Viedokļi
Komentāri

Zaiga Gaile: Āgenskalna tirgus nolaists “līdz kliņķim”. Ko nu? 16


Āgenskalna tirgus.
Āgenskalna tirgus.
Foto – Edijs Pālens/LETA

Rīgas dome Āgenskalna tirgu nolaidusi, kā tautā saka, līdz kliņķim un tagad gatavojas no nākamā gada 1. janvāra slēgt. Kārtīgs saimnieks tā ar savu īpašumu nerīkojas, tāpēc ir lielas bažas, vai pašvaldībai būs pa spēkam godam atjaunot tirgus ēku un tā darbību. Arhitekte Zaiga Gaile norāda, ka esam jau pieredzējuši sliktus piemērus ar arhitektūras pieminekļu atjaunošanu, kā tas noticis, piemēram, ar Tabakas fabriku Jaunā Rīgas teātra vajadzībai.

Rīgas domei Āgenskalns nerūp

Āgenskalns ir manas bērnības rajons, viena no gleznainākajām Pārdaugavas apkaimēm ar saglabājušos vēsturisko ielu tīklu un daudzveidīgu koka un mūra apbūvi. Tā burvība ir zaļie dārzi, kas pieguļ mājām to sētas pusē. Ideāls dārzu pilsētas modelis, turklāt ļoti tuvu Rīgas vēsturiskajam centram. Tirgus laukums ar krāšņo sarkano ķieģeļu mūra celtni neapšaubāmi ir tā centrs un orientieris apkaimē, te krustojas pieci ceļi. Ēka ir industriālās arhitektūras pērle ar ļoti mūsdienīgu struktūru – plaša, augsta un gaiša tirdzniecības zāle bez stabiem, kas pārsegta ar metāla režģu kopnēm, ar virsgaismas logiem un galerijām otrajā stāvā. Paskatieties uz augšu zālē! Mūsdienu lielveikalu šķūņu zemajos griestos ir redzamas tikai caurules.

Kopš divdesmit gadus dzīvojam Ķīpsalā, katru sestdienas rītu braucam iepirkties uz Āgenskalna tirgu un pazīstam visus tirgotājus. Atceros tirgu no bērnības, jo dzīvojām pie Stradiņu slimnīcas un abas ar omammu gājām pirkt gaļiņu. Tā karājās uz metāla āķiem. Otrā stāva galerijā kāpām pirkt diegus un pogas.

Vienmēr rodas jautājums, kā gan Rīgas pilsēta 20. gadsimta sākumā varēja uzbūvēt greznu tirgus ēku, bet mūsdienās mēs nekādi nespējam to cienījami apsaimniekot? Pašvaldībai bija jārūpējas par objektu, un tā taču ir tirdzniecības iestāde, nevis kāds nabaga muzejs vai cita kultūras struktūra! Atdot to nomā privātajiem ir ļoti bīstami, jo viņiem radīsies simts un viens iemesls, lai beigās ierīkotu kaut ko citu, nevis tirgu. Ir, protams, arī labie piemēri – kā Kalnciema ielas tirdziņš, ko privāti pārvalda brāļi Dambergi. Arī Berga bazārā kopā ar Mārtiņu Rītiņu iesākām zemnieku sestdienas tirgus. Vienu brīdi atslābām un tirgus izčibēja, zemnieki aizgāja uz Kalnciema ielu. Ar to es gribu teikt, ka Āgenskalna tirgū nevienu brīdi nedrīkst pārtraukt tirdzniecību. Kamēr remontē paviljona celtni, jāļauj tirgoties kaut vai tikai pagalmā. Jau pēdējās dekādes laikā tiešā tuvumā uzslietie abi lielveikali tirgum atņem pircējus, bet cilvēki nāks atpakaļ! Tā notiek visā pasaulē.

Āgenskalns tāpat kā citas vēsturiskās apkaimes Rīgas domei un arī Pārdaugavas izpildvarai līdz šim nav bijis svarīgs – trūkst stratēģiska plāna par teritorijas uzturēšanu un labiekārtošanu, ar to domāju – sakārtotas pilsētas komunikācijas un ielu segumi. Pagaidām valda haoss, un viena vai otra atjaunota māja ir tikai privāta iniciatīva.

Kad likumi un noteikumi nelīdz 

Pēdējos gados mums ir diezgan slikta pieredze ar arhitektūras mantojuma saglabāšanu – ēkas ar kādam periodam raksturīgu izteiksmīgu arhitektūru tiek degradētas. Mehāniskā ēku sienu siltināšanas un plastmasas logu instalācijas programma pārvērš jebkuru celtni par plakanu monstru. Tagad visi brīnās – kā varēja gadīties, ka kultūras objektiem – Jaunajam Rīgas teātrim un Kultūras akadēmijai, kas pēc viņiem tur ievāksies, – jāstrādā tik šaušalīgās telpās. Turpat pretī atrodas līdz nepazīšanai pārvērstais Rīgas Dzemdību nams. Pilnīgi zaudēta ēkas identitāte. Var jau būt, ka minētie piemēri ir ļoti labs signāls, pēc kura spēsim kaut kādā veidā atjēgties. Šie projekti kā tāda kvintesence acu priekšā parāda mūsu joprojām nesakārtoto projektēšanas, saskaņošanas un būvniecības procesu. Neviens neuzņemas atbildību, un neviens nav vainīgs. Gatavojamies sanākt pie Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītāja Jura Dambja un par to runāt.

Saistītie raksti

Pastāv likumi un noteikumi, bet pēc būtības būvniecībā notiek tas, kas notiek. Celtniecību kontrolējam pēc juridisko likumu regulām – šī tendence uzplauka pēc veikala “Maxima” traģēdijas, kur joprojām nevienu vainīgo nevar atrast. Taču esam zaudējuši spēju saskatīt arhitektūru, jo nevienā pantā nav ierakstīts, kas ir laba vai slikta arhitektūra.

Uzziņa

Āgenskalna tirgus būvniecība sākta 1911. gadā pēc Rīgas galvenā arhitekta Reinholda Šmēlinga projekta. Pirmā pasaules kara dēļ to pārtrauca un pabeidza 1924. gadā. Ēkai ir raksturīga 20. gadsimta sākuma racionālā jūgendstila ķieģeļu arhitektūra. 1998. gadā tirgus paviljona celtnei piešķirts Valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa statuss (nr. 6670).

LA.lv