Viens no koncerna Stora Enso lielajiem mērķiem ir tāds, ka visu to, kas šobrīd tiek ražots no fosilajiem izejmateriāliem, nākotnē jāspēj saražot no atjaunojamiem izejmateriāliem 2
Kārlis Vasulis, žurnāls ” Baltijas Koks”
Somijas un Zviedrijas mežu nozares milzis Stora Enso sevi dēvē par atjaunojamo materiālu kompāniju. Tas tiek pamatots ar faktiem, ka uzņēmuma produkti tiek ražoti no atjaunojamiem resursiem, tos iespējams atkārtoti pārstrādāt un tie spēj aizstāt fosilos materiālus. Uzņēmuma dēvēšana par milzi nav bez pamata, jo tas nodarbina aptuveni 21 tūkstoti cilvēku vairāk nekā 30 valstīs un pārsniedz 10 miljardu eiro apgrozījumu. Latvijā dažādās uzņēmuma struktūrās strādā aptuveni 400 darbinieku. AS Stora Enso Latvija vadītājs Uldis Deisons sarunā ar žurnālu Baltijas Koks atzīst, ka šobrīd gan nozare, gan uzņēmums saskaras ar izaicinājumiem visiem zināmās ģeopolitiskās situācijas ietekmē, bet vienlaikus uzsver, ka krīze ir labākais laiks, kad domāt par attīstību. «Ir cilvēki, kuri visās iespējās saskata grūtības, bet ir cilvēki, kuri katrās grūtībās saskata iespējas. Es gribētu, lai mēs piederētu pie tiem otrajiem,» citējot koncerna Stora Enso vadītāju Hansu Solstremu (Hans Sohlström), norāda Deisons.
Darbība Latvijā
Stora Enso saimei pieder Launkalnes kokzāģētava, kas atrodas Smiltenes novadā. Tajā pārsvarā izmanto zāģbaļķus no apkārtējiem mežiem. Ražošana kokzāģētavā uzsākta 2002. gadā, tās pārstrādes jaudu veido 500 tūkstoši kubikmetru baļķu gadā, un galvenās produktu grupas ir zāģmateriāli, ēvelēti apdares un konstrukciju materiāli, termokoksne, granulas, šķelda. Latvijā darbojas arī rūpnīca, kas ražo kartona iepakojumu risinājumus gan no jaunšķiedras, gan pārstrādātas šķiedras.
Deisons uzsver uzņēmuma nozīmi reģionā un lepojas, ka aizvadītajā gadā kompānija saņēmusi atzinību kā lielākie iemaksu veicēji Smiltenes novada budžetā, vienlaikus balva saņemta arī no Valsts ieņēmumu dienesta par lielāko nodokļu maksātāju Vidzemē vidēja izmēra uzņēmumu grupā. Uzņēmuma attīstībā ļoti svarīga esot sadarbība ar vietējām pašvaldībām, kā arī mācību iestādēm – Valmieras tehnikumu, Cēsu Tehnoloģiju un Dizaina vidusskolu un citām. Deisons pauž gandarījumu par iespēju veidot prakses vietas un aicināt jauniešus izmēģināt spēkus ražošanā. Tomēr, līdzīgi kā daudzi citi iepriekš intervētie uzņēmēji, kopumā darbaspēka pieejamības jautājumu viņš vērtē kā sarežģītu. «Man ir liels prieks par AS Stora Enso Latvija komandas sniegumu, un vēlos izteikt pateicību visiem darbiniekiem, jo viņi ir uzņēmuma pats pamats,» viņš piebilst.
Tirgus ar izaicinājumiem
AS Stora Enso Latvija vadītājs vērtē, ka patlaban noieta tirgos situācija ir izaicinājumiem pilna, to ietekmē ģeopolitiskā situācija, kredītprocentu likmes, kā arī citi faktori, kas būvniecības aktivitātei pasaulē liek noplakt. «Šobrīd būvniecības tempi samazinās visā pasaulē, kas tieši ietekmē pieprasījumu. Situācija ir pietiekami sarežģīta, un domāju, ka tā tas nav tikai mūsu uzņēmumam. Lejupslīde sākās 2022. gada vasarā, un ir redzams, ka daudzas rūpnīcas strādā ar samazinātu jaudu. Uzņēmums šobrīd koncentrējas uz to, kā šo situāciju pārvarēt. Tēlaini izsakoties, visā koncernā Stora Enso katrs akmens tiek griezts riņķī un tiek pārskatīts veids, kā mēs strādājam, kur mēs darām un ko mēs darām,» teic Deisons. Viens no iemesliem, kādēļ šī situācija ietekmē uzņēmuma finanšu rezultātus, ir apstāklis, ka izejmateriālu cena tieši proporcionāli neseko pārdošanas cenu samazinājumam, un tas ietekmējot jebkuru koksnes nozares uzņēmumu. «Nepieciešams pieņemt arī smagus lēmumus, piemēram, par darbinieku skaita samazināšanu. Nācās slēgt vienu rūpnīcu Igaunijā. Tagad turpinām jaunajā situācijā meklēt pareizo darbības modeli – kā būt konkurētspējīgiem, bet tajā pašā laikā attīstīties. Lai brīdī, kad bizness aizies un ekonomiskā situācija sāks uzlaboties, varētu pilnā jaudā doties uz priekšu,» viņš piebilst.
Papildu sarežģījumus rada augstās kredītprocentu likmes. «Visam pamatā ir pieprasījums. Mēs visi zinām, kādi šobrīd ir kredītprocenti. Tas ir viens no veidiem, kā centrālās bankas cenšas mazināt inflāciju. Ja mēs turpinātu saglabāt iepriekšējo ražošanas jaudu un nepārdotu visu produkciju, tas noteikti ievilktos noliktavu atlikumos, kas šajā situācijā ir liels risks, jo tie var zaudēt vērtību. Mēģinām ražot tik, cik tirgus pieprasa, un pielāgoties šai situācijai, jo orientēšanās uz klientu noteikti ir viena no mūsu pamatvērtībām,» skaidro uzņēmējs.
Inovācijas un koka būvniecība
Viens no koncerna Stora Enso lielajiem mērķiem ir tāds, ka visu to, kas šobrīd tiek ražots no fosilajiem izejmateriāliem, nākotnē jāspēj saražot no atjaunojamiem izejmateriāliem. Piemērs ir iepakojums – koncerns Stora Enso strādā pie stiprāka, stingrāka un vieglāka iepakojuma izveides, kuram izmanto mazāk resursu, bet tajā pašā laikā saglabā kvalitāti. Pārsteidzoša inovācija ir gudrais iepakojums, kurā ir iestrādāti sensori, lai varētu sekot, kur tas atrodas un kādi apstākļi ir iepakojumā. Ļoti interesanta inovācija ir darbs pie elektroautomašīnu bateriju ķīmiskā sastāva, proti, iespējām aizvietot tradicionālās izejvielas ar koksnes blakusproduktiem jeb precīzāk – uz lignīna bāzes ražotiem. Papildus norit izpēte par lignīna iespējām pilnvērtīgi aizstāt bitumenu asfalta ražošanā. Cita ievērības cienīga inovācija, kas top koncernā Stora Enso, ir plāni no koka izgatavot līdz pat 100 metru augstus torņus vēja turbīnām, kā arī šo turbīnu spārnus.
Runājot par Stora Enso, noteikti jāpiemin tās radītais rīku kopums, kam dots nosaukums SYLVA. Šis pakalpojums dod iespēju tiešsaistē atsevišķi pielāgot teju jebkuru koka būves elementu, piemēram, kāpnes, sienas, grīdas, brusas u. tml. Šīs detaļas tiek rūpnieciski saražotas un piegādātas klientam.
Taujāts par koka būvniecības attīstības iespējām Latvijā, Deisons norāda, ka pie mums jāturpina normatīvu sakārtošana, kuri ierobežo daudzstāvu būvniecību. Protams, traucē arī vēsturiski apstākļi, kas rezultējas dažādos aizspriedumos par koka konstrukciju drošību, piemēram, no ugunsnelaimēm. Vienlaikus attīstību bremzē ēnu ekonomikas apjomi. Uzņēmējs arī pauž pārliecību, ka koka būvniecība uzņems arvien lielākus apgriezienus. Lai arī koksnes produktu cena nākotnē tikai pieaugs, tomēr arī citu būvmateriālu cenas augs, līdz ar to šajā konkurencē koka būvniecībai vienmēr būs liela priekšrocība – celtniecības ātrums. «Parastā būvniecība ir darbaspēka ietilpīgāka, un, augot darbaspēka izmaksām, domāju, ka koka būvniecība uz šo faktoru rēķina varētu pārspēt tradicionālo,» rezumē AS Stora Enso Latvija vadītājs Deisons.
