Mobilā versija
Brīdinājums +9.1°C
Guntra, Marianna, Ginters
Trešdiena, 20. septembris, 2017
10. jūlijs, 2017
Drukāt

Igaunijas prezidente: katram pirmklasniekam jāzina valsts valoda (10)

Foto-Valdis SemjonovsFoto-Valdis Semjonovs

Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida vēlas, lai tautā viņu atceras kā vadītāju, kas rūpējas par grūtībās nonākušajiem. “Savā prezidentūrā likšu lielu uzsvaru uz sociālo drošību un aprūpi, un tas būs manas kā prezidentes zīmols,” tā saka kaimiņvalsts vadītāja, kura pagājšnedēļ viesojoties Latvijā, sniedza ekskluzīvu interviju “Latvijas Avīzei”.

Ik pa laikam Igaunijā valdošā Centra partija nāk klajā ar paziņojumiem, ka visiem Igaunijas nepilsoņiem būtu automātiski jāpiešķir pilsonība. Nule šīs partijas politiķe Jana Tooma izteikusies, ka ideju atbalstot arī viņas partijas biedrs premjers Jiri Ratass. Kā jūs skatāties uz šo ideju?

Ir labi, ka valstī samazinās nepilsoņu skaits. Ja nepilsoņu ģimenē piedzimst bērni, viņiem tiek piešķirta pilsonība. Jaunu nepilsoņu rašanās no mūsu likumiem ir izslēgta. Tomēr mums ir palikuši cilvēki, kuri izmanto nepilsoņu “pelēkās pases” praktisko priekšrocību – ar to viņi var ceļot gan visā Eiropā, gan Krievijā. Viņu pamattiesības Igaunijā tāpat ir garantētas, “pelēko pasu” īpašnieki nesagādā mums problēmas, un šo situāciju uztveram vēsi. Cilvēkiem joprojām ir iespēja pieteikties Igaunijas pilsonībai atbilstoši naturalizācijas noteikumiem. Pagājušonedēļ pie manis Kadriorgas pilī viesojās universitāšu un skolu absolventi, kuriem igauņu valoda nav dzimtā, bet no sarunām jutu, ka viņi tekoši runā igauniski. Cilvēki, kas nav igauņi, mūsu sabiedrībā nav sliktāki un bauda tādu pašu cieņu, brīvības un iespējas. Dzīva diskusija ir par to, vai varam nodrošināt papildu igauņu valodas nodarbības mazākumtautību bērnudārzos, un vecāki par to Tallinā ir ļoti ieinteresēti.

Bet, protams, ir cilvēki, kam valodas jautājums patiešām ir politika. Līdz ar pozitīvajām izmaiņām mūsu sabiedrībā šie politiķi tagad zaudē savu galveno politisko līniju. Jana Tooma pašlaik zaudē savu iecienīto konfrontācijas punktu, uz kura rēķina viņa parasti vēlēšanās uzvar. Šie paziņojumi no viņas puses ir histēriska panika, jo zaudēta iespēja polarizēt sabiedrību un gūt no tā labumu sev. Esmu runājusi ar krieviem Tallinā, un viņiem nav sajūtas ka viņi būtu apdraudēti. Viņu vēlme ir labāk iemācīties igauņu valodu. (…) Pasaule ir globāla, tajā notiek aktīva cilvēku kustība, un mums jādomā, kā ikvienu bērnu iekļaut sabiedrībā. Tas attiecas ne tikai uz krievvalodīgajiem.

VISU SARUNU AR IGAUNIJAS PREZIDENTI LASI LAIKRAKSTA “LATVIJAS AVĪZE” 10. JŪLIJA NUMURĀ!

Pievienot komentāru

Komentāri (10)

  1. Valets valodu zidainiem!

  2. CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze Atbildēt

    la_vīzes CENZORI IR RECIDĪVI KRIMINĀLNOZIEDZNIEKI
    la_vīzes CENZORI IR RECIDĪVI KRIMINĀLNOZIEDZNIEKI
    la_vīzes CENZORI IR RECIDĪVI KRIMINĀLNOZIEDZNIEKI
    la_vīzes CENZORI IR RECIDĪVI KRIMINĀLNOZIEDZNIEKI
    la_vīzes CENZORI IR RECIDĪVI KRIMINĀLNOZIEDZNIEKI
    la_vīzes CENZORI IR RECIDĪVI KRIMINĀLNOZIEDZNIEKI
    la_vīzes CENZORI IR RECIDĪVI KRIMINĀLNOZIEDZNIEKI
    la_vīzes CENZORI IR RECIDĪVI KRIMINĀLNOZIEDZNIEKI
    la_vīzes CENZORI IR RECIDĪVI KRIMINĀLNOZIEDZNIEKI
    la_vīzes CENZORI IR RECIDĪVI KRIMINĀLNOZIEDZNIEKI
    la_vīzes CENZORI IR RECIDĪVI KRIMINĀLNOZIEDZNIEKI
    la_vīzes CENZORI IR RECIDĪVI KRIMINĀLNOZIEDZNIEKI
    la_vīzes CENZORI IR RECIDĪVI KRIMINĀLNOZIEDZNIEKI
    la_vīzes CENZORI IR RECIDĪVI KRIMINĀLNOZIEDZNIEKI
    la_vīzes CENZORI IR RECIDĪVI KRIMINĀLNOZIEDZNIEKI
    la_vīzes CENZORI IR RECIDĪVI KRIMINĀLNOZIEDZNIEKI

  3. Arī pie mums vajadzētu to ieviest jo šeit krievu tautas iedzīvotāji dzīvo kura paaudze un neprot mūsu valodu ,bet aizbildinājās kad esot suņu valoda latviešu valoda, tādēļ ļoti gribētos kad pie mums arī būtu šāds risinājums.

  4. Žēl ka mūsējiem interesē tikai bagāto labklājība

  5. Igauņi izceļas ar drošām un pragmatiskām darbībām.
    Kurš Latvijas augstākā ranga politiķis ir paudis šādus uzskatus?

    • Ja Igaunija tā izceltos tad viņiem nebūtu 100% krievu valoda tā saucamajās mazākumtautību skolās, bet gan vismaz kā mums 60% pret 40%.
      Ja nezināji tad Igaunijā joprojām baidās kustināt valodu jautājumu skolās – tā, ka ir daudzas lietas kur esam priekšā Igaunijai, bet tā propoganda, ka Igaunija visur mums esot priekšā jau kļuvusi par stulbu joku!

      • Igaunijā neviens igaunis ar krievu nerunā krieviski. Vai nu igauniski, vai angliski vai somiski, tikai ne krieviski.

  6. Igaunijā jāsaprot somiski!

Draugiem Facebook Twitter Google+