Žogs starp diviem īpašumiem – kas jāzina? 5
Madara Briede, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
“Iegādājāmies īpašumu lauku teritorijā. Vēlamies ierīkot krāšņumdārzu, bet blakus ir mežs. VAAD iesaka pret meža zvēriem ierīkot 2 m augstu žogu. Kaimiņi, uzsverot, ka žoga likšana jāsaskaņo ar viņiem, piekrita, bet ar šantāžu – lai atstājam uz savas zemes viņu vidi degradējošo garāžu un taisām žogu ar kabatu. Vai tā drīkst rīkoties? Mājā dzīvo vairāki vienas dzimtas īpašnieki. Vai vajag visu parakstus, vai arī pietiek ar tā, kam pieder īpašuma lielākā daļa. Vai žoga izbūve jāsaskaņo ar pašvaldības būvvaldi?” – jautā Elza Jelgavā.
Atbilstīgi normatīvajiem aktiem būvniecības ieceres dokumentācija nav nepieciešama žoga būvdarbiem ārpus publiskās ārtelpas, saskaņojot šo būvniecību ar zemesgabala īpašnieku, būves īpašnieku vai, ja tāda nav, ar zemesgabala, būves tiesisko valdītāju un trešajām personām, kuru tiesības tiek skartas, ja normatīvajos aktos par saskaņojuma nepieciešamību nav noteikts citādi, un ievērojot citos normatīvajos aktos noteiktās prasības. Līdz ar to par žoga risinājumu un tā novietni jāvienojas ar kaimiņu un apgrūtinājumu/aizsargjoslu uzlicējiem.
Nespējot vienoties, risina caur tiesu
“Neapšaubāmi katram īpašniekam ir tiesības aizsargāt savu privātīpašumu no zvēriem un nevēlamiem cilvēkiem, tomēr normatīvais regulējums paredz – lai persona saņemtu nepieciešamās žoga būvniecības atļaujas, jebkurā gadījumā nepieciešams saskaņojums ar kaimiņiem. Līdz ar to, ja saskaņojumu nav iespējams saņemt savstarpēju sarunu jeb vienošanās ceļā, nekas cits neatliks kā strīdu risināt ar tiesas starpniecību,” skaidro zvērināta advokāta Egila Radziņa palīdze Laura Legzdiņa.
Jebkuras savstarpējas vienošanās priekšnoteikums ir pušu brīva griba.
Gadījumā ja vidi degradējošā garāža pieder kaimiņiem un šie kaimiņi piekrišanu žoga būvniecībai dod tikai ar nosacījumu, ka žogs tiek izbūvēts tā, lai garāža atrodas žoga otrā pusē un viņiem nav redzama, nav pienākuma piekrist šādam risinājumam. Šajā gadījumā strīdu var risināt tiesas ceļā.
“Normatīvais regulējums tiešā tekstā neparedz, ka žoga būvniecības gadījumā nepieciešams rakstveida saskaņojums (vienošanās) ar kaimiņiem. Ja vēlāk radīsies strīds, rakstveida vienošanās kalpos kā labākais un, iespējams, arī vienīgais pierādījums šāda saskaņojuma esamībai un saturam. Līdz ar to vienošanās slēgšana rakstveidā ieteicama tieši iesaistīto pušu interešu nodrošināšanai iespējama strīda gadījumā,” uzsver Laura Legzdiņa.
Jāsaskaņo ar visiem kopīpašniekiem
Civillikuma 1068. panta pirmā daļa paredz, ka “rīkoties ar kopīpašuma priekšmetu kā visumā, tā arī noteiktās atsevišķās daļās drīkst tikai ar visu kopīpašnieku piekrišanu, bet, ja kāds no viņiem rīkojas atsevišķi, tad šī rīcība ne vien nav spēkā, bet arī uzliek pēdējam pienākumu atlīdzināt pārējiem zaudējumus, kas viņiem ar to nodarīti”. Tā paša panta otrā daļa noteic, ka “neviens atsevišķs kopīpašnieks nevar bez visu pārējo piekrišanas ne apgrūtināt kopīpašuma priekšmetu ar lietu tiesībām, ne atsavināt to visā tā sastāvā vai pa daļām, ne arī kaut kādi to pārgrozīt. Tādēļ katram kopīpašniekam ir tiesība protestēt pret tādu viena vai visu pārējo kopīpašnieku rīcību, un šo tiesību viņam nevar atņemt ar balsu vairākumu”.
No minētā izriet, ka žoga būvniecības saskaņojums būs nepieciešams no visiem jautājumā minētajiem vienas dzimtas mājas kopīpašniekiem, jo tiesības protestēt pret tādu kopīpašnieka vai kopīpašnieku rīcību, kas veikta bez otra kopīpašnieka vai pārējo kopīpašnieku piekrišanas, pieder katram kopīpašniekam neatkarīgi no tam piederošo domājamo daļu apmēra.
Der ņemt vērā
Lai pēc iespējas samazinātu to jautājumu loku, par kuru nākotnē var rasties strīdi un domstarpības, kaimiņu piekrišanu vai pušu vienošanos nepieciešams noformēt rakstveidā, tajā paredzot, piemēram, to, ka kaimiņi nav tiesīgi vēlāk atsaukt savu piekrišanu, ka šī vienošanās ir saistoša pušu tiesību un saistību pārņēmējiem, kā arī pēc iespējas detalizētāk aprakstot izbūvējamo žogu, lai kaimiņi vēlāk nevarētu protestēt, apgalvojot, ka žogs neatbilst tam, par ko bija devuši savu piekrišanu. Savukārt, lai nodrošinātu to, ka “viss ir likumīgi”, pirms būvniecības sākšanas jāiepazīstas ar konkrētās pašvaldības saistošajiem noteikumiem par teritorijas apbūvi, kuros būs detalizētākas prasības attiecībā uz to, kādam tieši jābūt žogam, piemēram, cik augsts tas drīkst būt.
Būvniecības dokumentācija un atļaujas
Ja būvniecība nav publiskā teritorijā, žoga izbūvei kā labiekārtojuma elementam nav nepieciešama būvniecības ieceres dokumentācija (bet vajadzīgs saskaņojums ar zemes īpašnieku un kaimiņiem, ja tiek skartas to tiesības). Savukārt, ja paredzēts žogu būvēt publiskā ārtelpā, tajā skaitā ceļa pusē, jāizstrādā un būvvaldē jāsaskaņo būvniecības dokumentācija – paskaidrojuma raksts. Pirms būvniecības jāiepazīstas arī ar konkrētās pašvaldības saistošajos noteikumos paredzētajām prasībām attiecībā uz izbūvējamā žoga caurredzamību un augstumu, uzmanību pievēršot arī tam, vai izvēlētais risinājums iederas apkārtējā ainavā. Pirms žoga izbūves būtu jākonsultējas būvvaldē, lai pārliecinātos, vai arī netiks skarti vai bojāti pazemes inženiertīkli.
