Latvijā
Politika

Deputāti “ķeras” pie Brīvības pieminekļa: nācijas simbols joprojām skaitās bezsaimnieka īpašums2


Brīvības piemineklis.
Brīvības piemineklis.
Foto: LETA/Zane Bitere

Brīžiem emocionālās debatēs Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija vakar, 20.februārī, skatīja likumprojektu “Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likums”. Likumprojekts parlamentā iestrēdzis jau gandrīz sešus gadus – kopš 11. Saeimas laikiem. Iemesls – abi mūsu nācijas simboli juridiski jo­projām skaitās bezsaimnieka īpašums.

Nacionālās apvienības deputāti “Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likumu” Saeimā rosināja 2012. gadā. Kā skaidroja deputāts Raivis Dzintars (NA), tolaik tas iesniegts, lai novērstu dažādas akcijas, piketus un “politiskas izrādes”, kam nacionālo svētvietu tuvumā nevajadzētu notikt. Īpaši tas attiecies uz Brīvības pieminekli, kuru vienubrīd savām izdarībām izvēlējās dažs ārzemju tūrists. Dzintars atzina, ka pēdējo gadu laikā skandalozu piemēru gan nav bijis, taču tas nenozīmē, ka tādi nevarētu atgadīties nākotnē.

 

Šķērslis – nenokārtotās īpašumtiesības

Likumprojekts lāgā nepakustējās no vietas ne 11., ne 12. Saeimā, un šobrīd, pie 13. Saeimas, tas skaitās pieņemts pirmajā lasījumā. Galvenais šķērslis “Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likuma” tālākajai virzībai, un to uzsvēra gan Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs Juris Dambis, gan citi runātāji, ir abu minēto objektu nenokārtotās īpašumtiesības. Ar tām jātiek galā vispirms, citādi nekas tālāk nav risināms.

Proti, Rīgas pilsētas pašvaldība zemi zem Brīvības pieminekļa un Brāļu kapiem Zemesgrāmatā kā savu gan nostiprinājusi attiecīgi 1997. un 2000. gadā, taču paši objekti Zemesgrāmatā nav reģistrēti.

Tiesa, no visām Brāļu kapu kompleksa būvēm Rīgas dome kā savu Zemesgrāmatā reģistrējusi tualeti un kapu otro vārtu būvi. Taču tas drīzāk padara situāciju vēl sarežģītāku, jo Brāļu kapu būves vairs nav nedalīts īpašums. Saeimas Juridiskais birojs tikmēr jau agrāk atzinis, ka objektu uzturēšana un visas darbības piegulošajās teritorijās nav definējamas atrauti no īpašumtiesību jautājuma. Tas attiecas kā uz finansējumu, tā konkrētas atbildīgās struktūras noteikšanu.

Šobrīd Brīvības pieminekļa un Brāļu kapu apsaimniekošana ir Rīgas domes Rīgas pieminekļu aģentūras ziņā. Pēc aģentūras direktora Gunta Gailīša domām, finansējumu abiem objektiem vajadzētu solidāri sadalīt valstij un pašvaldībai. Kultūras ministrijas veiktās aplēses par optimālo budžetu pieminekļa un kapu uzturēšanai, regulāru atjaunošanu ieskaitot, nosauc 750 tūkstoši eiro gadā. Cik naudas kopumā tam tiek tērēts šobrīd, sanāksmē netika konstatēts, jo nauda Brīvības piemineklim un Brāļu kapiem neregulāri nākot no dažādiem avotiem – to piešķir valsts, pašvaldība, ir arī ziedojumi.

 

Fonds pieminekļa izgaismošanai

Valsts prezidents Valdis Zatlers, kurš sēdē piedalījās vairāk kā 2018. gadā dibinātā sabiedriskā labuma fonda “Brīvības pieminekļa izgaismošanas fonds” pārstāvis, atgādināja, ka juridiski Brāļu kapu un Brīvības pieminekļa statusu, kārtību pie pieminekļiem un veidus, kādā tie uzturami, joprojām regulē Augstākās Padomes 1993. gada 2. februāra lēmums “Par Brīvības pieminekli un Rīgas Brāļu kapiem”. Tas sen novecojis un netiek pildīts.

“Mums šāds dokuments ir jāizveido no jauna, bet tikai atbilstoši mūsdienu situācijai. Un situācija, kad tualetes Zemesgrāmatā reģistrētas, bet pats Brīvības piemineklis kā būve ne, ir absurds, kas steidzīgi jālabo,” uzsvēra Zatlers, piebilstot, ka lietu sakārtošanu īpaši aktuālu padarot apstāklis, ka pašreizējā Rīgas dome un valdība nedomā vienādi, bet “katrs savu”.

Eksprezidents tāpat skaidroja, kāpēc izveidojis fondu pieminekļa izgaismošanai: “Mani šokē, ka ziemā Brīvības piemineklis ir absolūtā tumsā, vakarā nevar redzēt ne Brīvības figūru, ne zvaigznes, jo ir tikai ielu apgaismojums un blakus piemineklim ir zilas un baltas zvaigznītes, pilošas lāstekas un tamlīdzīgi tingeltangeļi”. Fonds parādīšot, ka spēj paveikt to, ko nav spējusi ne valsts, ne pašvaldība: “Izgaismot pieminekli atbilstoši 21. gadsimta izpratnei par savu vērtību un simbolu pasniegšanu.”

 

Divi scenāriji

Debašu laikā ar iesaistītajām pusēm Saeimas deputāti nāca pie secinājuma, ka dažādu aspektu dēļ ne Kultūras ministrija, ne Aizsardzības ministrija kā apsaimniekotāji neder.

Tāpat nav pamata cerēt, ka to spētu Valsts nekustamo īpašumu aģentūra.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens (“JV”) sēdes beigās summēja dzirdētos viedokļus, noformulēja divus iespējamos scenārijus. Pirmais: īpašuma tiesības uz Brīvības pieminekli un Brāļu kapiem kā objektiem tiek reģistrētas Rīgas domei, taču valdība likumā strikti regulē, ko ar šiem objektiem var un ko nevar darīt; Rīgas pieminekļu aģentūra turpina darbu kā apsaimniekotājs; izmaksas sadala valsts un pašvaldība.

Saistītie raksti

Otrs variants: īpašuma tiesības pārņem valsts, bet apsaimniekošanu tāpat deleģē pašvaldībai, visdrīzāk, aģentūrai. Kultūras ministrijai tika uzdots tuvāko nedēļu laikā izvērtēt abu scenāriju pozitīvās un negatīvās puses, lai Saeimas deputāti varētu izstrādāt un iesniegt savus priekšlikumus likumprojekta otrajam lasījumam. Tas jāizdara līdz 2. aprīlim.

 

Likumprojekta mērķi

* Nodrošināt Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu saglabāšanu un to vērtībai atbilstošu cieņas izrādīšanu.

* Noteikt Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu uzturēšanas, izmantošanas, apsaimniekošanas un finansēšanas kārtību un citus ar to saistītus jautājumus, kā arī uzvedības normas attiecīgajā teritorijā.

LA.lv