Vārdu pārmaiņa ar ierēdņiem? Filmēt drīkst, jā, bet tālāk – var tikt pie kriminālatbildības; skaidrojam likumu 0
Datu valsts inspekcija (DVI) piekrīt Tiesībsarga birojam, ka iestāžu apmeklētāji drīkst filmēt un fotografēt amatpersonas personiskām vajadzībām, vienlaikus “pieklājība prasa” par tādu nodomu informēt iepriekš un šādu materiālu nedrīkst publiskot internetā, aģentūrai LETA pavēstīja DVI.
DVI kopā ari Tiesībsarga biroju izstrādājuši vadlīnijas “Amatpersonu datu apstrāde audiovizuālā veidā un šo materiālu publicēšana”. Vadlīnijās ir noteikts, ka amatpersonas filmēšana personiskām vajadzībām ir pieļaujama, tomēr
par šādu nodomu ieteicams amatpersonu iepriekš informēt, un šāds materiāls neesot paredzēts publicēšanai internetā.
Savukārt gadījumos, kad filmēšanas mērķis ir sabiedrības informēšana vai iespējamā pārkāpuma fiksēšana, šādai datu apstrādei esot “jābūt ar tiesisku pamatojumu”, turklāt amatpersona par filmēšanu un tās nolūku esot jāinformē, ja vien tas objektīvi netraucē sasniegt mērķi.
Vadlīnijās pausta nostāja, ka amatpersonām, tāpat kā jebkurai citai personai, ir tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību.
Jau vēstīts, ka Tiesībsarga birojā iepriekš skaidroja, ka
par šāda materiāla publiskošanu internetā pienākas administratīvais sods vai var iestāties pat kriminālatbildība.
Vienlaikus materiālu ir atļauts publiskot, ja fiksēts acīmredzams amatpersonas pārkāpums un sabiedrībai par to ir jāzina.
Tiesībsarga birojā skaidro, ka filmēt, fotografēt un publicēt materiālu tikai tāpēc, ka persona ir amatpersona, nav pietiekams pamats. Šāda rīcība ir būtiska iejaukšanās privātajā dzīvē, kas pieļaujama tikai tad, ja amatpersona acīmredzami pārkāpj likumu un sabiedrībai par to jāzina. Visbiežāk tomēr
ieteicams par amatpersonas pārkāpumu informēt tās tiešo vadītāju, nevis materiālu publicēt internetā.
Tiesībsardze Karina Palkova norāda, ka iedzīvotāji nereti filmē tāpēc, ka vēlas aizsargāt savas tiesības, un tas ir saprotami. Vienlaikus ir svarīgi, lai šī rīcība nenodarītu nevajadzīgu kaitējumu nevienai no pusēm.
Birojā informē, ka vajadzība pēc vadlīnijām ir pieaugusi, jo arvien biežāki ir gadījumi, kad amatpersonas tiek filmētas bez objektīva iemesla.
Daļa iedzīvotāju šādi rīkojas, jo subjektīvi uzskata to par sabiedrības interešu aizstāvību,
savukārt citi – lai izraisītu strīdu vai pievērstu sev uzmanību sociālajos tīklos, novērots Tiesībsarga birojā.
Vadlīnijas attiecas ne tikai uz valsts un pašvaldību amatpersonām, bet arī uz citu iestāžu darbiniekiem, kuri ikdienā strādā ar klientiem un līdz ar to var nonākt situācijās, kur viņu rīcība tiek filmēta.
