“Viņi baidījās, ka…” ASV un Izraēlas uzbrukumam Irānai bija jāsākas jau nedēļu iepriekš – avoti atklāj iemeslus, kāpēc tas tika atlikts 0
ASV un Izraēla sākotnēji bija plānojušas uzsākt militāru darbību pret Irānu jau nedēļu agrāk, tomēr saskaņā ar medija “Axios” iegūto informāciju, uzbrukums tika atlikts operatīvu un izlūkošanas iemeslu dēļ.
Avoti atklāj, ka pēc otrā ASV un Irānas sarunu raunda 17. februārī, kas noslēdzās bez būtiskiem panākumiem, ASV un Izraēlas stratēģi gatavojās uzbrukumam sākotnēji paredzētajā datumā – 21. februārī. Taču atļauja uzbrukumam netika dota.
Viens no galvenajām atlikšanas iemesliem bija nelabvēlīgi laika apstākļi reģionā. Vēl viena Izraēlas amatpersona paskaidroja, ka kavēšanās saistīta galvenokārt ar ASV koordinācijas nepieciešamību ar Izraēlas Aizsardzības spēkiem. Kāds ASV Trampa administrācijas pārstāvis atzina: “Pēdējās divas nedēļas bija ārkārtīgi intensīvas.”
Uzbrukuma atlikšana deva iespēju veikt vēl vienu diplomātisku sarunu raundu Ženēvā 26. februārī. Tomēr avotu viedokļi par šī tikšanās patieso mērķi atšķiras. Viena Izraēlas amatpersona uzskata, ka sarunas tika izmantotas, lai iegūtu laiku līdz jaunajam uzbrukuma datumam, saglabājot Irānas pārliecību, ka ASV galvenais mērķis joprojām ir diplomātija.
Trampa administrācijas pārstāvji noraidīja apgalvojumus, ka Ženēvas tikšanās būtu bijusi tikai diversija. Pēc sarunu sesijas ASV īpašie sūtņi, Stīvs Vitkofs un Džareds Kušners, atgriezās ar galīgo ASV piedāvājumu, kurā bija paredzēts 10 gadu moratorijs urāna bagātināšanai Irānā un simboliska urāna bagātināšanas jauda pēc šī perioda, kā arī bezmaksas kodoldegvielas piegāde Irānai civilām vajadzībām.
Tomēr Irāna piedāvājumu noraidīja. Kušners un Vitkofs informēja Trampu, kurš pēc tam deva zaļo gaismu militārai operācijai. Avoti uzskata, ka no konflikta varēja izvairīties, ja Teherāna būtu rīkojusies godprātīgi sarunās, taču tā izvēlējās to nedarīt.
Kā tika plānota operācija?
Augsta ranga Izraēlas amatpersona atklāja, ka pirmais ASV un Izraēlas triecienu vilnis bija vērsts uz Irānas augstāko līderi ajatollu Ali Hamenei, viņa dēlu un vairākām augsta ranga Irānas amatpersonu sapulcēm, tostarp tām, kas parasti notiek sestdienās. Izraēlas vēstnieks ASV Jehinels Leiters norādīja, ka bija plānoti divi atsevišķi sapulču cikli, kas saistīti ar potenciālām atbildēm uz protestu viļņiem, kas izplatījās visā valstī.
Starp noteiktajiem uzbrukuma datumiem Izraēlas un ASV izlūkošanas dienesti arvien vairāk sāka baidīties, ka Hamenei varētu pārcelties uz pazemes bunkuru, tāpēc bija nepieciešams papildus laiks, lai izprastu, vai tas jau nav noticis.
Izraēlas izlūkošanas amatpersona norādīja: “ASV un Izraēla vēlējās parādīt, ka tuvākajā laikā smagais triecienu vilnis netiks veikts, lai Hamenei un citi justos droši.”
