Kaut kas tiek noklusēts? Berlīnē armija jau nopietni gatavojas kaujai ar Krieviju 0
Vācijā Bundesvēra drošības bataljons veicis nakts taktiskās mācības Berlīnes metro, jo Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss brīdinājis, ka Krievijas uzbrukuma draudi varētu materializēties ātrāk nekā iepriekš prognozēts.
Kā vēsta izdevums Der Tagesspiegel, nedēļu ilgo manevru laikā karavīri trenējās aizstāvēt federālo valdību, cīnīties ar imitētiem diversantiem, evakuēt ievainotos un darboties ierobežotas redzamības apstākļos.
Bataljona komandieris pulkvežleitnants Maiks Teičgreibers skaidro, ka mācību mērķis bija praktizēt reaģēšanu uz “sliktāko scenāriju”. Virsnieks piebilda, ka šis ir otrais gads pēc kārtas, kad šādas mācības tiek rīkotas, un metro tika izvēlēta kā reālistiska vieta, jo tuneļus krīzes gadījumā varētu izmantot karaspēka transportēšanai.
“Mēs trenējamies Berlīnē, jo Berlīne ir mūsu darbības zona. Federālās aizsardzības ministrijas gvardes bataljonam ir uzdots aizsargāt federālās valdības objektus saspīlējuma vai aizsardzības gadījumā,” ziņo ieaistītie.
17. novembrī Boriss Pistoriuss paziņoja, ka Krievijas armija varētu atjaunot savu ofensīvo spēju uzbrukt NATO valstīm nevis līdz 2029. gadam, kā iepriekš tika prognozēts, bet gan līdz 2028. gadam. Viņš piebilda, ka
daži militārie eksperti uzskata, ka Eiropai “ir bijusi pēdējā miera vasara”.
Ministrs atzina, ka Krievijas draudu atzīšana notika pārāk vēlu – 2022. gadā pēc iebrukuma Ukrainā. Tomēr viņš uzsvēra, ka NATO saglabā ievērojamu atturēšanas potenciālu, tostarp kodolieročus, un ka Eiropas bruņotie spēki joprojām ir kaujas gatavībā un tiem ir nepieciešams tikai papildu aprīkojums.
Iespējamu Krievijas pārsteiguma uzbrukumu iepriekš apsprieda Vācijas Apvienoto operāciju pavēlniecības vadītājs ģenerālleitnants Aleksandrs Sohlranks. Viņš norādīja, ka Maskavas lēmums būs atkarīgs no Krievijas militārā spēka, kaujas pieredzes un Rietumu sabiedroto reakcijas. Viņš atzīmēja, ka,
neskatoties uz neveiksmēm Ukrainā, Krievijai ir pietiekams galveno kaujas tanku flotes apjoms, spēcīgi gaisa spēki, vairākas kaujas gatavības flotes un kodolieroči.
Līdzīgus vērtējumus pauž arī Eiropas izlūkdienesti un militārie vadītāji. Vasarā Vācijas izlūkdienesta BND vadītājs brīdināja par Krievijas provokācijas risku Baltijas valstīs, līdzīgi kā Krimas aneksijas gadījumā, un
februārī Dānijas izlūkdienests paziņoja, ka Krievija spēj piecu gadu laikā sākt pilna mēroga karu Eiropā.
NATO ģenerālsekretārs Marks Rite šos secinājumus atkārtoja jūnijā, norādot uz uzbrukuma iespējamību tajā pašā laika posmā. Oktobrī Francijas Ģenerālštāba priekšnieks ģenerālis Fabjēns Mandons runāja par nepieciešamību gatavoties sadursmei ar Krieviju nākamo trīs līdz četru gadu laikā.
17. novembrī Polijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba priekšnieks ģenerālis Veslavs Kukula paziņoja, ka
Polija atrodas “pirmskara stāvoklī”, un brīdināja par gatavošanos iespējamam uzbrukumam.
