Foto: publicitātes, EPA/Scanpix/LETA, kolāža: LA.LV

Pārtikas pakās imports izspiež vietējo, lai gan pieprasījums aug tieši pēc vietējiem produktiem. Kāpēc tā? 25

Ieva Ēvalde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
7 lietas, ko gudri cilvēki par sevi nekad nesaka
“Izgāju cauri ellei!” Divu bērnu mamma atvadās no bērniem un tikai pēc ķīmijterapijas uzzina, ka nekad nav bijusi slima 4
Raksturs un liktenis pēc dzimšanas datuma: pārsteidzoši precīzs raksturojums 6
Lasīt citas ziņas

Līdz ar Covid-19 pandēmijas izjaukto ikdienas kārtību pērn vējā aizlidoja arī labās iestrādnes zaļā publiskā iepirkuma organizēšanā skolēnu ēdināšanā.

Zaļā publiskā iepirkuma ietvars noturējās vien tajos periodos, kad ēdināšana varēja tikt organizēta tradicionālajā kārtībā – proti, kad skolēni apmeklēja mācības klātienē un arī varēja baudīt siltas pusdienas skolu ēdnīcās.

CITI ŠOBRĪD LASA

Turpretim, komplektējot pusdienu pakas, izrādījās, ka atsevišķās situācijās vadīties pēc līdzīgiem nosacījumiem, kādi tiek izvirzīti zaļajā publiskajā iepirkumā, ir pat neiespējami.

Viens no skaļākajiem piemēriem šajā ziņā bija vecāku iniciētie protesti pret importa pienu skolēnu pusdienu pakās, kur pirmajā brīdī šķiet skaidrs kā diena – būtu vajadzējis piedāvāt Latvijā ražotu pienu.

Pandēmija liedz īstenot iepirkumu

Jautāta, vai būtiska zaļā publiskā iepirkuma apjoma samazināšanās neradīja arī papildu tēriņus pašvaldības budžetam, jo iepriekšējos iepirkuma konkursos taču bija noslēgti līgumi ar produktu piegādātājiem, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Iepirkumu nodaļas vadītāja Kristīne Graudumniece atbild noliedzoši: “Līgumi paredz, ka iestādes veic pasūtījumus atbilstoši to vajadzībām, tādēļ nav tāda konkrēta vai garantēta pasūtījuma apjoma.”

Ēdināšana zaļā publiskā iepirkuma līgumu ietvaros bez pārtraukuma ir turpinājusies bērnudārzos, viņa arī akcentē, ka pirmo līdz sesto klašu skolēni lielākoties tomēr ir mācījušies klātienē un pusdienojuši mācību ie­stādēs.

“No produktu piegādātājiem saņemtā informācija liecina, ka pieprasījums pēc vietējiem dārzeņiem ir pat pieaudzis,” tā Kristīne Graudumniece.

Daudzi veselīgi un iecienīti pārtikas produkti netika iekļauti skolēnu pārtikas pakās, jo tiem jānodrošina glabāšana vēsumā. Tie aizstāti ar ilgi uzglabājamiem importa produktiem.
Publicitātes foto

Importa pienam nav alternatīvu

Sašutums par importa izcelsmes pienu skolēnu pusdienu pakās vispirms uzliesmoja sociālajos tīklos, un jau drīz tam pievienojās arī dažādas sabiedriskās organizācijas.

Savulaik pēc UHT tehnoloģijas pienu “Lāse” ražoja Rīgas piena kombināts, tomēr jau gandrīz desmit gadus uzņēmums no šī produkta ir atteicies.

Un, lai arī Rīgas piena kombināta sortimentā ir pēc līdzīgas tehnoloģijas ražotais piens “Rasēns”, tas tiek piedāvāts tikai pavisam nelielos – 200 ml – iepakojumos. Līdz šim uzņēmums nav ziņojis par plāniem atsākt UHT piena ražošanu lielākos iepakojumos.

Reklāma
Reklāma

Savu vārdu Latvijas produktu aizstāvībai skolēnu pusdienu pakās bilda arī Latvijas Zemnieku savienība (LZS).

Piemēram, LZS valdes priekšsēdētāja vietnieks Ringolds Arnītis ierosināja, ka būtu jāatsakās no ārzemju piena iekļaušanas pusdienu pakās, aizstājot to ar auzu pār­slām, ābolu sulu vai citiem Latvijā ražotiem produktiem.

Taču, kā norāda Rīgas domē, šāds risinājums savukārt būtu pretrunā ar maksimāli sabalansēta uztura nosacījumiem.

Aizstāj ar konserviem

Skolēnu pusdienu paku saturs tika kritizēts arī citās kategorijās – galvenokārt par to, ka izvēle izdarīta par labu produktiem, kas nav veselīgākie no līdzīgām alternatīvām.

Tā rīdzinieks Uldis Bilzēns iesniedzis sūdzību Rīgas domei par, viņaprāt, apšaubāmo pārtikas paku saturu četrās Rīgas skolās.

“Pārtikas pakas preču sortimentā nevar tikt iekļauti daudzi veselīgi un iecienīti pārtikas produkti, kuriem jānodrošina glabāšana vēsumā,” skaidro Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta pārstāve Indra Vilde.

“Drošības apsvērumu dēļ pārtikas pakās iekļauj tādus produktus, kuriem nav nepieciešama pazemināta uzglabāšanas temperatūra (2–5 ⁰C), piemēram, konservēti produkti, sterilizēti piena produkti, sausā pārtika (putraimi, makaroni), vai arī produkti, kam nav nepieciešams norādīt minimālo derīguma termiņu – augļi un dārzeņi.”

Līdz ar to jāsecina, ka zaļā iepirkuma formāts, kas lielā mērā ir vērsts uz svaiga vietējā produkta iegādi dažādās kategorijās, šādai ilgi uzglabājamo paku ikdienai ir izrādījies nepiemērots.

Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.