Foto: Ilūkstes novada pašvaldība

Viņi izcīnīja valsti, viņu piemiņa nu augšāmcelta. Ilūkste stēlās iemūžina savus varoņus 0

Šī gada Lāčplēša diena Ilūkstē iesakņosies ar zīmīgu un vēsturisku notikumu – Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru piemiņas stēlas atklāšanu. Brīvības cīņu varoņu apzināšanas uzdevums ir paveikts ne tikai Ilūkstes novada, bet arī visa kādreizējā Ilūkstes apriņķa mērogā un kalpo kā vēstures liecība par novada sākotnējo teritoriju un tajā dzīvojušo ļaužu piederību šai zemei, vēsta novada pašvaldība.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Septiņi seni vārdi, kurus nevajadzētu dot meitenēm 24
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 vārdu īpašniekus, kuri kā magnēti pievelk pretējā dzimuma pārstāvjus 21
Kāpēc apklusis Krievijas tirāns? Pēc prezidenta vēlēšanām pazudis Putins 124
Lasīt citas ziņas

11. novembra vakarā Ilūkstē, atklājot piemiņas stēlas, pulcējās gan vietējie ļaudis, gan viesi – 13. Saeimas deputāte Janīna Jalinska, Sēlijas novadu pašvaldību vadītāji, vēsturnieki un Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru tuvinieki.

Ilūkstes stēlās ir iekalti 35 varoņu vārdi, iemūžinot atmiņas par pašaizliedzīgajiem ļaudīm, kuri piedalījās Pirmajā pasaules karā, cīnījās Ziemassvētku kaujās Ložmetējkalna tuvumā un sargāja nocietinājumus Nāves salā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Viņu vidū: Jānis Zvaigzne – pulkvežleitnants no Salas pagasta, kurš pēc Brīvības cīņām dzīvoja un strādāja Ilūkstes apriņķī, Jānis Žurevics – seržants no Susējas pagasta, Jānis Muižnieks – virsleitnants no Bebrenes pagasta, Antons Kolosovskis – kaprālis no Dvietes pagasta.

Šeit ierakstīti varoņi, kuri piedalījās Brīvības cīņās un atbrīvoja Sēļu zemi, Daugavas kreiso krastu no lieliniekiem, kā arī palīdzēja atbrīvot Latgali.

Ar īpašu saviļņojumu Ilūkstē tika sagaidīti Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru tuvinieki, kuri dalījās savos atmiņu stāstos, pārdomās un sirsnīgā priekā par piemiņas vietas izveidi.

Dažādi likteņi

„Labvakar, mīļā Sēlijas tauta!” – tā klātesošos uzrunāja Lāčplēša Kara ordeņa kavaliera Antona Apaļa radiniece Aira. „Es esmu atgriezusies savā bērnības zemē un esmu laimīga, un tas ir daudz, jo tagad es zinu, ka vecātēva brāļa piemiņa ir augšāmcelta, jo šo savu sirds siltumu viņš ir glabājis un nodevis daudziem, daudziem mums, arī tiem radiem, kas aizbraukuši uz tālo Ameriku, Austrāliju, Vāciju. Mēs zinām, no kurienes mēs nākam. Sēļi, mēs esam spēcīgi! Šodien es zinu, ka mēs esam laimīgi un tādi te vienmēr būsim! Es atvedu trīs sveces – tās, kas bija vecāsmātes gredzenā iekaltas – ticībai, cerībai un mīlestībai. Mīlestībai uz mūsu tautu, uz mūsu dzimtu, uz mūsu senčiem. Paldies visiem labajiem ļaudīm, kas lika mums sapurināties, atrast arhīvos bildes, meklēt atmiņu druskas, lai tālāk nodotu saviem bērniem un mazbērniem, lai viņi zina, no kurienes mēs nākam. Lai latvju tautai vienmēr liels mūžs, un, kā vectēvs dziedāja, lai latvju zobens nesarūs!”

Reklāma
Reklāma

Kapteiņa Jāņa Valdmaņa meita Maija Blūma, daloties savās atmiņās, stāstīja: „Kapteiņa – mēs sakām, bet viņš bija gan zemnieks, gan skolotājs, gan karavīrs, bet pāri visam ļoti labestīgs, humāns cilvēks. Tēvu redzēju maz. Karš, bēgļu gaitas, Sibīrija. Kamēr mēs, ģimene, bijām Sibīrijā, tēvu čekā nošāva… Tēvs savā ģimenē pieņēma un uzaudzināja savu mirušo draugu meitu un grāvī atrastu puiku. Vācu laikos viņš bija komandants, un par tādu tēvs kļuva, lai glābtu savus skolniekus komjauniešus un iespēju robežās arī citus cilvēkus. Viņš slēpa arī ebreju sievieti ar dēlu, un vēlāk, jau Atmodas laikā, es ar šo dēliņu biju barikādēs. Šādi notikumi cilvēka mūžu dara bagātu un ļauj tuviniekiem ar viņu lepoties. Liels paldies visiem, kuri pielika roku, sirdi, lai taptu šādas piemiņas stēlas.”

Latvijas 100 gadu stāsts ir par cilvēku gara spēku un drosmi rīkoties, sirdī nesot ticību Latvijas nākotnei. Valsts vēsture kalpo kā liecība un atgādinājums – dzīve var būt sarežģīta, bet valstiskuma un brīvības vērtības nekad nedrīkst aizmirst, savstarpējā pleca un atbalsta sajūta tautā ir ceļš, kas padara tuvāku kopīga mērķa sasniegšanu.

Vēsturiskā Ilūkstes apriņķa izveidošana datējama ar 1816. gadu. Ilūkstes apriņķis atradās Latvijas dienvidaustrumu daļā. Ziemeļos tas robežojās ar Jēkabpils apriņķi, ziemeļaustrumos un austrumos – ar Daugavpils apriņķi, rietumos – ar Polijas un Lietuvas valstīm.

Apriņķa kopējā platība – 2242,7 km2. Nodibinoties Latvijas valdībai, 1919. gada 20. septembrī nodibinājās arī apriņķu pašvaldības. Ilūkstes apriņķī ietilpa Aknīstes, Asares, Bebrenes, Demenes, Dvietes, Gārsenes, Kaplavas, Kurcuma, Lašu, Laucesas, Pilskalnes, Prodes, Raudas, Rubenes, Salienas, Silenes, Skrudalienas, Susējas, Sventes pagasti, kā arī Ilūkstes, Subates un Grīvas pilsētas.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.