Zaudējumi karā tuvojas psiholoģiskam slieksnim – 2 miljoniem. Kā jūtas Putins? 0
Krievijas un Ukrainas kopējie militārie zaudējumi kopš pilna mēroga kara sākuma 2022. gada februārī tuvojas 2 miljoniem cilvēku. To secinājuši ASV Stratēģisko un starptautisko pētījumu centra (CSIS) analītiķi, norādot, ka šis psiholoģiski nozīmīgais slieksnis var tikt pārsniegts jau līdz pavasarim.
CSIS ziņojumā uzsvērts, ka
Krievija šajā karā cieš lielākos militāros zaudējumus kopš Otrā pasaules kara.
No 2022. gada februāra līdz 2025. gada decembrim Krievija pēc analītiķu aplēsēm zaudējusi aptuveni 1,2 miljonus militārpersonu, tostarp 325 000 kritušo.
Ziņojuma autori norāda, ka, neraugoties uz Kremļa apgalvojumiem par progresu kaujas laukā, faktiskie dati liecina – Krievija maksā ārkārtīgi augstu cenu par minimāliem teritoriāliem ieguvumiem, turklāt tās kā lielvalsts ietekme pakāpeniski mazinās.
Amerikāņu analītiķi lēš, ka
Ukrainas militārie zaudējumi sasniedz 500 000 – 600 000 cilvēku, no kuriem ap 140 000 ir kritušie.
Lai gan šie skaitļi ir ļoti augsti, tie joprojām ir ievērojami mazāki nekā Krievijas zaudējumi.
Eksperti to skaidro ar Ukrainas efektīvāku aizsardzības stratēģiju, kā arī Krievijas armijas strukturālajām problēmām.
CSIS ziņojumā norādīts, ka Krievijas lielākos zaudējumus veicina nespēja efektīvi veikt kopīgas militārās operācijas, nepietiekama karavīru apmācība, slikta taktika, plaši izplatīta korupcija un zema morāle.
Vienlaikus Ukraina esot izveidojusi padziļinātu un labi organizētu aizsardzības sistēmu, kas ļauj atturēt Krievijas uzbrukumus, neraugoties uz ierobežotajiem resursiem.
Tomēr, kā uzsver analītiķi,
augstie upuru un mirstības rādītāji prezidentu Vladimiru Putinu neattur no kara turpināšanas.
Arī Krievijas ekonomikas lejupslīde, visticamāk, neliks Kremlim sēsties pie sarunu galda ar Ukrainai vai Eiropai pieņemamiem nosacījumiem.
Ziņojumā norādīts, ka Putins var būt gatavs samierināties ar ļoti augstiem zaudējumiem, jo lielākā daļa kritušo nāk no politiski mazāk nozīmīgiem reģioniem, piemēram, Tālajiem Austrumiem un Ziemeļkaukāza, nevis no Maskavas vai Sanktpēterburgas.
Analītiķi arī brīdina par Krievijas dezinformācijas kampaņas ietekmi. Putins un Kremļa
propaganda esot guvuši zināmus panākumus, pārliecinot daļu Rietumu politiķu,
īpaši Vašingtonā, ka Krievijas uzvara ir neizbēgama, neraugoties uz pārliecinošiem pierādījumiem par pretējo.
