Kontroles mehānismi vienmēr nestrādā. Latvijā tiek diskutēts par sociālo tīklu platformu aizliegumu bērniem
0
Sociālie mediji un bērni – šī tēma ar katru dienu kļūst arvien aktuālāka ne tikai Latvijā, bet arī citviet pasaulē. Nereti vecāku prātus nomoka jautājums, kā pasargāt savas atvases no kaitīga satura, vienlaikus nenorobežojot viņus no komunikācijas ar vienaudžiem?
Austrālija šobrīd kļuvusi par pirmo valsti, kura pieņēmusi diezgan drastisku lēmumu – aizliegt izmantot sociālo tīklu platformas personām, kas jaunākas par 16 gadiem. Platformām dota viena gada pārejas perioda ieviešanai, bet pārkāpumu gadījumā paredzēti nopietni sodi.
Tiesa, aizliegums nav attiecināts uz visām digitālajām lietotnēm – “atlaides” piešķirtas ziņapmaiņas platformām, e-pastiem, tiešsaistes spēlēm un izglītojošiem rīkiem, ņemot vērā to potenciālo nozīmi bērnu izglītībā un attīstībā. Austrālijas valdība norāda, ka likuma mērķis ir nodrošināt bērniem pilnvērtīgu bērnību un lielāku mieru vecākiem, kā arī kalpot par piemēru citām valstīm. Taču sabiedrībā šis solis jau raisījis asas diskusijas – kritiķi to uzskata par nesamērīgu, un likums jau ir apstrīdēts arī tiesā.
Vai šis likums jāpieņem arī Latvijā?
Latvijas Drošāka interneta centra vadītāja Maija Katkovska norāda, ka Latvijā aizliegums līdz 16 gadu vecumam būtu pārspīlēts un praksē – neefektīvs.
M.Katkovska skaidro, ka centrs cieši sadarbojas ar jauniešiem, gan vadot nodarbības skolās, gan veidojot izglītojošus materiālus. Šajā darbā ļoti nozīmīga ir arī Jauniešu padome – jaunieši paši dalās ar savu pieredzi un aktuālajiem trendiem, sniedzot vērtīgu ieskatu savā digitālajā ikdienā.
Papildus tam centrs saņem ziņojumus par problēmsituācijām sociālajos tīklos – piemēram, gadījumiem, kad ļoti mazi bērni reģistrējas lietotnēs, samelojot par savu vecumu, un tiek pakļauti nepiemērota satura ietekmei vai pat pavedināšanas mēģinājumiem.
“Tomēr mūsu nostāja ir skaidra – aizliegums lietot sociālās platformas līdz 16 gadu vecumam ir pārspīlēts un nebūs efektīvs. Es piekrītu, ka būtu jānosaka ierobežojums līdz 13 gadu vecumam, kā tas jau šobrīd ir noteikts,” uzsver Katkovska.
Diemžēl kontroles mehānismi vienmēr nestrādā – nav iespējams efektīvi pārbaudīt lietotāja vecumu, un rezultātā daudzi bērni tomēr reģistrējas. Tas rada būtiskus riskus – bērni, kas jaunāki par 13 gadiem, ir labticīgi un vēl neizprot digitālās vides riskus. Saturs, ar ko viņi var saskarties, nereti ir viņiem neatbilstošs vai pat traumējošs.
Lai gan Austrālijas aizliegums šobrīd tiek pasniegts kā drosmīgs solis bērnu aizsardzībai, Eiropā pieeja ir atšķirīga. Daudzas platformas, piemēram, “Instagram” un “TikTok”, jau ir ieviesušas tā sauktos “pusaudžu kontus“, kas automātiski aktivizē stingrākus drošības iestatījumus lietotājiem vecumā no 13 līdz 17 gadiem. Tie ierobežo piekļuvi noteiktam saturam, izslēdz personalizētu reklāmu rādīšanu, padara kontus privātus un iekļauj tā dēvēto “miega režīmu”, kas liedz platformu lietot nakts stundās. Tomēr, pēc Katkovskas domām, arī ar šiem risinājumiem vien nepietiek. Ir nepieciešami efektīvi vecuma verifikācijas un kontroles mehānismi, kas darbotos praksē un pasargātu nepilngadīgos.
Aizliegums bez rezultāta?
Interesanti, ka jau tagad redzamas pazīmes, ka Austrālijas pieeja var nebūt tik efektīva kā sākotnēji plānots. Kā tika ziņots decembrī Eiropas Drošāka interneta centru kopīgajā sanāksmē dienu pirms jaunā likuma stāšanās spēkā Austrālijas jaunieši masveidā sāka emigrēt uz citām platformām, kuras aizliegums neietekmēja. Tas liek secināt, ka aizliegumi var novest pie riska pārnešanas uz vidi, kuru vēl grūtāk uzraudzīt.
“Tas nav risinājums. Jaunieši atradīs citus veidus, jo viņiem nepieciešama saziņa ar vienaudžiem. Visticamāk, redzēsim, ka aizliegums Austrālijā izrādīsies neefektīvs, bet par to varēsim spriest aptuveni pēc gada,” Katkovska prognozē.
Tikmēr Eiropas Parlamentā jau notiek diskusijas par to, ka Eiropai jāseko Austrālijas piemēram un dalībvalstīm pašām jānosaka stingrāki ierobežojumi nepilngadīgajiem. Kā norāda M.Katkovska, vecuma slieksni dalībvalstis varēs noteikt pašas. Jau šobrīd vairākas ministrijas, kuru atbildībā ir šie jautājumi, ir konsultējušās ar Latvijas Drošāka interneta centru. “Ir notikusi aktīva saziņa un tikšanās, kurās šie jautājumi ir pārrunāti. Mūsu viedoklis ir uzklausīts,” atklāj Katkovska.
Vecāku loma – kritiski svarīga
Tomēr vislielākā nozīme ir tam, kas notiek mājās. Viedierīces bērniem visbiežāk sagādā vecāki, līdz ar to tai primāri jābūt vecāku atbildībai. Diemžēl ne visiem vecākiem ir pietiekamas zināšanas par digitālo vidi, un tieši tāpēc ir būtiski izglītot gan bērnus, gan pieaugušos.
“Ir vecāki, kuri stāsta, ka bērniem aizlieguši reģistrēties sociālajos medijos. Tomēr kas notiek, ja 80% klasesbiedru ir reģistrējušies šajās platformās? Tad bērns sāk palikt tāds kā izstumtais.
Vecāki ir dilemmas priekšā – ļaut reģistrēties, samelojot par vecumu, bet panākot, ka bērns ir šajā bariņā, vai aizliegt, domājot par bērna drošību un saprotot, ka bērns kļūs par mobinga upuri?” uz aktuālu problēmu uzmanību vērš Katkovska.
Par laimi, pēdējo divu gadu laikā vērojama pozitīva tendence – arvien vairāk ģimeņu apzināti atliek brīdi, kad bērnam tiek iegādāts pirmais viedtālrunis. Šis lēmums kļūst pārdomātāks. Lai bērns netiktu pilnībā izslēgts no saziņas ar vienaudžiem un saprastu, par ko runā citi, daudzas ģimenes izvēlas nodrošināt vienu planšeti visai ģimenei, skaidri norādot, ka to izmanto nepilngadīgs bērns. Tas dod vecākiem iespēju redzēt, kādu saturu bērns patērē, ko meklē, un būt klātesošiem – atbildēt uz jautājumiem, skaidrot redzēto un veidot drošu digitālo pieredzi kopā.
Nupat uzņēmums “Meta” paziņojis, ka pirmajā nedēļā vien pēc jaunā likuma ieviešanās bloķējis 330 639 kontus “Instagram”, 173 497 kontus “Facebook” un 39 916 – “Threads”. Arī šī uzņēmuma pārstāvji aicinājuši Austrālijas valdību sadarboties ar nozari, lai atrastu labāku risinājumu un izvairītos no efekta, ko radīs nepilngadīgo migrēšana uz citām lietotnēm.
