Latvijā
Politika

Eksperts: Par Rimšēviča “darbiem” Eiropā runā vairākus gadus 16


Marks Galeoti
Marks Galeoti
Foto – Timurs Subhankulovs

Sakarā ar Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam izvirzītajām apsūdzībām kukuļošanā Latvijas vārds plaši izskanējis pasaules lielākajos medijos. Telekanālam CNN īsā tiešraides intervijā ierosinātā kriminālprocesa būtību starptautiskajai sabiedrībai skaidrojis KNAB direktors Jēkabs Straume, uzsverot: “KNAB izmeklēšana nav saistīta ar bankām, kuras pašlaik darbojas Latvijā.” Savukārt vācu laikraksts “Frankfurter Allgemeine Zeitung” notiekošo Latvijā nosaucis par “krimiķi”.

Savu skatījumu “LA” par situāciju pauž Prāgas Starptautisko attiecību institūta vecākais pētnieks Marks Galeoti, kurš specializējies arī organizētās noziedzības pētniecībā Eiropā. Viņš ir viens no ekspertiem, uz kuru savā materiālā “Murgs. Baņķieris atklāj patiesību par korupciju Latvijā” atsaucas arī amerikāņu ziņu aģentūra “The Associated Press”. Pērn M. Galeoti bija centrālais viesis Latvijas Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa rīkotajā konferencē par viltus ziņu draudiem. “Par Rimšēviča iespējamo saistību ar koruptīviem darījumiem biju dzirdējis iepriekš. Par to jau vairākus gadus runā Eiropas baņķieru aprindās,” uzsver M. Galeoti. Viens no I. Rimšēviča argumentiem, kuru viņš izmanto aizstāvībai, – ka centrālās bankas vadītājs oficiāli neesot banku regulators un Latvijā izšķirīgus lēmumus šajā jomā nevarot pieņemt. “No augstu stāvošiem Eiropas banku pārstāvjiem esmu dzirdējis pieņēmumus, ka centrālās bankas vadītājs Latvijā vadot veselu tīklu, kas gūst labumu no dažādiem lēmumiem saistībā ar bankām Latvijā,” piebilst M. Galeoti. Vai tā ir taisnība, cerams, tiks noskaidrots ierosinātā kriminālprocesa pret Rimšēviču iztiesāšanā, tomēr no M. Galeoti teiktā var noprast, ka nav dūmu bez uguns. “Lai vai kāds būtu konkrētās lietas iznākums, Latvija būs ieguvēja, jo šādā veidā notiek tās banku sistēmas attīrīšanās,” norāda M. Galeoti.

M. Galeoti uzsver, ka Latvijas banku sektora reputācija drīzāk pēc šiem notikumiem kļūs labāka. Iepriekš savās publikācijās M. Galeoti Latviju saucis par “naudas atmazgāšanas veļasmašīnu” un norādījis, ka Latvija esot viens no Krievijas netīrās naudas atmazgāšanas centriem Eiropā. “Tas ir vispārzināms fakts, ka Latvijas banku sistēmai nepieciešami uzlabojumi,” teic pētnieks. Viņš norāda, ka Latvijas valdība apzinoties problēmas un no Rietumu finanšu centriem regulāri tiekot izdarīts spiediens, lai valstī tiktu sakārtota banku nozare un Latvijā tiktu mazināta naudas atmazgāšana. “Latvijas valdība apzinās, ka Krievijas vestā jaunās paaudzes karadarbība skar arī finanšu sektoru,” piebilst eksperts. Tomēr, viņa ieskatā, visticamāk, Rimšēviča gadījums gan nav saistīts ar atsevišķu informatīvā kara kampaņu no Krievijas puses pret Latviju. “Drīzāk Krievija varētu izmantot iespēju, lai šķeltu Eiropu. Tā izskatās pēc iespējas, kas Krievijai parādījusies, bet ne pēc kā iepriekš vadīta,” spriež M. Galeoti.

Pētnieks neapšauba aģentūras “Associated Press” publicētā fotoattēla autentiskumu. Tajā saviesīgā gaisotnē pēc zvejas Kamčatkā 2010. gada augustā Latvijas Bankas prezidents redzams kopā ar Krievijas informācijas tehnoloģiju institūta vadītāju Dmitriju Piļščikovu sēžam pie viena galda. I. Rimšēvičs apgalvojis, ka ar attēlā redzamajiem cilvēkiem viņš esot savests kopā nejauši. Jautāts par to, vai šāda līmeņa Eiropas amatpersonām piedienas Krievijā pie viena galda sēdēt ar Krievijas oficiālajai varai tuvīnu personu, M. Galeoti norāda, ka interpretācijā būtisks ir attiecīgā laikmeta gars: “Ja mēs attēlu redzētu 2010. gadā, tas raisītu ziņkārību un tam nenāktu līdzi kāds “ļauns” scenārijs. Bet, ja šo pašu attēlu ievietojam mūsdienās, tad tam ir jūtīgāka pieskaņa. Tas ir līdzīgi kā ar tagadējam ASV prezidentam Donaldam Trampam piederošiem īpašumiem, kuri iepriekš tika tirgoti šaubīgiem krieviem, un toreiz tam neviens nepievērsa uzmanību, bet tagad gan ir interese.”

Jautāju arī M. Galeoti vērtējumu par atsevišķu Latvijas banku mēģinājumiem stiprināt reputāciju, tās vadības struktūrās iesaistot pazīstamas personas. Piemēram, bankas “Citadele” padomē darbojas bijusī ES augstā pārstāve ārlietās un drošības politikā Ketrīna Eštone, bet “Norvik bankas” padomē – bijušais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens un bijušais Vācijas Federālā izlūkdienesta (BND) vadītājs Augusts Hannings. “Tas ir greizs solis – banku valdēs un padomēs iesaistīt slavenības. Tās var tikai ārēji paspodrināt banku tēlu, bet ne uzlabot banku pārvaldību un finanšu darbību. Slavenības piesaista arī bankas Apvienotajā Karalistē, it sevišķi, ja tās vēlas uzlabot reputāciju,” teica M. Galeoti.

 

Viedokļi

Kāds ir jūsu viedoklis par skandalozajiem notikumiem, kas saistīti ar “ABLV” banku un Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču?

Saistītie raksti

Roberts Blumbergs, advokāts, Latvijas goda konsuls Čikāgā: “Rietumu prese sniedz plašas ziņas par “ABLV” banku un Ilmāru Rimšēviču. Šie notikumi grauj Latvijas reputāciju, bet arī dod man cerības, ka korupcija tiek apkarota. Ja ziņas nepatiesas, tad ļoti ceru, ka apsūdzētie cīnīsies ka suņi, lai attaisnotos un salabotu savu un Latvijas reputāciju. Jautājums “ABLV” bankas lietā – kāpēc Amerikas regulatori un nevis vietējais bankas pārraugs atklāja anomālijas. Bet varbūt amerikāņi kļūdās, laiks rādīs.”

 

Vilis Vītols, sabiedrisks darbinieks, Māras bankas dibinātājs: “Ārvalstu investoru attieksme pret Latviju turpmāk būs sliktāka nekā līdz šim. Prestiža zaudējums ir liels, un paies ilgs laiks, kamēr Latvija to atgūs. Labu prestižu var uzbūvēt divdesmit gados, bet pazaudēt divās minūtēs. Latvijā ir pietiekami daudz labu banku. Ja viena banka ir rīkojusies slikti, tad, manuprāt, nav nekādas vajadzības to glābt. Savulaik es biju arī pret “Parex” glābšanu.”

Sagatavojusi Dace Kokareviča

LA.lv