Ekonomika
Bizness

Baltkrievu enerģija šķeļ baltiešus 15


Turpinās Astravjecas AES celtniecība Baltkrievijā, par kuras iespējamiem draudiem vides drošībai sašutusi Lietuva, jo AES atradīsies netālu no blīvi apdzīvotās Viļņas aglomerācijas. Savulaik AES celtniecība tika sākta, lai bloķētu Lietuvā iecerētu Visaginas AES celtniecību.
Turpinās Astravjecas AES celtniecība Baltkrievijā, par kuras iespējamiem draudiem vides drošībai sašutusi Lietuva, jo AES atradīsies netālu no blīvi apdzīvotās Viļņas aglomerācijas. Savulaik AES celtniecība tika sākta, lai bloķētu Lietuvā iecerētu Visaginas AES celtniecību.
Foto – SPUTNIK/LETA

Lietuvas ārlietu ministru Linu Linkeviču sadusmojuši viņa Latvijas kolēģa Edgara Rinkēviča izteikumi Baltkrievijas interneta portālam tut.by, ka Latvija nākotnē neatteiksies no elektroenerģijas, kas ražota Baltkrievijā topošajā Astravjecas atomelektrostacijā. Lietuva šo projektu vērtē kā bīstamu un uzskata, ka tās darbību vajag ierobežot. Taču kārtējās domstarpības nenāk par labu arī Baltijas vienotībai, kuru nereti esam uzsvēruši kā ārpolitikas prioritāti.

L. Linkevičs ziņu aģentūrai BNS sacījis, ka galvenais iemesls, kāpēc Latvija neplānojot bloķēt Baltkrievijas elektroenerģiju, esot centieni pievilināt Baltkrievijas kravas Ventspils ostai. “Spilgts piemērs ir Klaipēdas osta, kuru iecienījuši baltkrievi, un bez Klaipēdas viņiem ir grūti iedomāties eksportu. Bet ir arī Ventspils osta, tādēļ pieļauju, ka viņi vēlas vairāk sadarbības,” savu versiju skaidrojis L. Linkevičs.

Par nepamatotiem Lietuvas ārlietu ministra paziņojumus sauc E. Rinkēviča padomnieks Mārtiņš Drēģeris, tomēr nenoraida domu pirkt elektroenerģiju, kas ražota Astravjecas AES. “Latvija līdzīgi kā Lietuva uzskata, ka topošajai Astravjecas AES jāatbilst augstākajiem drošības standartiem, par ko ministrs vairākkārt runājis ar Baltkrieviju, kā arī ar Starptautisko atomenerģijas aģentūru (IAEA). Mēs neuzskatām, ka var pieņemt īpašas likuma normas, kas spētu atšķirt un noteikt aizliegumu pirkt nedrošā veidā saražotu elektroenerģiju,” skaidro M. Drēģeris.

Vai šāda Latvijas Ārlietu ministrijas pozīcija nekaitē Baltijas valstu vienotībai? Uz Latvijas solidaritātes trūkumu nopietnos jautājumos norāda Lietuvas interneta izdevuma “The Lithuania Tribune” galvenais redaktors Ruslans Irzikēvičs. “Latvijas pozīcija ir sarūgtinājusi Lietuvas sabiedrību, jo situācija ap Astravjecas AES ir bīstama,” uzsver žurnālists. Viņš norāda, ka Astravjecas AES jautājumā lietuvieši saņēmuši atbalstu no Igaunijas, Polijas, Zviedrijas, bet no Latvijas tāda neesot. “Tā nav Latvijas iekšēja lieta, kā iepriekš uzsvēris jūsu ārlietu ministrs. Tas ir starptautisks jautājums, jo Astravjecā AES celtniecība nav caurspīdīga, dzirdam par negadījumiem, un Lietuvā valda bažas par katastrofu, kura var skart Lietuvu un arī Latviju,” teic R. Irzikēvičs. Viņš uzsver, ka Baltkrievija AES veido, jo nepieciešama nauda un pieeja ES tīkliem, kuru lietuvieši lieguši, bet tagad sanāk, ka Latvija paver iespējas Astravjecā potenciāli saražotajai elektrībai nonākt Eiropā.

“Latvija vienmēr bijusi Lietuvai sarežģīts partneris, kad jāvienojas par reģiona enerģētiku. Vairākus gadus mums prasīja vienošanās par elektrības starpsavienojumu ar Zviedriju. Jūsu valstī joprojām ir problēmas ar gāzes tirgus liberalizāciju, jo nepieciešams atsaistīt no “Gazprom” gāzes. Baltijas valstis ir vienotas, kad tās darbojas kopā. Mums ir sašķidrinātās gāzes termināļi, un ar to jaudu nākotnē varam nodrošināt ar gāzi Ukrainu, ja kas notiek ar Krievijas dabasgāzes piegādēm. Jāpriecājas, ka notikusi sašķidrinātās gāzes revolūcija, un varam pie sevis uzņemt jebkuru kuģi ar to. Astravjecas AES ir politisks projekts Kremļa rokās, kura mērķis ir šķelt mūs. Mēs Baltijā mēģinām savienot savus enerģētikas tirgus, bet Baltkrievija vēlas nopirkt Latviju ar lētu elektroenerģiju,” uzsver Lietuvas Seima deputāts, bijušais Lietuvas vēstnieks ASV Žigimants Pavilionis. Viņš norāda, ka Baltkrievija pie Lietuvas robežām vēloties uzbūvēt otru “Černobiļu”. “Celtniecība, ticami, notiek padomju stilā. Lukašenko ir priecīgs, ka var nodarbināt cilvēkus un celtniecības uzņēmumus par Krievijas naudu,” piebilst deputāts.

Arī Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Māris Andžāns vērtē, ka Lietuva Astravjecas AES kontekstā paļāvusies uz Baltijas valstu vienotību, tādēļ lietuvieši tagad ir nikni, ka nav saņēmuši solidaritāti no Latvijas. “Notiekošais ir ļoti nesolidārs solis pret Lietuvu, tā ir rīcība pret pašu interesēm,” uzskata M. Andžāns.

 

“Baltija var iztikt bez Astravjecas”

Ja uz notiekošajiem strīdiem par Baltkrievijas elektroenerģiju skatās no praktiskā viedokļa, teorētiski Baltijas valstis nākotnē varēs dzīvot arī bez Astravjecas AES. Enerģētikas eksperts Reinis Āboltiņš sarunā ar “LA” uzsver: “Baltijas valstis ir labi apgādātas ar dažādiem elektroenerģijas starpsavienojumiem ar citām reģiona valstīm. Tās darbojas “NordPool” elektroenerģijas biržā. Lietuva gan Baltijas valstu elektroenerģijas sistēmā ir lielākā deficīta zona, bet starpsavienojumi ar ziemeļvalstīm un Poliju situāciju lieliski izlīdzina. Astravjecas AES Baltijas valstu elektroenerģijas vajadzībām ir lieka.”

Arī par Krievijas apturēto Baltijskas AES projektu Kaļiņingradā eksperts teic, ka tas esot lieks Kaļiņingradas apgabalam. Ticami, ka abas – Baltijskas un Astravjecas – AES bija paredzētas, lai atturētu Lietuvu no Visaginas AES celtniecības. Jūlija sākumā Krievijas vēstnieks Lietuvā Aleksandrs Udaļcovs izteicies, ka Lietuvai vairs nav izredžu uzcelt Visaginas AES, un viņa teiktajā manāms apstiprinājums projekta blokādei. “Lietuva pagaidām neziņo par saviem plāniem celt AES, lai gan, manuprāt, tai arī nav nekādu iespēju to paveikt – nedz tehnisku, nedz finansiālu. Baltkrievijas AES uzcelšana padarīs šos plānus bezjēdzīgus,” sacījis A. Udaļcovs.

R. Āboltiņu mulsina Latvijas ārlietu dienesta pašreizējā pozīcija attiecībā uz Astravjecas AES. “Ārlietu ministrijas viedoklis ir diplomātiski pragmatisks, un izvēlēts, lai saglabātu labas attiecības ar Baltkrieviju,” piebilst R. Āboltiņš.

 

Baltkrievi ciena atklātu valodu

Lietuvas ārlietu ministra izteikumus, ka Latvijas rīcības pamatā ir ekonomiski mērķi, noraida M. Andžāns. Kravu pārvadājumos būtiski ir valstu piedāvātie tarifi, nevis politiskā labvēlība. Viņš uzsver, ka joprojām Lietuvā esot zemāki ostu un dzelzceļa kravu pārvadājumu tarifi, un arī dzelzceļa tīkli esot ērtāki baltkrieviem. M. Andžāns vērtē, ka Latvija teorētiski neiegūtu kādu ekonomisku labumu, esot pielaidīgāka attiecībās ar Baltkrieviju.

Latvija ar Lietuvu pašlaik konkurē par iespējamo Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko vizīti ES, tomēr pieeja attiecībās ar Baltkrieviju abām valstīm ir atšķirīga, “Lietuva attiecībās ar Baltkrieviju ir asāka un nekautrējas pateikt stingrāku vārdu, bet tas netraucē uzņēmējdarbībai. Slāvu kultūrās lielā cieņā ir atklātas sarunas, arī tad, ja runājat viņiem nepatīkamas lietas,” piebilst M. Andžāns.

LA.lv
LA
LA.lv
Ekonomika
Izstrādāts īpašs risinājums pabalstu saņemšanai maznodrošinātajiem
18 stundas
LA
LA.lv
Ekonomika
Iestāžu digitalizācija ļauj būtiski ietaupīt – valsts aicina vairāk izmantot e-pakalpojumus
18 stundas
LA
LA.lv
Ekonomika
Jaunās valdības dāvana Latvijai nākamajā simtgadē būs sabrukuši autoceļi, pauž ceļu būvētāji 2
19 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

ĢZ
Ģirts Zvirbulis
Latvijā
Partijas “iepauzē” ar valdības veidošanu
15 minūtes
LE
LETA
Dabā
Kādi laikapstākļi gaidāmi 18.novembrī? Jaunākā sinoptiķu prognoze
8 minūtes
LA
LA.lv
Ekonomika
Valstij pasniegti īpaši Latvijas simtgades ģerboņi
1 stunda
LA
LA.lv
Latvijā
VIDEO. Bijušais policists pārsūdz spriedumu: noliedz vainu zēna notriekšanā
10 stundas
EL
Egils Līcītis
Latvijā
Egils Līcītis: Trampa draugi iznāk no skapja
1 stunda