Mobilā versija
Brīdinājums +15.6°C
Gundars, Kurts, Knuts
Pirmdiena, 25. septembris, 2017
16. augusts, 2017
Drukāt

“Es sāktu ar studiju programmu samazināšanu” (8)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Bijusī izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe nu jau četrus gadus norises izglītības politikā vēro kā Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) mācību prorektore.

 

Tikko beigusies uzņemšana augstskolās. Ko varat teikt par RSU uzņemto studentu “kvalitāti”? Centralizēto eksāmenu rezultāti matemātikā lika bažīties, ka topošo studentu zināšanas krītas.

T. Koķe: Lepojamies, ka RSU visas budžeta vietas ir aizpildītas un studentu skaits aug.

Runājot par jaunuzņemtajiem studentiem, mani visvairāk interesē, kāda ir viņu spēja studēt. Tradicionāli RSU iestājas tie, kuri centralizētajos eksāmenos sasnieguši vidēji 80 procentus no iespējamā vērtējuma. Tas ir ļoti augsts rādītājs. Jo sevišķi uz studijām veselības aprūpes jomā nāk motivēti jaunieši, kuri saprot, ka jāstudē būs daudz un grūti. Pirmā sesija gan ir tā robežšķirtne, ko viena daļa nepārvar. Tad atbirst 8 – 10 procenti studentu. Daļa gan vēlāk studijas atkal atsāk.

Mūsdienu studentam ir ļoti svarīgi saprast, kāda ir jēga kaut ko darīt un piepūlēties. Ir jāpalīdz studentam saprast, kā studijās apgūtais viņam tālāk noderēs. Lai veidojas perspektīvas izjūta: ko es ar to tālāk darīšu. Tas ir sarežģīti, jo ne par katru mācību kursu var skaidri un precīzi pateikt, kur tālāk tas būs vajadzīgs. Tāpēc RSU ir uzsākts projekts, kurā katru studiju kursu cenšamies savienot ar tālākiem studiju kursiem.

 

Augstskolu pārstāvji sūdzas: mūsdienu vidusskolas nepietiekami sagatavojot studijām augstskolā.

Protams, ir problēmas. Piemēram, daļai jauniešu, kas nāk studēt farmāciju, ir nepietiekamas zināšanas ķīmijā. Tāpat jauniešiem trūkst patstāvības, pietrūkst spriestspējas – prasmes darboties ar pietiekami sarežģītu informāciju, atlasīt vērtīgāko, pārbaudīt, vai avots ir uzticams. Tās gan ir lietas, kas mums katram ir jāmācās visu mūžu.

Taču es vienmēr esmu teikusi, ka nevajag vainot iepriekšējo izglītības pakāpi. Ja ir kādas problēmas, jāsadarbojas un jārod risinājums. No vainošanas nevienam labāk nekļūst. Augstskolu pedagogiem jāapgūst tādas darba metodes, lai spētu strādāt ar studentiem, kam ir dažāds zināšanu līmenis. Tāpēc RSU darbojas Pedagoģiskās izaugsmes centrs, piedāvājam docētājiem apmācības. Tieši pedagogam ir tā svarīgākā loma izglītības kvalitātes nodrošināšanā. Svarīga ir gan kompetence, gan spēja no saviem akadēmiskajiem augstumiem nolaisties līdz 1. kursa studenta līmenim. Arī tas ir ļoti svarīgi, jo šodienas students tevi nerespektēs tāpēc vien, ka esi profesors. Respekts var veidoties tikai kopīgajā sadarbībā.

Pievienot komentāru

Komentāri (8)

  1. Prieks, ka kāds tik augsta līmeņa cilvēks spēj fokusēties uz skolēnu, studentu – tādu, kāds viņš ir, ne uz tādu, kādu mēs to gribētu. Tieši tā: vieds ir tas pasniedzējs un darba devējs, ka saprot situāciju, domā kritiski, ne tas, kurš to vien dara, kā kritizējoši skandina, cik mūsdienu jaunieši tukši, ka tiem neko nevar iemācīt. Skolēni un studenti iesilst un aizraujas, ja skolotājs un pasniedzējs tos vada zināšanu un prasmju ieguves procesā, ne tā kā senāk – lasa lekcijas. Skolēni un studenti paši prot lasīt. Viņiem šis lasīšanas (mācīšanās) process jāpadara interesants. Ja to nevaram saturiski, varam to izdarīt vismaz procesuāli. Žēl, ka izglītības sistēma daudzviet sevī neielaiž, bet ielaidusi izstumj talantīgos pedagogus. Kaut gan var saprast arī sistēmas cilvēkus: ja mācīties vairs negribas, valoda neatļauj, tad paliek cīņa par varu (par iespēju palikt sistēmā). Lai profesorei veicas! Lai RSU veicas!

  2. Tāpat kā 2009.gada ar skolu nosaukumiem:(

  3. Nu bet visu tak var ārzemēs iemācīties, kam bauriem savus gudriniekus par profesoriem…

  4. Rīgā dzimusi Latvijas Zemnieku savienības biedre.

  5. Viņai tak tagad RSU ir visas iespējas samazināt programmu skaitu! Uz priekšu! Bet vispār bēdīgi, ka mums bija ministre ar tik aprobežotu skatu uz izglītības problēmām…

  6. "zaļzmnieku" politika smird! Atbildēt

    Nē, koķien, augstskolu pedagogiem būtu jāstrādā tikai ar gudriem studentiem un nevis visu laiku jāvelta tam, lai students-idiots sāktu kaut ko saprast. Tā ir realitāte – gudrie tiek “nolaisti” līdz stulbeņu līmenim, jo pedagogi visu apmācību procesu pieskaņo idiotiem un nesekmīgajiem. Gudrais sen visu sapratis un lekcijās no garlaicības nīkst, bet idiotiem skaidro 5 lekcijas to, ko gudrajam bija jāskaidro 5 minūtes. Tā ir laika izšķiešana un gudro studentu diskriminācija! Bet liekas, ka koķienei to nekad nesaprast.
    Ak, jā, komentārs bija par šo koķienes “pērli”: “Augstskolu pedagogiem jāapgūst tādas darba metodes, lai spētu strādāt ar studentiem, kam ir dažāds zināšanu līmenis.”
    Nākošā koķienes “pērle”, turpinot tādā garā, varētu būt, ka jāveido 2 veidu augstskolas – vienas priekš gudriem studentiem, bet otras priekš stulbeņiem. Ja studentiem ir dažāds zināšanu līmenis – kāpēc tos “sabāž” vienā augstskolā?

  7. Jāsāk ar to, ka jāizvērtē vai Izglītības ministrija vispār ir vajadzīga

    • Izveidosim komisiju ar komisāru, divpadsmit locekļiem, viņu vietniekiem, sekretāriem, padomniekiem, savu biroju, šoferiem, komandējumiem, lai viņi noskaidro, ir ministrija vajadzīga vai nav. Atbildi varam gaidīt ap 2117. gadu. Ja paveiksiesm

Ludzā diennakts laikā likvidē trīs marihuānas audzētavasLikumsargi Ludzā diennakts laikā likvidējuši trīs marihuānas audzētavas, portāls LA.lv uzzināja Valsts policijā (VP).
Draugiem Facebook Twitter Google+