periodā bija obligātais karadienets, armijā bija no 19 līdz 21 tūkstotim vīru, dažkārt līdz 23 tūkstošiem. Skaits mainījās, jo notika iesaukšanas un demobilizācijas.
1939. gada 1. septembrī sākās 2. pasaules karš – Lielbritānija un Francija pieteica karu Vācijai, Vācija atbildēja. Sākās Polijas dalīšana starp Vāciju un Padomju savienību. Latvija pasludināja absolūtu neitralitāti. Līdz ar to beidza pastāvēt visi starptautiskie līgumi, tai skaitā militārie (Latvijai tāds bija viens – ar Igauniju). Neitralitāte noteica, ka Latvija nevar būt aliansēs pret kaut kādu trešo valsti.
Lai nodrošinātu šo absolūto neitralitāti Latvijas armijā iesauca dažu gadu rezervistus, līdz ar to 1939. gada septembra beigās Latvijas armijas militārpersonu skaits pieauga līdz 30 tūkstošiem vīru. Pēc tam gan dažus gadagājumus atvaļināja, bet Latvijas armijā 1940. gada vasarā joprojām bija 25–26 tūkstoši vīru.
Patiesībā jau 1939. gada oktobrī Latvija bija beigusi pastāvēt kā neatkarīga valsts, kad Latvijā ienāca padomju karaspēka daļas un izveidojās karaspēka bāzes. No šī brīža Latvija bija protektorāta statusā – nebija iespēja realizēt savu neatkarīgu ārpolitiku, Latvija bija ļoti ierobežota drošības politikas jomā.
Un tomēr – 1940. gada sākumā Latvijas iedzīvotāji nojauta, ka kaut kas briest, bet to, kas notiks 1940. gada jūnijā, nevarēja paredzēt visļaunākajos murgos. Latvija bija 20 gadus dzīvojusi mierā, Latvija bija tiem laikiem pārtikusi sabiedrība, tiesa, kopš 1934. gada bija zināmi demokrātijas ierobežojumi. No 1939. gada vasaras Latvijas ekonomika sāka pāriet uz kara ekonomikas principiem, militarizējās ražošana un pat lauksaimniecība. Arī karadarbība Eiropā sagādāja ierobežojumus, bet valdība teica – mums viss ir kārtībā.
Kad sākās Polijas sadalīšana starp Krieviju un Vāciju, Latvijai bija robeža ar Poliju, bija ļoti draudzīgas attiecības ar Poliju, pie kam Latvijā atradās vismaz 40 tūkstoši poļu laukstrādnieku. Tajā laikā poļu zemnieki labprāt brauca uz Latviju, kur bija lielākas algas un labāki darba apstākļi.
Pa šauro robežu starp Latviju un Poliju daudz Polijas militārpersonu centās mukt no uzbrūkošajām padomju un vācu armijām. Latvija internēja aptuveni 2000 poļu militārpersonu, izvietojot tos Litenē, Valmierā, Cesvainē un slēgtajā Rīgas leprozorijā (šobrīd Latvijas Infektoloģijas centrā). Kara darbības gaitā pāri Latvijas robežai pārlidoja arī deviņas vācu lidmašīnas, un arī šo lidmašīnu lidotāji tika internēti. Tiesa, šos vāciešus drīz atlaida. Diemžēl poļu laukstrādniekus Latvijai bija jāsūta atpakaļ uz Poliju, jo neitralitātes status neļāva mums uzturēt karojošas valsts pilsoņus.
Internēto poļu militārpersonu bruņojums – tanki, lielgabali sākumā nonāca Latvijas bruņoto spēku īpašumā, bet pēc tam – pēc okupācijas – Sarkanās armijas rīcībā.
1939. gada 4. septembrī, kad tika bombardēta Varšava, tika sabombardēta arī Latvijas republikas vēstniecība Varšavā.
Arī šobrīd – Krievija ir mums blakus. Mēs redzam, kas notiek Ukrainā. Tā laika ģeopolitiskās realitātes var pārnest uz mūsdienu situāciju. Krievijas tuvumā karadarbība var sākties ne no kā. Arī toreiz neviens nespēja iedomāties, ka Latvijas neatkarību var tā vienkārši – ņemt un likvidēt, iebraukt šeit ar tankiem. Ģeopolitiskās realitātes 1940. gadā mēs varam savilkt ar šodienu, tiesa – toreiz nebija NATO, Latvijai nebija militāras sadarbības ne ar vienu lielu Eiropas valsti. Toreiz Latvija ļoti paļāvās uz Poliju, kas tika sakauta mēneša laikā. Latvija toreiz paļāvās uz Lielbritāniju un Franciju, bet tās pat gribēdamas navarēja tikt cauri Vācijas un Krievijas militarizētajai Baltijas jūrai.
