Latviju Venēcijā pārstāv arhitektu biroja NRJA radošā komanda, ar projektu “Tas nav domāts Tev! Tas domāts ēkai” izvēršot tehnoloģiju un cilvēka attiecību tēmu.
Latviju Venēcijā pārstāv arhitektu biroja NRJA radošā komanda, ar projektu “Tas nav domāts Tev! Tas domāts ēkai” izvēršot tehnoloģiju un cilvēka attiecību tēmu.
Publicitātes (Ērika Boža/Latvian pavilion twitter) foto

Vieglāk ir iedomāties utopisku nākotni. Kritiķe Andra Silapētere recenzē Venēcijas biennāles 17. starptautisko arhitektūras izstādi 4

Andra Silapētere, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”

 

Vēl tikai dažas nedēļas Venēcijā apskatāma 17. starptautiskā Arhitektūras biennāles izstāde, kas šogad uzdod retorisku un monumentālu jautājumu: “Kā mēs dzīvosim kopā?” Tas vienlaikus ir gan sociāls, gan politisks, gan ir par telpu tās plašākā nozīmē un mēģina pētīt idejas, kas iezīmētu sava veida sabiedrības vienošanās iespējas.

“Paldies, par darbības imitāciju. Pēc sertifikāta beigām braukšu iepirkties uz Igauniju!” Soctīklotāji par valdības plāniem atcelt ierobežojumus 10
Lasītājs: Saslimu ar kovidu, visas laboratorijas atteicās atbraukt uztaisīt testu, tagad sertifikāta man nav. Kurš atmaksās zaudējumus un uzņemsies atbildību? 35
Mūžībā devies leģendārās kantrimūzikas grupas “Dakota” solists Edvīns Zariņš
Lasīt citas ziņas

Izstādi kūrējis no Libānas nākošais arhitekts un pasniedzējs Hašims Sarkis, ar aicinātajiem skates dalībniekiem piedāvājot teju simts atbildes, kā mums kā sabiedrībai nākotnē būtu iespējams dzīvot kopā, ņemot vērā šodien aktuālās klimata pārmaiņas, mainīgās sociālās struktūras, īpaši ģimenes formas, bēgļu krīzi, radikalizēšanos gan politiskā, gan ideoloģiskā plānā un cīņu par vienlīdzību rases, klases un dzimuma kontekstā.

Bez kūrētās izstādes daļas savas versijas par dažādiem arhitektūras potenciāliem piedāvājuši arī sešdesmit nacionālie paviljoni, tostarp Latvija, ko šogad Venēcijā pārstāv arhitektu biroja NRJA (“No Rules Just Architecture”) radošā komanda ar projektu “Tas nav domāts Tev! Tas domāts ēkai”, izvēršot tehnoloģiju un cilvēka attiecību tēmu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Bet – kā būtu iespējams sadzīvot, un vai mēs kā sabiedrība apzināmies šī jautājuma cēloņus? Tieši jautājums par apzināšanos bija tas, kas radās man, apskatot izstādi šī gada septembrī un tagad rakstot par to šeit, Latvijā, kas nupat piedzīvo savu otro lokdaunu un atrodas nopietnu problēmu priekšā, liekot identificēt sabiedrības sašķeltību un problēmu ignoranci tik lielā mērā, kādu man vēl nav nācies piedzīvot savas paaudzes kontekstā.

Hašima Sarkis izstāde ir izvērsta piecās daļās jeb nodaļās – trīs “Arsenālā” un divas Centrālajā paviljonā Džardini: “Starp dažādām būtnēm”, “Kā jaunas mājsaimniecības”, “Kā jaunattīstības kopienas”, “Aiz robežām”, “Kā viena planēta”.

No ekspozīcijas daļas uz daļu atkārtojas jautājumi: vai varam pārdomāt, vai varam mainīt, vai varam pārveidot. Iespēju, spekulāciju, improvizāciju un mēģinājumu loks ir tiešām plašs, sākot ar civilizācijas potencialitāti dzīvot uz Mēness un beidzot ar bēgļu nometnēm un tehnoloģiju brīnumiem, kas var iemācīties un translēt visdažādākās zināšanas.

Tomēr nepamet sajūta, ka liela daļa jautājumu palika neatbildēti vai izplūda vispārinājumos, lai arī tika uzdoti diezgan precīzi, reaģējot uz globālajiem satricinājumiem – ekoloģijas, politikas, sociālajām un ekonomikas krīzēm – un tagad arī pandēmiju, kas visas krīzes padziļina vēl vairāk.

Ja pieņemam, ka biennāles mērķis bija izcelt arhitektūras kā sociālu pārmaiņu veicinātāja iespējas sabiedrībā, tad, par spīti kuratora ļoti cēlajai iecerei, šis potenciāls neguva skaidru satvaru izstādes formā.

Ekspozīcija tās pārbagātībā iezīmēja, ka mums kā sabiedrībai ir doti instrumenti realizēt iespējas dzīvot citādi, labāk, tomēr palika neskaidrs, kā tas izdarāms un kā atrodamas jēgpilnas stratēģijas kopābūšanai.

Nesen divi mani kolēģi Igaunijā, runājot par māk­slas projektu kūrēšanu, iezīmēja divas potenciālas trajektorijas, kā varam domāt par savu aktuālo tagadni: viens, kas ar mākslas palīdzību meklē veidus, kā padarīt pasauli labāku tagad, un otrs – iedomājas pasauli no jauna, kāda tā būtu pēc šīs eksistences beigām.

Viens strādā ar problēmām šobrīd, otrs kancelē eksistējošās struktūras un rada jaunas. Kurš no tiem ir vieglāks, domājot par nākotni, un vai tā varam tikt galā ar aktuālās tagadnes izaicinājumu?

Izstādīto projektu klāsts savā veidā signalizēja, ka šobrīd vieglāk ir iedomāties utopisku nākotni nekā samierināties ar distopiju, kurā dzīvojam šobrīd, un atrast konkrētus risinājumus konkrētām problēmām, piemēram, cilvēku migrācija un kā no tās nebaidīties, bet radīt risinājumus, kas ļauj pieņemt un palīdzēt citiem gan valstiskā, gan nevalstisko organizāciju līmenī. (Iedomājieties šobrīd situāciju, kāda ir robežvalstīm ar Baltkrieviju.)

Uz šo apmulsumu norādīja arī forma, kādu bija ieguvuši lielākā daļa izstādes eksponātu, proti, nevis arhitektūrā tik ierastie maketi kā idejas formulējumi, bet vairāk skulpturālas un asociatīvas instalācijas, kas rotaļājas ar idejām, ieceļot tās abstrahētās kategorijās.

Varbūt arī būtu jājautā, vai arhitektūra kā ekonomisko, arī politisko procesu daļa tam ir gatava un ir arī gatava pretoties ierastajiem finansi­ālajiem un ideoloģiskajiem nosacījumiem? Varētu pieņemt, ka ir – kurators izstādē centās iezīmēt tieši uzsvaru uz kolektīvām, starpdisciplinārām un pētījumos balstītām praksēm, kuru mērķis ir domāt kopā, ņemt vērā dažādas zināšanas un pieredzes un saskatīt potenciālu visdažādākajās sabiedrības grupās.

Eksponāti daļā gadījumu bija kolektīvi tapuši projekti atšķirīgās institūcijās, universitātēs un institūtos, un gandrīz nemaz netika pārstāvētas tā dēvētās stār­arhitektu prakses. Tas liek, protams, domāt par to, kur šādas prakses ir iespējamas, kas tās var veicināt un kas var noteikt arhitektūras kā nozares pašnoteikšanos un neatkarību, izaicinot eksistējošās varas struktūras. (Piemēram, iedomājieties nesen publiskoto informāciju par Latvijas būvbiznesa korumpētību.)

Sarkis atbildi saredz pašiniciatīvā un tajā, ka nav iespējams vairāk gaidīt uz politiskiem lēmumiem, kas varētu veicināt labāku nākotni, jo tie aizvien paliek iesprostoti manipulatīvos saukļos, lavierējot starp dažādām vēlētāju grupām.

SAISTĪTIE RAKSTI

Latvijas paviljona komanda savukārt aicina mainīt skatījuma perspektīvu un savā veidā nebaidīties no šķietami draudīgā un mācīties sadzīvot ar, projekta gadījumā, – tehnoloģijām, bet te varam domāt arī plašāk.

Problēmu ir daudz, pieaugošā militarizācija, iesakņojusies ekonomiskā nevienlīdzība, uzraudzības izplatība, cilvēku pārvietošana, cīņa pret rasismu un naidu, izglītība krīzes apstākļos. Uzskaitījums liek atgriezties pie jautājuma par to, vai sabiedrība gan lokālā, gan globālā līmenī šīs problēmas apzinās un izprot kā akūtas? Jo laikam, ja mēs nejūtamies visi vienlīdz atbildīgi, pārmaiņas nav iespējamas.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
“Paldies, par darbības imitāciju. Pēc sertifikāta beigām braukšu iepirkties uz Igauniju!” Soctīklotāji par valdības plāniem atcelt ierobežojumus 10
Lasītājs: Saslimu ar kovidu, visas laboratorijas atteicās atbraukt uztaisīt testu, tagad sertifikāta man nav. Kurš atmaksās zaudējumus un uzņemsies atbildību? 35
Mūžībā devies leģendārās kantrimūzikas grupas “Dakota” solists Edvīns Zariņš
“Cilvēks, kas nav vakcinējies, šī sertifikāta dēļ tik daudz nesocializējas, tāpēc pasargā sevi,” Dūrītis par “zaļā režīma” jēgu 88
Latviju šķērsos nokrišņu zona, kas atnesīs vienu no spēcīgākajiem sniegputeņiem šoziem. Vai prognoze par vētru joprojām spēkā? 1
Lasīt citas ziņas
Darba tirgus mainījies uz neatgriešanos: cita motivācija, jaunu paaudžu pesimisms un radošuma cena
“Viņi neēdīs, bet parādā nepaliks,” Krauklis par to, cik būtisks ir atbalsts senioriem energokrīzē 26
“Kā jebkurā spēlē, kamēr trumpji rokā, tikmēr jāspēlē…”. Saruna ar kantrīmūzikas leģendu Edvīnu Zariņu 2
VIDEO. Ielu intervijas: Vai Latvijā ir jāatceļ ierobežojumi un sertifikātu darbība?
Pēc ierašanās Pekinas olimpiskajās spēlēs Latvijas delegācijā konstatēts Covid-19 gadījums
12:09
Lai paveiktu nodomāto, nāksies koncentrēties tikai uz to, no daudz kā atteikties! Horoskopi no 31.janvāra līdz 6.februārim
11:27
vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieki – Aivars un Valērijs
11:22
Katrā valstī sava kārtība! Kāda šobrīd “omikrona vilnī” dzīve citviet Eiropā?
Ļoti nepatīkamas ziņas autobraucējiem Baltijas valstīs 1
Levits: Vienoti Rietumi visās jomās ir spēcīgāki par Krieviju
Sestdienas vakarā Rīgā gaidāmi nepatīkami laika apstākļi, jābūt uzmanīgiem!
Studentu būvētā lieljaudas raķete veiksmīgi izmēģināta
Lielupē sāk paaugstināties ūdens līmenis. Izsludina brīdinājumu
Mūžībā devies leģendārās kantrimūzikas grupas “Dakota” solists Edvīns Zariņš
“Citadeles” meitasbanku Šveicē pirks Gibraltāra banka
Latvijā šobrīd otra zemākā minimālā alga Eiropā! Eglītis atklāj, par cik simtiem eiro tā šogad jāpalielina 1
Lukašenko sola aizstāvēt Krieviju uzbrukuma gadījumā; draud Baltijas valstīm
“Paldies, par darbības imitāciju. Pēc sertifikāta beigām braukšu iepirkties uz Igauniju!” Soctīklotāji par valdības plāniem atcelt ierobežojumus 10
Lasītājs: Saslimu ar kovidu, visas laboratorijas atteicās atbraukt uztaisīt testu, tagad sertifikāta man nav. Kurš atmaksās zaudējumus un uzņemsies atbildību? 35
Īrijā vairs nav jādistancējas. Kā aizvadīta pirmā “brīvlaišanas” nedēļa?
Krievijas armija nogādājusi asins krājumus pie robežas ar Ukrainu 1
“Epidēmijas apjoms patlaban ir milzīgs.” Dumpis par to, ka Covid-19 inficēto varētu būt trīs reizes vairāk, nekā rāda statistika 58
“Kontrabandas prece Latvijā nr. 1 – cigaretes.” Saruna ar VID Muitas pārvaldes direktoru Raimondu Zukulu 16
VIDEO. “Nenormāla slodze, ieskaitot slimnīcas pa ceļam…”: Olga Rajecka atklāj patiesību par “Eolikas” koncertdzīves aizkulisēm
“Cilvēks, kas nav vakcinējies, šī sertifikāta dēļ tik daudz nesocializējas, tāpēc pasargā sevi,” Dūrītis par “zaļā režīma” jēgu 88
Skatītāja: Uztaisiet šovu, lai prezidents un ministri parāda, kā izdzīvot ar 283 eiro mēnesī 253
Izslimojis, bet jāpotējas? Lai iegūtu sertifikātu, vajag laboratorijas testu. Taču uz to ilgi jāgaida 66
VIDEO. “Tā procedūra ir ļoti nopietna, jo dibens jau nav tā mazākā ķermeņa daļa”: Olga Kambala ar injekcijām tiek pie smukākas pēcpuses 81
“Mēs te tupēsim ar maskām, kodiem un ierobežojumiem, kamēr visa pārējā Eiropa dzīvos kā 2019. gadā,” Soctīklotāji par Pavļuta paziņojumu 244
FOTO. “Izskatās kā iemīlējušies!”: princis Viljams un Keita Midltone atgriezušies no atvaļinājuma
Ja pārdod mašīnu – vai jāmaksā valstij nodoklis? 18