×
Mobilā versija
+7°C
Armanda, Armands
Svētdiena, 22. aprīlis, 2018
28. marts, 2018
Drukāt

Hokejs, studijas un ballītes – izlases kandidāts Eduards Tralmaks par dzīvi ASV

Foto - LHFFoto - LHF

Eduards Tralmaks gatavs smagam darbam, lai pirmo reizi aizbrauktu uz pasaules čempionātu.

Šosezon ASV koledžu čempionātā (NCAA) spēcīgākajā divīzijā spēlēja septiņi Latvijas jaunie hokejisti un trīs no viņiem – Eduards Tralmaks, Filips Buncis un Gvido Jansons ir valstsvienības nometnē, cerot pirmo reizi aizbraukt uz pasaules meistarību maijā Dānijā.

Galvas mežģīšana

Hokeja studentu skaita ziņā no Eiropas mums priekšā tikai Zviedrija (35), Somija (23) un Krievija (8). Šobrīd izlases treniņos sviedrus lejošajam trio aiz muguras debijas sezona NCAA. Buncim un Jansonam, kuri ir komandas biedri Arizonas štata universitātē, statistikas ziņā pieticīgs sākums – attiecīgi vieni un divi vārti. Turpretim Tralmaks spēlēja Menas universitātes vienības pirmajā uzbrucēju maiņā un 37 spēlēs sakrāja 25 rezultativitātes punktus (11+14).

“Sezonas pirmā daļa iznāca diezgan laba, bija vārti un punkti, bet pēc tam sākās lejupslīde. Varbūt tāpēc, ka mūs laida pret pretinieku līderiem, varbūt arī nedaudz palaidos, jo sapratu, ka viss iet no rokas,” spriež 21 gadu vecais Eduards Tralmaks. “Vajadzēja turpināt smagi strādāt, tā būs mācība nākamajai sezonai. Zaudējām otrajā kārtā izslēgšanas turnīrā. Kopumā esmu apmierināts, treneris teica, ka turpmāk mana loma būs lielāka, piemēram, spēlēšu arī mazākumā. Domāju, ka varētu pamainīties pozīcija vairākumā, kur man bija jāspēlē vārtu priekšā. Daudz atkarīgs no tā, kas no komandas ies prom un kas nāks klāt. Daži mūsējie jau varētu parakstīt profesionāļu līgumus.”

Šobrīd viņam arī esot Rīgā jāturpina mācīties: “Sarunāju ar profesoriem, ka varu eksāmenus nokārtot vēlāk vai internetā. Viņi mani atbalsta. Skolai tas ir prestiži, ja spēlētājs uzaicināts uz izlasi, direktors teica, lai nesu Menas vārdu pasaulē. Maijā jebkurā gadījumā braukšu atpakaļ uz universitāti.” Eduards studē biznesu, bet nākamajā gadā plāno pāriet uz informācijas tehnoloģijām, jo ar datoriem bijis uz “tu” jau kopš bērnības un šķiet, ka šī joma varētu saistīt vairāk. “ASV ir iespēju zeme un ļoti labi, ka koledžās pirmajos divos gados ļauj izmēģināt visu un nav obligāti jāizvēlas noteikta profesija,” uzsver jaunietis.

Mācību process esot bijis grūts, specifiskie termini angļu valodā mežģījuši galvu: “Ar komandas biedriem ņemam vienas lekcijas un profesori palīdz, ir pretimnākoši. Ja redz, ka gribi mācīties, tad nebūs problēmu.”

Izģērba aizsargu

Interesanti, ka Menas universitātes komandas puišiem vidējais augums ir 1,87 metri un šajā ziņā viņi ir pārliecinoši pirmajā vietā no 60 NCAA pirmās divīzijas vienībām. Latviešu uzbrucējs rādītāju velk uz augšu – 1,91 metrs. Turklāt ir labas rokas, ko apliecina fantastiskais vārtu guvums, izģērbjot aizsargu, pērnā gada decembrī. Tie tika atzīti par nedēļas labākajiem vārtiem visā čempionātā un Eduards atzīst, ka arī ierodoties izlasē saņēmis komplimentus. “Pats jau esmu aizmirsis un gatavojos kaut kam lielākam,” viņš nedzīvo atmiņās.

Iepriekšējā sezonā NHL spēlēja 314 bijušie studenti, pērn draftā tika izvēlēti 60 NCAA hokejisti. Eduards nav draftēts, bet saņēmis piedāvājumus piedalīties NHL klubu jauno spēlētāju treniņnometnēs un vasarā to izmantos pieredzes iegūšanai. Tajā pašā laikā mācības negrasās pamest novārtā. Lai iegūtu diplomu, jāstudē vēl trīs gadi.

Eduards Tralmaks domā, ka latviešu hokejistu pulks ASV koledžās tikai pieaugs. “Vasarā trenējos ar 2001. gadā dzimušajiem spēlētājiem un visiem ir mērķis tikt koledžā. Es 16 gadu vecumā aizbraucu uz ASV, neredzēju citu ceļu. Pirms tam šķita, ka mēģināšu tikt AHL vai NHL, bet paviesojoties koledžā redzēju, ka viss sakārtots, lai soli pa solim tiktu augstāk arī hokeja ziņā. Man viss ļoti iepatikās – fani, studentu atbalsts. Sportists tur ir kā maza zvaigzne, arī es izjūtu, ka kafejnīcā citi runā par tevi, sačukstas. Hokejs ir lielākais sports ne tikai universitātē, bet visā štatā. Mūsu spēles brauc skatīties cilvēki no plašas apkārtnes,” viņš stāsta, pasmejoties, ka sportisti izbauda arī meiteņu uzmanību. Bet kā ar slavenajām koledžu ballītēm? “Nevar sūdzēties. Pēc uzvarām ir un dažas arī kā filmās, bet mēs esam profesionāli sportisti, tāpēc nav daudz alkohola, aizejam vairāk jautrībai un kolektīva saliedēšanai.”

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+