8
RSU ir arī ļoti daudz ārzemju studentu. Vai viņi ir labāk sagatavoti studijām nekā vietējie jaunieši?
RSU ir 22 procenti ārvalstu studentu, kas ir ļoti daudz. Taču pedagoģijā cilvēku ar cilvēku nesalīdzina. Turklāt neesmu manījusi būtiskas atšķirības starp tiem, kuri vidusskolu pabeiguši Latvijā, un tiem, kuri atbraukuši no ārzemēm. Jau no pirmās dienas RSU esmu strādājusi pie tā, lai visa universitātes saime būtu viena kopiena, lai netiktu nodalīti vietējie un ārzemnieki. Ārvalstu studenti ir iesaistījušies Senāta un citu RSU institūciju darbā. Arvien vairāk un labāk runā latviski.
Ārvalstu studentiem raksturīgs: ja viņus kaut kas neapmierina studiju procesā, viņi neklusē un regulāri pārjautā, kad būs uzlabojumi. Vietējie studenti ir pacietīgāki. Ārvalstu studenti vairāk cīnās par vērtējumu objektivitāti, atbilžu anonimitāti, argumentēti apstrīd vērtējumus. Daudzi no ārvalstu studentiem jau iepriekš kādā jomā ieguvuši augstāko izglītību. Piemēram, tagad medicīnu studē viens psiholoģijas doktors.
Neraugoties uz to, ka studiju maksa ārvalstniekiem, kuri studē angliski, ir gana augsta, arī uz šīm studiju vietām ir konkurss. Lai saglabātu studiju kvalitāti, studentu skaitu neaudzēsim.
Jā, ir dzirdētas runas, ka jau tagad RSU esot grūti nodrošināt pietiekami individuālu attieksmi nodarbībās.
Runa varētu būt par vecākajiem kursiem, kad studenti dodas uz klīnikām, un tur tiešām studentu grupas nedrīkstētu būt pārlieku lielas. Vecākajos kursos topošie ārsti dodas uz slimnīcām apgūt klīniskos gadījumus, bet tur nemaz nav tik daudz to pacientu, pie kuriem studentus vest.
Tagad mērķis ir nevis palielināt ārzemju studentu skaitu, bet noturēt viņus te pēc iespējas ilgāk. Lai viņi aizbrauktu ar RSU diplomu, nevis pēc pirmajiem diviem kursiem meklētu tālākas studiju iespējas savā valstī.
Jūs pieminējāt motivāciju studēt. Mani pārsteidz, ka laikā, kad ārsti streiko, sūdzas par pārslodzi un zemo atalgojumu, medicīnas studijas joprojām ir ļoti pieprasītas.
Ir jānošķir ārsta statuss un problēmas, kas ir veselības aprūpes sistēmā. Neraugoties uz problēmām, ārsts joprojām sabiedrībā tiek cienīts – viņš daudz zina, viņš palīdz cilvēkiem. Jaunieši grib tiekties uz šo statusu. Tāpēc viņi ir gatavi izvēlēties šīs garās un grūtās studijas. Medicīnā tradicionāli ir apmēram trīs pretendenti uz vienu valsts apmaksāto studiju vietu, bet tādās studiju programmās kā fizioterapija, ergoterapija, uztura zinātne konkurss ir vēl lielāks.
Ik pa laikam kāds politiķis vai pētnieks paziņo, ka ir jāsamazina augstskolu skaits. Lielo universitāšu vadītāji nu jau arī tam sāk piekrist. Jūs, kad bijāt izglītības un zinātnes ministre, reformas augstākajā izglītībā nevirzījāt.
Kad biju ministre, bija steidzami jārisina skolu tīkla sakārtošana, jo bija ekonomiskās krīzes laiks. Līdz augstskolām netiku. Manuprāt, domāt par reformām augstskolās ir jāsāk no adekvāta skatpunkta. Pirms spriež par konsolidāciju, jāizvērtē, kāda ir reālā aina augstskolās. Skaidrs, ka neviens pats nepieteiksies likvidācijai vai reorganizācijai.
Nevar gan darboties pret loģiku un gaidīt pozitīvu rezultātu. Pirms kaut ko slēdz, ir jābūt visaptverošam reorganizācijas plānam un ļoti nepieciešams būtu arī papildfinansējums.
Patiesībā dati par augstskolu darba kvalitāti ir. Ir vajadzīga tikai politiska drosme tos izvērtēt un izdarīt secinājumus. Piemēram, ir zināms, kā dažādās augstskolās un studiju programmās aizpildās tā sauktās budžeta vietas. Vai vērts piešķirt no valsts budžeta apmaksātās studiju vietas programmām, kas vēl septembrī nav aizpildītas? Kad tad sāks studēt, ja vēl septembrī rekrutē studentus?
900 studiju programmas Latvijas augstskolās izveidojās ar saukli, ka vajadzīga konkurence. Ik pa sešiem gadiem augstskolu programmas tiek akreditētas. Šajā procesā tad arī vajadzētu izvērtēt, vai šī lielā konkurence deva kvalitāti vai ne. Es sāktu ar studiju programmu skaita argumentētu samazināšanu.
