Zinātnieki noskaidrojuši, kāpēc mežacūkas Vācijā vēl joprojām ir radioaktīvas 24
Kodolieroču izmēģinājumi, postošas avārijas spēkstacijās: cilvēku darbība ir piesārņojusi Zemi ar radioaktīviem materiāliem. Šīs nestabilās daļiņas var izplatīties lielos attālumos un palikt vidē simtiem gadu, uzkrājoties augos un dzīvnieku ķermeņos, vēsta “Smithsonian“.
Piemēram, Vācijā zinātnieki jau sen ir secinājuši, ka mežacūkās, kas mīt valsts dienvidu mežos, ir augsts radioaktīvā cēzija līmenis. Atsevišķos apgabalos nomedītajiem kuiļiem ir jāveic radiācijas tests. Ir bijuši gadījumi, kad tie atzīti par nedrošiem un tos nedrīkstēja ēst.
Iepriekš pētnieki uzskatīja, ka Černobiļas atomelektrostacijas sprādziena radītie radioaktīvie materiāli ir galvenais radiācijas avots.
1986. gada katastrofā Ukrainā izplūda radioaktīvi materiāli, kas izplatījās 40% Eiropas, tāpat arī Āzijas, Āfrikas un Ziemeļamerikas teritorijā.
“Fakts, ka kodolizmēģinājumu radītais starojums joprojām ir klāt, ir vērā ņemams,” laikrakstam “New York Times” stāsta Maikls Fīderls, radiācijas pētnieks no Freiburgas universitātes Vācijā, kurš nepiedalījās pētījumā.
Taču 20. gadsimta otrajā pusē valstis visā pasaulē regulāri veica kodolbumbu izmēģinājumus, no 1945. līdz 1996. gadam piefiksēti vairāk nekā 2000 kodolsprādzienu. Aptuveni pusi no šiem izmēģinājumiem veica Amerikas Savienotās Valstis, liecina Apvienoto Nāciju Organizācijas dati.
Radioaktīvās daļiņas no kodolizmēģinājumiem nokļuva atmosfēras augšējos slāņos un izplatījās vēja un laikapstākļu ietekmē, atgriežoties uz Zemes ar nokrišņiem vai vienkārši nokrītot zemē, norāda Vides aizsardzības aģentūra.
1963. gada līgums starp ASV, Apvienoto Karalisti un Padomju Savienību aizliedza šādus kodolizmēģinājumus, lai gan Francija un Ķīna tos turpināja arī pēc tam, norāda ANO. Lai arī šie testi tagad ir beigušies, izdalītie radioaktīvie materiāli ir saglabājušies vidē.
Lai noteiktu šo testu ietekmi uz mežacūkām, jaunā pētījuma autori mežacūkas gaļas paraugos izmērīja cēzija-135 izotopa attiecību pret cēzija-137 izotopu. Augsta attiecība liecinātu par lielu radioaktīvā cēzija īpatsvaru no kodolieroču izmēģinājumiem, savukārt zema attiecība liecinātu Černobiļas katastrofas sekām.
No 2019. līdz 2021. gadam pētnieki, pārbaudot Vācijas mežacūku gaļu, atklāja, ka tieši kodolizmēģinājumu radītais piesārņojums testētajos paraugos veidoja no 10 līdz 68 procentiem radioaktīvā materiāla.
Lai gan radiācijas līmenis citu dzīvnieku sugās kopš Černobiļas avārijas ir samazinājies, mežacūkās tas joprojām ir augsts.
Steinhauzers laikrakstam “New York Times” stāsta, ka viens no iemesliem varētu būt kuiļu ieradums ēst sēnes, kuras citi dzīvnieki atstāj novārtā, – briežu trifeles. Šīs sēnes aug zem zemes un absorbē cēziju no augsnes.
Rebeka Abergela, Kalifornijas Universitātes Bērklija kodolķīmiķe, kura nebija iesaistīta pētījumā, izdevumam “Post” teikusi, ka viņa nav pārsteigta par atklājumiem: “Jau gadu desmitiem ir zināms, ka ievērojams izotopu piesārņojums uz visas planētas ir ieroču izmēģinājumu rezultāts.”
