Mobilā versija
-0.8°C
Meta, Sniedze
Piektdiena, 2. decembris, 2016
29. aprīlis, 2014
Drukāt

Aija Biezaite: Izaugt no aizvainotā nacionālisma – nākotnes un miera labā (32)

Foto - LETAFoto - LETA

Latvijas karogs.

Sabiedriski politiskajās aprindās, iespējams, par to tiek runāts un domāts jau sen, taču es tikai nupat piepeši sapratu, ka mūsu tautai jākļūst iekļaujošākai. Nākotnes vārdā – cerams, ka mums tāda vēl ir! Neaizvainojot sevi, ar pašcieņu jāpieņem tas, ka Latvijā dzīvo dažādas tautības un jābūt visu pilsoņu patriotiem, nešķirojot pēc nacionalitātes. Jābūt gudriem saimniekiem savā zemē. Tā, lai vairums te justos labi un negribētu pāriet citas valsts paspārnē. Mēs esam skaitliski maza tauta, mums nav citas izejas – jāspēj sadzīvot, izgrozīties, izlavierēt un domāt plaši. Paturot savas tiesības runāt, tikt apkalpotiem, dzīvot latviešu valodā, sirdī jāpieņem pilsoņi-cittautībnieki.

Agrāk es nekādi nesapratu, kā Somijas zviedrs (zviedrvalodīgais) var sevi saukt par somu. Vai kā Francijas pilsonis marokānis var saukties “francūzis”. Mums laikam jēdzieniskajā tradīcijā nav iegājies ar tautību nosaukumiem apzīmēt arī pilsonisko/valsts piederību, tāpēc tas manām ausīm skanēja gluži neloģiski. Tomēr pasaule mainās, un mūsdienās reti kura valsts ir etniski viengabalaina, līdz ar to šāda tautības nosaukuma pārnese uz visiem attiecīgās valsts pilsoņiem kļūst aizvien loģiskāka.

Šķiet, varu sacīt pirmās personas daudzskaitlī, ka mums, latviešiem-latviešvalodīgajiem, iekšā sēž liels vēsturiskais aizvainojums, kas mūs padara aklus, savā sāpē iekapsulējušos. Es neaicinu aizmirst pagātni, taču pagātnei ir sava vieta – atmiņās, pagājībā. Tautu var pielīdzināt cilvēkam, nacionālo aizvainojumu/vēsturisko sāpi – indivīda pagātnes psihotraumām. Un, kā zinām, jebkurš psihologs mudina cilvēkus tikt galā ar savu pagātnes pieredzi, izurbties tai cauri vai kā citādi izstrādāt, salikt pa plauktiņiem, pieņemt un iet tālāk. Mums beidzot vajag sadziedēt savas dvēseles brūces, nevilkt ikdienā līdzi rūgtās pagātnes pieredzi, tā ir smaga nasta, mums pietrūks spēka.

Vēsturiskās situācijas atšķirīgās valstīs ir ļoti dažādas, katram savs pieņemamais risinājums. Piemēram, Somijā dzīvo tikai aptuveni 5% zviedrvalodīgo (paliekas no zviedru laikiem, kas bija vēl pirms krievu laikiem, teiksim, līdzīgi kā pie mums būtu vācbaltieši), tomēr zviedru valoda ir somu valodai līdzvērtīga oficiālā valoda. Šāds, no mūsu viedokļa savāds risinājums. Rietumkrasta zviedrvalodīgo apgabalos cilvēki pat nevisai labi prot somu valodu. Pērn sadraudzējos ar somieti (Somijas zviedrvalodīgo) Malēnu, kura smējās, ka es runājot somiski labāk par viņu. Sākumā domāju, ka viņa tikai joko, bet vēlāk sapratu, ka ne gluži. Viņa nāk no Somijas rietumkrasta, un somu valodu tā kārtīgi iemācījusies tikai pēc pārvākšanās uz galvaspilsētu. Malēna ir precējusies ar somvalodīgo, bet ģimenē runā zviedriski. Un šai gadījumā visiem tas ir pieņemami, visi ir Somijas patrioti.

Ar to es nebūt negribu sacīt, ka Latvijā būtu vajadzīga oficiāla divvalodība, nē. Es to pieminu vien tāpēc, lai rosinātu pārdomas par to, ka abpusēji apmierinošai līdzāspastāvēšanai ir dažādi modeļi. Mēs, šķiet, bieži riņķojam pa apmēram šādu argumentu taciņu. “Krievi ir okupanti” (arī Somijas zviedri, tikai senāki okupanti, tā vēsturē mēdz notikt; mēs tagad esam neatkarīga valsts un jābeidz domāt šādās kategorijās, citādi izklausās, ka mēs joprojām dzīvojam okupācijā). “Mūsu ir maz, krievu Latvijā ir pārāk daudz, viņi mūs apdraud” (jo lielāks iemesls ar viņiem būt pieklājīgās attiecībās un noskaņot viņus mums labvēlīgi). “Lai viņi brauc mājās” (viņiem Latvija ir mājas, paaudzes sen jau nomainījušās). “Kāpēc viņi nespēj iemācīties latviešu valodu, mēs taču spējām savulaik iemācīties krievu” (daļēji vaina ir mūsu svešvalodu prasmēs un psiholoģiskajā dispozīcijā pāriet sarunbiedram ērtākā valodā – vai viņš to vēlas vai ne; daļēji vispār nepietiekami cienām savu valodu; daļēji tāds apgalvojums ir melīgs, liela daļa PSRS laikā iebraukušo un viņu pēcteču ļoti labi runā latviski; šai jautājumā ir vēl daudz aspektu, un protams, ir arī daļa Latvijas valstij nelojālu krievvalodīgo). “Mums katram ir draugi krievi, mums nav nekas pret krieviem kā tādiem” (tā īsti nav, latviešvalodīgā un krievvalodīgā kopiena lielā mērā dzīvo savrupas dzīves, turklāt pret krieviem mums tomēr kaut kas ir – vēsturiskais aizvainojums). Šī argumentācija ir vairāk nekā 20 gadus veca un īsti neiztur kritiku. Šķiet, vajadzētu padomāt par jaunu, konstruktīvāku, kas veicinātu mūsu valsts iekšējo sadzīvi, nevis tiektos to iesaldēt. Turklāt jāatceras, ka Latvijā dzīvo vēl arī citu tautību cilvēki, mēs reizēm runājam tikai par latviešiem un krieviem.

Kā jau teicu, daļa krievvalodīgo patiesi alkst vēstures atgriešanos un nekautrējas to arī skaļi paust. Tomēr ekstrēmisti taču mīt ne vien katrā tautā, bet arī katrā interešu sfērā. Man tikpat nepieņemami ir karojoši latviešu nacionālisti, patriarhālo vērtību pārspīlētāji vai ļautiņi, kas geju praida dalībniekus apmētā ar kakām. Ekstrēmisms kā tāds ir netīkams. Un ļoti negodīgi ir Latvijas valstij lojālos cittautiešus mērīt ar ekstrēmistu mērauklu. Negodīgi un ļoti aizvainojoši. Tā mēs zaudējam iespēju patīkamai komunikācijai un graujam viņu lojalitāti. Turklāt tieši viņu balsis nākamajās Saeimas vēlēšanās var izrādīties izšķirošas.

Vārdu sakot, domāju, ka mums kā nācijai laiks kļūt pieaugušiem. Izaugt no sava aizvainotā nacionālisma – ne tikai nākotnes vārdā, bet arī mūsu dvēseles integritātes un miera labā. Jākultivē sevī pašcieņa. (Beidzot! Pietiks sevi sunīt! Tik bieži sūdzamies par nebūšanām Latvijā, taču, salīdzinot ar citām, pat lielām valstīm, pie mums ir ļoti labi, patīkami demokrātiski un normāli.) Jākopj cieņa pret sevi un cieņa pret līdzcilvēkiem.

Psiholoģijā ir tāda patiesība: ja kaut vai nedaudz izmainīsim savu darbību, arī apkārtējo reakcija uz mums mainīsies. Pasaule kā vienota sistēma vienmēr reaģē uz izmaiņām kādā tās daļā. Tad nu gribu teikt tā: radīsim pozitīvas izmaiņas, sāksim ar savu galvu un sirdi jau šajā pašā brīdī! Un lai mums visiem kopā izdodas!

Raksta- esejas pirmpublicējums bijis laikrakstā “Latvietis” Nr.304

Pievienot komentāru

Komentāri (32)

  1. Lasot rakstu, pirmais, kas nāca prātā- no kurienes tāda nokritusi.
    Bet vienu domu gan gribu atzīmēt- latvieši paši neciena savu valodu : ar krieviem runā krieviski, attaisnodamies, ka, lūk, es protu un spodrinu savu svešvalodas ( krievu) prasmi. Tam var piekrist, bet šāda rīcība nemotivē un nepalīdz krievvalodīgiem apgūt latviešu valodu un nerada viņs sajūtu, ka viņi dzīvo Latvijā. Nemaz nerunājot par mūsu ministriem un politiķiem, kas ar Latvijas žurnālistiem runā krieviski.

  2. uzvedas kā latvieši ( vismaz uz ielas nešpļauj) UN ZIN LATVIEŠU VALODU, bet kurš šķiro?????????????????????????????????????

  3. … Biezpaurite: (naiva vai latviesu autohtonas pamattautas tiesibu un esamibas uzmeteja, nodevibas ideologijas parstave)

    … JUSU DOMASANAS VIRZIENS NOVED PIE PAVISAM CITAS KADAS PASLEPTAS REALITATES IZPRASMES- MUSU OKUPANTU UN KOLONIZATORU LOGIKAS – VAI ‘LIELO MELU’ KOPUMU AR KURIEM TIE ZOMBE SAVEJOS UN NAIVOS, KA JUS:

    … ‘ Mes skiet biezi rinkojam pa sadu argumentaciju tacinu …’ !!!!! TACU NE… AKTUALI JUS a la ZZS un SX, bijuso komunaku nomenaklaturas lielakas kopas UN TO ZMBETIE DOMAJAT SADI:

    1. Okupacija nav, okupanti ir, bet mes sevi nu saucam par lidztiesigiem pilsoniem vai nepilsoniem —un mums nepatik Latvijas Republikas Satversmes pamatlikumi … tamdel, PRET PILSONA ZVERASTA, VAI NELIKUMIGI KA NEPILSONIS, mes palidzejam uzmest Abreni, meginam ievest divvalodibu, atdalit Latgali u.t.t.

    2. Mes ari ar Kremla palidzibu velamies un gribam atjaunot lidzigu LPSR asociaciju ar Kremla Krieviju – vai vismaz atdalit vel kadu dalu no Latvijas teritorijas … uzmetot galigi visus ligumus …

    3. Mums Latvijas, ka NATO dalibnieces, armija ir nepienemama institucija, jo ta sastav saja alianse

    4. Tamdel mes pieprasam, likumsakarigi DEMISIONET un aizliegt BEZABRENES PASAIZSARDZIBAS INSTITUCIJAS, KA ZEMESSARGUS UN NBS, joka mes visi ( URLU PATRIOTI – UN GLUZI KA LEMBERGS SAVA LOGIKA SECINA) secinam KA LIDZIGI NATO ARMIJAI KAS IERODAS BEZABRENE UN ESOT LATVIJAS REOKUPACIJAS SPEKS, LATVIJAS REPUBLIKAS ARMIJA ARI OKUPE MUSU, OKUPANTU tiesisko TEVZEMI !!!!

    … Sads ‘LIELO MELU’ izraisits ABSURDS paslaik tiek LIKTS KA ARGUMENTS no Kremla puses Ukrainas pasaizsardzibas procesa tiesibas noliegsanai Austruukraina …. un driz paradisies ari Bezabrene, ja sis divas partijas netiks legali slegtas par pretvalstisku nostaju un darbibu .. !

    Kas si Biezaite ir un ko vina parstav … varat minet pasi … !

  4. nemaz nav pamanījusi,ka pilnībā atsakoties no “aizvainotā nacionālisma” pie pašreizējā iedzīvotāju etniskā sastāva mēs varam iegūt vien “mūžīgo mieru”,bet nekādā ziņā ne nākotni.Vai latviešu tautai tas ir vajadzīgs?

  5. Kaut ko tik tizlu reti kad gadās lasīt. Šo savārstījumu var nosaukt vienkārši: bijušo KGBistu- noziedznieku viedoklius, kuri pa visām varītēm grib izmukt no soda, no sazagtā atdošanas atpakaļ tautai. Droši var sacīt, ka neeksistē nekāda Aija Biezaite un ja arī eksistē, tad pie labās rokas viņai atrodas Borovkovs vai Cilēvičš.

  6. ..ap 60, 70% no tā suktajiem ‘krievvalodīgajiem” Latvijā nemaz nedzīvo, vien fiziski atrodas, dzīvo viņi putlera “teļevizorā”, par Latviju neinteresējas, latviski nerunā, vai ir apguvuši dažus vārdus…viņu kremļa patriotismu un naidu pret Latviju varēs redzēt 9. maijā pie “atbrīvotāju” pieminekļa.

  7. Tagad,kad mūsu valsts pastāvēšana jau atkal var tikt nopietni apdraudēta,viens otrs jau sāk,izgrozīties,izlavierēt,domāt plaši!

  8. Izskatās, ka latvieši Atbildēt

    TOMĒR nešķiro cilvēkus pēc tautības, bet gan pēc uzskatiem, kas izrāda saprašanu un lojalitāti Latvijai, un kas to nesaprot! Mūsu zināšanas un inteliģence ietver arī krievu kultūras, mākslas un zinātnes lielu daļu, kas atzīta visā pasaulē un ko cienī visa pasaule! Tikko pacelies MAZLIET augstāk par fizisko eksistenci, tas katram ir skaidrs! Lasot šo rakstu, jājūtas pazemotiem, jo daudzi neesam tie, kam adresēts raksts…KAM tas domāts?

  9. Ne velti,lai tauta aizmirstu “aizvainojumu”,pat Latvijas vēstures,kā atsevišķa mācību priekšmeta ieviešana Latvijas skolās,tika vilcināta veselus divdesmit gadus!

  10. Nākotnes un miera labā izaugt vajag no šovinisma,kas ne jau latviešiem un citām mazām tautām ir raksturīgs! Jo nacionālisms ir tikai patriotisms!Bez nacionālisma nebūtu Latvijas!Taču aizmirst aizvainojumu-bezgala daudzās pārestības daudzu gadsimtu garumā,nozīmē aizmirst savu vēsturi un piedāvājumu asimilēties pašam!

  11. Nurnbergas tiesa Atbildēt

    Butu bijusi “Nurnbergas tiesasana” krievu komunismam, iespejams lietas butu savadakas.

  12. Tā ir, kad absolūti nekompetents jautājumā cilvēks sāk prātot par tā risinājumiem. Iespaids tāds, ka autore tikai vakar mūsu zemītē būtu nokritusi, teiksim, no Marsa. Viņai mūsu tautas un valsts vēsture būtu jāsāk studēt no bērnudārza kursa.

  13. Ivars Graudiņš Atbildēt

    Ap 150 gadus atpakļ, pirmā atmodas laikā, mūsu baltu cilts bija ”iekļaujošas” un pakļaujošās. Vācbaltiešu kungi, mācītāji, mužnieki saviem zemniekiem iestāstija: ”Nākotnes vārdā – Mēs esam skaitliski maza tauta, mums nav citas izejas – jāspēj sadzīvot, izgrozīties, izlavierēt un domāt plaši.” Āh, kaut domāt plaši gan nebija ieteikts. Pirms latvieši nojauta ka viņi taču arī ir atšķirīga tauta ar savām tiesībām, ar senvēsturisku valodu un kultūru, vel senāku par slāvu un ģermāņu valodām, viņiem bija iestāstīts ka latvietis nozīmē zemnieks un nekas vairāk. Tātad maziņi un melni; citu nāciju kalpi.

    Tieši par savu pastāvēšanu un brīvību latvieši cīnijās nejau pret taisnīgiem iedzīvotājiem, bet pret Krievijas varu un pret Vācijas varu un viņu pakļautiem sekotājiem kas pildija varas norādijumus. Nelabvēlīga un neatlaidīga propaganda, mānīšanās, nelabvēlīgi un netaisnīgi likumi un citi varas instrumenti ir no kā latviešiem ir jāatbrīvojas vel šodien. Mēs esam demokrācija tikai uz papīra.

    Cilvēku attiecībās vara spēlē lielu lomu, īpaši raksturojot nevienlīdzību. Vara tikai saprot pretvaru. Tas ir mazliet sarežģītāk nekā sabučoties, piedot un aizmirst pagātnes un vel šodien turpinošos grēkus pret mazo tautu.

  14. Sabiedrības „integrētāja” Biezaite
    Izlasot tulkotājas Aijas Biezaites rakstu LA 30. aprīļa numurā, radās nojauta, ka viņa, iespējams, iestājusies Saskaņas centrā un tagad cītīgi pilda šīs prokrieviskās partijas darboņu pasūtinājumu. Ārkārtīgi pieglaimīgs „gabals” vienai mūsu sabiedrības daļai. Raksta caurviju doma – aizmirsīsim vēsturiskos aizvainojumus, sadziedēsim dvēseles brūces, nedēvēsim krievus par okupantiem, dzīvosim mierā un saticībā utt., utt. Tā nekad nebūs, Biezaites kundze! Tā var runāt tikai cilvēks, kam nav ne mazākā priekšstata par komunistu režīma smagajiem noziegumiem pret latviešu tautu. To nekad nevar aizmirst.
    Raksta autore aicina latviešus paieties pretī krievvalodīgajiem saprašanās virzienā, bet neko nesaka, kas krieviem būtu jādara mierīgas līdzās pastāvēšanas labad. Saskaņas centrs un tā rupors – krievu plašsaziņas līdzekļi pauž naidīgu attieksmi pret Latvijas valsti, daži Eiroparlamenta deputāti atklāti ņirgājas par mums, krievu ekstrēmisti runā par krievu skolu slēgšanu Latvijā, gaida Latvijā parādāmies „zaļos cilvēciņus”, aicina uz provokācijām utt. Nu kāda te var būt mierīga dzīvošana, kāda te var būt sabiedrības saliedēšana, ko tik ļoti grib politiķi. Interesanti, kāds ir Biezaites viedoklis par pēdējā laika notikumiem aiz mūsu valsts robežām. Gribētos arī dzirdēt viņas domas par 9. maiju.
    P. Karlsons

    • Lielisks koments!
      Vēsturiskie aizvainojumi.Labi,lai nu paliktu,pieņemsim.Es varu aizmirst to,kas neskar mani personīgi.Bet es nekad neaizmirsīšu,ka esmu *ganss* un *fašists* Latvijā,ko divu gadu laikā,ne reizi nedzirdēju PSRS armijā! Tur Latvijas krievi uzvedās pavisam citādi,ja bija klope,sitāmies kopā.Starp citu,tie krievi bija no Latgales! DMB – 87.

  15. Tādas autores un autori, kas gatavo augsni Latvijā tam, kas patreiz notiek Ukrainā, būs vēl un vēl, tādus dēvē par bastardiem. Arī tās ir okupācijas sekas. Vai LA vajadzētu dot viņiem vietu, tāds ir jautājums.

  16. Mani nekas tā netracina kā rakstītājs ,kas raksta arī it kā manā vārdā.Tādi ir un viņiem ir savs viedoklis.Izlasot tikai to daļu, kas bija avīzē,pat neuztvēru, ko Aija mums, lasītājiem grib pateikt.Lasīt otrreiz biju par slinku.Pilnībā izslēdzu un nekad nelietošu tādus kropļojumus kā latviešvalodīgs vai somuvalodīgs.Nav taču patiesībā arī tāda surogāta kā krievvalodīgs.Bet sadzīvot ar citas tautības cilvēku laukos vai mazpilsētās nav nekādu neērtību.Ja cilvēks atšķirās ar savu ārieni un runā ar akcentu,es pat necenšos izdibināt, kas ir viņa vecāki,no kurienes viņš ieradies .Ja gribēs , viņš pats to pastāstīs.

  17. Ko autore saprot ar aizvainojumu? Un ko nozīmē Latvijas valstij lojālos cittautiešus mērīt ar ekstrēmistu mērauklu?. Kuri ir tie lojālie cittautieši? Vai tie kuri kopā ar krieviem atsakās mācīties un runāt latviski? Pat ķīniešu restorānā mani labāk apkalpos kā krievu nevis kā latvieti. Ak tad nu tagad ukraiņi kļuvuši lojāli Latvijai? Kad Saeimā attiecīgā komisija tikās ar ukraiņu kopienas pārstāvjiem šie jaunie “lojālisti” tik pa kādam runāja nebaudāmā latviešu mēlē. “Lojālie krievi pat ne ar mazo pirkstiņu nav rādījuši reakcionāriem, ka domā citādi. Par ko mums viņus cienīt? Un kāpēc aizmirst viņu tēvu neģēlības, ja paši ne ar ko neizrāda savu nosodījumu savu senču bandītismam? Tāds pats bandītisms ko šodien Krievija piekopj nozogot Ukrainai teritoriju ar apmelojumiem un demagoģiju vispasaules forumos.

  18. autore ignorē Lielā Pu izvirzītās doktrīnas, vairākus gadus atpakaļ – par Lielkrievijas atdzimšanu vecajās robežās un II Pasaules kara vēsturisko neapgāžamību, ka krievi ir atbrīvojuši pasauli no brūnā mēra.Baltijas valstis atbrīvojuši! Bet nevis pievienojuš!Justies kā laabdarim vai kā laupītājam tā ir liela starpība. Un kamēr Baltijā dzīvojošie krievi uzvedīsies kā kolonizātori ,tikmēr samierināšanās, visticamāk,
    nenotiks. Un latvieši ir tikai seku pārdzīvotāji, kamēr īstos cēloņus radīja, rada un radīs rašisti. Šobrīd ļoti pietrūkst Aizsaulē aizgājušais Vilnis Zariņš, kurš perfekti atspēkotu murgaino rakstu…

  19. latviete esmu un būšu Atbildēt

    Nu, Biezaites kundze, paliek iespaids, ka jūs esat no citas planētas, jo mēģināt iestāstīt mums latviešu nācijai savā zemē, kā jāizturas pret ienācējiem, kuri uzspiež savas iegribas un pieprasa latvietim atteikties no savas identitātes, valodas, kultūras un zemoties viņu priekša aizmirstot Sibīrijā necilvēcīgos apstākļos izsūtījumā mirušos. Vai mums būtu jāatvainojas par to, ka viņi te grib dzīvot un neatzīt mūsu latviešu tautas ieražas ? Kur ir tie Latvijai lojālie cittautieši, kāpēc viņi neiznāk un nedara zināmu, ka viņi pieņem mūsu dzīvesveidu un ir pret divvalodību, kur viņi ir, kur ? Pajautājiet viņiem. Paskatieties uz Krimu un noņemiet rozā brilles kundze Aija.

  20. Nezinu, kādu aizvainojumu raksta autore vēl nav pārdzīvojusi. Man nav nekādas vajadzības mainīt savu attieksmi. Es dzīvoju Latvijā, esmu latviete, runāju latviski un nedomāju pāriet kreivu valodā, tādēļ, ka kāda mūžīgā kreivu tantiņa vecumā no 20 – 50 gadiem nav spējīga savā cienījamajā vecumā apgūt tās valsts valodu. kurā mīt. Tā ir šīs tantiņas problēma, ne mana. Augstu laimi Latvijai svētkos!

  21. Saskaņas centra reklāmraksts par tēmu – buģem žiķ družno. Tas nekas, ka es tevi nemīlu, bet mani gan tev vajaga mīlēt. Vai tā, autores kundze?

  22. Aija Biezaite droši vien ir labs cilvēks, bet ar to nepietiek lai spriestu par jautājumu kas faktiski ir latviešu kā tautas būt vai nebūt. Vēl jo vairāk lai mācītu citus.

  23. Arī pieminētajā Somijā zviedriski runā ļoti nelabprāt,lai gan tā ir otrā oficiālā valsts valoda un tiek mācīta skolās!

  24. No nacionālisma uz internacionālismu?

  25. Un atkal kaut kas tiek prasīts no latviešiem… Kāpēc? Mēs neesam nekādi ultranacionālisti, sevi par pārākiem neuzskatām, bet šī raksta autore nez kāpēc atkal liek piekāpties mums. Vai nav jau diezgan!? Vismaz es no cittautiešiem neko neprasu – tik cienīt manu senču zemi un runāt manā valodā tad, ja es to vēlos /apkalpojošā sfērā, medicīnā/. Bet tas nenotiek – cittautieši ar putām uz lūpām cīnās par iespēju latvisaki nerunāt. Kurā valstī vēl notiek tādas lietas? Vai pieminētajā Francijā marokānis runā arābiski vai tomēr franciski? Un vēl – tikai daļa cittautiešu ir krievi. Kāpēc ukraiņiem, tatāriem, armēņiem, igauņiem, poļiem kā saziņas valodu Latvijā uzspiest krievu valodu? Vienosimies visi par latviešu valodu /kā jau referendumā nolēma pilsoņu kvalificētais vairākums/ kā saziņas valodu sabiedriskajā telpā un problēmu nebūs.

    • Kas tas ir – pilsoņu kvalificētais vairākums? Kāda kvalifikācija bija šim pilsoņu vairākumam? Jeb,domāts tomēr tika par konstuticionālo pilsoņu vairākumu? Paskaidro,citādi,smako pēc h(!)ermaņa lumpeņiem!
      Par rakstu. Nepilsoņiem ir iespējas dotas,pat īpaši pakaļu nesapūlot,iegūt LR pilsonību.Es nezinu,kā vēl valsts,kurā viņi dzimuši,auguši un tālāk gribot dzīvot(liekot mīksto uz LR pilsoņu pamattiesībām – savā valstī runāt valsts valodā?)varētu viņiem palīdzēt? Esmu LR pilsonis – ar ierakstu pasē – LIETUVIETIS.

  26. Raksta autorei ir ļoti romantiski un naivi ieskati par dažu tautu un to vadoņu racionālo domāšanu un polītiku attiecībā uz citu nāciju dzīves veidu, valsts iekārtu,valodu, kultūru, demokratiskām tradicijām, toleranci sadzīvē ar ar citām tautām.To taču nupat redzam, kās notiek Krievijā un Ukrainā.Vispirms jau katram jaabrīnās, ka Putins pašreiz Krievijā ir liels varonis!! Kaut tauta vienmēr bijusi verdzībā un nabadzībā, bet impērijas komplekss tāds pats kā Jāņa Briesmīgā, Pētera Lielā, Katrīnes II un Staļina / Brežņeva laikā! Labi dzīvoja tikai bojāri, kņazi,prinči, popi, militāristi, augsti valsts ierēdņi policisti/čekisti un stukači.
    Aijas vecāki un vecvecāki diez’ vai gribētu piekrist vai pat daļēji sekot Aijas savārstītai domu gaitai.

  27. Biezaitei vieta Šļesera partijā – abi varēs cīnīties par nācijas izlīgumu.

  28. Raksta autore nav pieminējusi tādu būtisku aspektu, ka Somijas zviedri savulaik ir daudz darījuši somu nacionālās kultūras labā. Turklāt pēc Somijas neatkarības pasludināšanas zviedru valoda kā otra valsts valoda tika izvēlēta, lai būtu iespējams veiksmīgāk integrēties Skandināvijā.

  29. Nacionālisms ir etniski konservatīva politiska ideoloģija, kas pirmajā vietā stāda nācijas identitātes konceptu. Nacionālisms var ietvert gan nācijas identitātes un vērtību aizsardzību, gan savas nācijas stādīšanu augstāk par citām.
    Nacionālisms ir ideoloģija, kas uzskata nāciju par cilvēka sociālās dzīves pamatu. Nacionālisma jūtas sakņojas kā vēsturisko, tā ģeogrāfiskos, kā valodiskos, tā kultūras apstākļos. Nacionālismam raksturīga noteiktas grupas locekļa piederības izjūta, apziņa, ka cilvēks pieder kādai noteiktai tradīcijai, kas ir atšķirīga no citu grupu tradīcijām.Latviskā pašcieņa nav iespējama bez latviska nacionālisma.Autore mēģina latviešus padarīt par kājslauķiem pasaulei.Biezaite,novērsiet pretrunas savā domu savārstījumā.Ūdensgabals naivajiem.

    • pati nozīmīgākā nacionālisma un nacisma atšķirība ir tā, ka nacionālisma apstākļos tauta vēlas būt saimniece pati savā zemē, bet nacisma apstākļos tā vēlas pakļaut sev citas tautas un to teritorijas.

Atis Klimovičs: Kāpēc mūsu ģenerāļi klusē? (27)Katrs Latvijas iedzīvotājs būs kaut reizi dzirdējis kāda ārvalstu komentētāja vai militārā eksperta izteikumus par to, cik dienās uzbrukuma gadījumā sabrukšot Latvijas un tās kaimiņu aizsardzība.
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Atlaist Saeimu vai atlaist vēlētājus?

Centrālā vēlēšanu komisija reģistrējusi parakstu vākšanai biedrības “Varu Latvijas tautai” atkārtoti iesniegto tautas nobalsošanas ierosinājumu par Saeimas atsaukšanu. Šādu parakstu vākšanu biedrība rosināja jau pagājušajā gadā, bet tā noslēdzās bez rezultāta šā gada 13. novembrī. Gada laikā bija izdevies savākt tikai 514 vēlētāju parakstu. Ierosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu var ne mazāk kā viena desmitā daļa jeb 155 224 vēlētāji. Diskutējot par šo iniciatīvu, sociālajos tīklos izskanējis arī tāds viedoklis: “Pat ja es piekristu, ka jāatlaiž šī Saeima, tomēr nav nekādas garantijas, ka tiks ievēlēts labāks parlaments, jo par to balsos tie paši vēlētāji, kas iepriekš.”

Lasītāju aptauja
Kas vairo bažas par Latvijas drošību?
Draugiem Facebook Twitter Google+