Zilenes pavairot ar spraudeņiem? Viegli nebūs! 0
“Vai dārza zilenes var pavairot ar spraudeņiem? Man ir viens dārza zileņu jeb krūmmelleņu krūms, jau sen pirkts Botāniskajā dārzā. Tas ir liela auguma, ogas nogatavojas septembrī. Gribētu pavairot. Kā to darīt?” Inese Carnikavā
Ja krūmmellenes vēlas pavairot ar lapainiem spraudeņiem, tie jāgriež jūlijā. Dzinumiem jābūt viengadīgiem, pietiekami nobriedušiem, elastīgiem. Apsakņošanai izmanto dzinumus ar veģetatīviem pumpuriem, jo ar ziedpumpuriem klātie apsakņojas sliktāk. Piemērotākais laiks spraudeņu sagatavošanai ir agrs rīts. Dzinumus ar asu nazi vai šķērēm sagarina 5 – 8 cm nogriežņos tā, lai pie katra būtu divas trīs lapas. Tās nevajag saīsināt līdz pusei, kā to parasti dara, lai mazinātu iztvaikošanu. Spraudeņi ar veselām lapām apsakņojas labāk. Spraudeņiem apakšējo griezumu izdara slīpi (30° leņķī) 4 – 5 mm zem pumpura, augšējam griezumam jābūt taisnam 3 – 4 mm virs pumpura. Spraudeņus sprauž kastītēs, mitrā substrātā 1,5 – 2 cm dziļi, 5 x 5 cm attālumā citu no cita. Vislabāk apsakņojas spraudeņi, kas ņemti no dzinumu pamatnes daļas un vidusdaļas. Nenobriedušas galotnītes apsakņojas krietni vājāk. Spraudeņu kastītes novieto plēves seguma siltumnīcā. Apsakņošanās laikā uztur augstu (85 – 90 %) gaisa mitrumu. Optimālā gaisa temperatūra ir +25 °C, pieļaujamā – līdz +30 °C. Substrātam visu laiku jābūt viegli mitram, augi regulāri jāapsmidzina ar ūdeni, lai lapas ne uz brīdi nenovīstu. Vislabākās ir miglas ģeneratoru iekārtas, kas ūdeni izsmidzina kā smalku migliņu.
Apsakņošanās sākas trīs nedēļas pēc spraudeņu spraušanas, vispirms izveidojas kalluss, bet saknes tikai pēc 40 – 50 dienām. Lai neizplatītos puves vai pelējumi, šajā laikā pakāpeniski samazina laistīšanu un palielina vēdināšanu.
Sakņu sistēmas attīstības veicināšanai spraudeņus vienreiz nedēļā sāk piebarot ar šķidro minerālmēslojumu Vito 4, to dod 0,2 % koncentrācijā. Kopumā mēslo trīs reizes. Rudenī apsakņotos augus izrok un pārziemina vēsā telpā, piemēram, pagrabā 0 °C temperatūrā, ieraktus kūdrā.
Pavasarī, uzsākot veģetāciju, augus sāk laistīt. Tiklīdz pumpuri piebrieduši, stāda podos, liek plēves tunelī, kas papildus nosegts ar agrotīklu (pa dienu to noņem), un pamazām pieradina pie lauka apstākļiem. Pēc salnām segumu noņem pavisam. Pastāvīgā vietā stāda divgadīgus stādus. Veģetatīvi pavairotie augi sāk ražot trešajā vai ceturtajā gadā pēc stādīšanas.
– Pavairojot krūmmellenes ar lapainajiem spraudeņiem, būtiska ir mākslīgās miglas iekārtas kvalitāte, kā arī augsnes un gaisa temperatūru attiecības noturēšana. Ja kļūda ir nopietna, pietiek ar pāris stundām karstā dienā, lai pazudinātu visu darbu, – skaidro zemnieku saimniecības “Gulbji” saimnieks Pēteris Heimanis. – Nav tik svarīgi, no kā gatavots substrāts spraudeņu apsakņošanai, bet gan tā īpašības, pH līmenis, ūdens caurlaidība, gaisa piekļuve saknēm. Savā saimniecībā izmantoju kūdras, smilšu un perlīta maisījumu attiecībā 1 : 1 : 1, bet var iztikt arī bez perlīta. Apsakņojot siltumnīcā, lapām vienmēr jābūt mitrām, bet substrāts nedrīkst būt pārāk slapjš, tam jābūt pāris grādu siltākam par gaisu. Vēdināt grūti, lai nezaudētu mitrumu. Secinājums: vajadzīgi nopietni ieguldījumi, lai to visu nodrošinātu. Tāpēc mājas apstākļos krūmmellenes ir tikpat grūti apsakņot kā ķiršus un plūmes. Tas nav tik vienkārši kā ar daudziem dekoratīvajiem augiem, upenēm, ērkšķogām. Sava dārza vajadzībām krūmmellenes vienkāršāk pavairot ar noliektņiem vai pierausumiem.
