Latvijā
Izglītība

Krievu bērnudārziem ieteiks pieņemt darbā latviešus 16

Foto – Karīna Miezāja

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis apņēmies palielināt latviešu valodas lomu izglītībā un sola, ka drīzumā krievu bērnudārzos mazuļi latviešu valodu apgūs tik labi, ka varēs mācīties pat latviešu skolā. Tikmēr projekta “Skola2020”, kas izstrādā jauno mācību saturu, pirmsskolas mācību satura izstrādes vecākā eksperte Agrita Miesniece atzīst: “Kad veidojām izglītības programmas, vēl šāds akcents uz latviešu valodas akcentu nebija uzlikts.”

Vai jaunais izglītības saturs, kurš drīzumā jāapstiprina valdībai, vispār paredz lielāku latviešu valodas lomu mazākumtautību bērnudārzos?

A. Miesniece atbild: “Mēs varam izveidot vislabāko mācību saturu, tomēr, ja nebūs atbilstoša valodas nesēja – skolotāja – un ja šajās izglītības iestādēs nebūs latviskas vides, tad nekādas jēgas nebūs.”

Projekta ietvaros izstrādātā valodas apguves programma ir vienota latviešu un mazākumtautību bērnudārziem un paredzēta gan latviešu, gan citu valodu apguvei. “Tā ir universāla programma, jo ir lietas, kas attiecas uz visu valodu apguvi,” skaidro eksperte. “Taču ir iestrādātas atsevišķas prasmes, kas paredzētas mazākumtautību izglītības iestādēm gan latviešu valodas apguvei, gan arī dzimtajai valodai.”

Pirmsskolas izglītības programma, tāpat kā citas jaunā satura programmas, pagaidām nav publiski pieejamas, jo joprojām ir izstrādes stadijā. Taču pilotskolas vai šajā gadījumā bērnudārzi tās jau izmēģina. Pirmsskolās, līdzīgi kā skolu programmās, arī paredzētas mācību tēmas, kuras apgūst pat mēnesi. Šajās tēmās gan būs integrētas dažādas zinības, kamēr pamatskolās būs atsevišķas tieši latviešu valodas stundām paredzētas tēmas.

Publiskots vismaz ir pirmsskolas izglītības mērķis, un tas ir: sekmēt latviešu un citu valodu, sociālās un pilsoniskās, kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā, dabaszinātņu, matemātiskās, veselības un fizisko aktivitāšu, lietpratību pamatu veidošanos, balstoties uz bērna pieredzi, izziņas aktivitāti, dabisko vēlmi darboties, kustēties, priecāties. Galvenā mācību organizācijas forma, tāpat kā līdz šim bērnudārzos būs rotaļnodarbība.

 

Galerijas nosaukums

 

Rosinās veidot latvisku vidi

Jaunā standarta projektā iekļauts arī pirmsskolas izglītībā sasniedzamais rezultāts: mazākumtautību bērnudārzos latviešu valoda būs jāapgūst tādā līmenī, lai bērni uztvertu ar ikdienas dzīvi saistītu informāciju, prastu nosaukt lietas sev tuvākajā apkārtnē, atbildēt uz uzdotajiem jautājumiem. “Atbildēt var gan latviski, gan krieviski, galvenais, lai bērns saprot, ka viņam jautā un uz to reaģē,” paskaidro A. Miesniece. Prasītais latviešu valodas prasmes rezultāts ir atšķirīgs no tā, ko prasa latviešu valodas bērnudārza “absolventam” un nešķiet, ka ar to pietiek, lai mācītos latviešu skolā.

“Tāpēc jau sacīju, ka svarīga ir vide,” atbild A. Miesniece. “Ja pirmsskolas izglītības iestādē ir nodrošināta vide, kurā ir latviešu valodas nesējs ikdienā, bērni latviešu valodu apgūs krietni augstākā līmenī nekā tad, ja to mācīsies tikai rotaļnodarbībās.”

Latviešu valodas nesējs – ar to domāts kāds izglītības iestādes darbinieks, kurš runā ar bērniem tikai latviski. Šiem darbiniekiem būtu jāapzinās, ka viņi pilda ne tikai savus tiešos pienākumus, bet arī “strādā par latvieti”, piebilst eksperte Ligita Grigule, kura vadīja satura izstrādi latviešu valodas apguvei mazākumtautību skolās.

Ir pētījumi, kas pierāda: lai bērns labi apgūtu valodu, tā jādzird vismaz 30 procentos dienas aktīvo stundu. Tāpēc “Skola2030” gatavos arī ieteikumus, kādai jābūt pirmsskolas videi. Pagaidām gan izveidots tikai apraksts, kādai jābūt “fiziskajai mācību videi”, proti, kā jāaprīko telpas utt. Taču pēc jaunā satura aprobācijas, kurš jau sācies, tostarp arī pirmsskolās, apspriežoties ar pedagogiem, plānots sniegt ieteikumus tieši mazākumtautību bērnudārziem par to, kā nodrošināt latvisko vidi. “Jau visagrīnākajā vecumā, grupās, kur ir pusotra līdz trīs gadus veci bērni, ir jānodrošina latviešu valodas vide. Tieši šis vecums ir ārkārtīgi svarīgs valodas apguvei. Vairāki pētījumi rāda, ka līdz trīs gadiem bērns vissekmīgāk apgūst vairākas valodas vienlaikus. Kaut arī vēlāk turpinās sensitīvais vecums valodas apguvei, tad latviešu valodu apgūt jau būs nedaudz grūtāk,” saka A. Miesniece.

Lasīt un rakstītprasmi latviešu valodā jaunā standarta ietvaros pirmsskolā nav paredzēts mācīt, jo saturs izstrādāts bērniem līdz sešu gadu vecumam. Kā zināms saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas ieceri jau no nākamā mācību gada bērni sāks mācīties 1. klasē jau sešu gadu vecumā. Tāpēc jaunajā pirmsskolas programmā iekļauta tikai sagatavošanās lasīšanai un rakstīšanai.

 

Krievu bērnudārzos saturu neaprobē

Projekta pārstāvji bieži uzsver, ka jaunais saturs jau tiek izmēģināts tā sauktajās pilotskolās, tostarp bērnudārzos. Arī mazākumtautību bērnudārziem būtu jāizmēģina gan jaunā valodu apguves programma, gan vides pielāgošana, jāmeklē veidi, ka labāk sagatavot bērnus skolai un iemācīt viņiem latviešu valoda.

Taču no visām pirmsskolas izglītības iestādēm, kas piedalās jaunā satura aprobācijā, neviena nav tā sauktais krievu bērnudārzs. Pārsteidzoši arī, ka pilotprojektā iesaistīts tikai viens Rīgas bērnudārzs un tas pats ir latviešu, kaut galvaspilsētā ir visvairāk mazākumtautību bērnudārzu. No citām pašvaldībām pilotprojektam pieteikti samērā daudz divu plūsmu bērnudārzi, kuros ir gan latviešu, gan arī krievu bērnu grupiņas. Taču vide šajos bērnudārzos salīdzinājumā ar krievu pirmsskolām jau tagad ir latviskāks, līdz ar to šos bērnudārzus pārmaiņas varētu skart mazāk un līdz ar to aprobēt tieši latviešu valodas ziņā īsti nav ko.

 

Latviešu valodu dzird ik dienas

Viens no šādiem divplūsmu bērnudārziem ir “Saulīte” Ozolnieku novada Ānē. Šajā apdzīvotajā vietā padomju gados atvērta ķieģeļu rūpnīca, uz kuru strādāt atbrauca daudz cittautiešu. Tāpēc arī vide ciematā ir salīdzinoši krieviska. Kopumā šo pirmsskolas izglītības iestādi apmeklē 165 mazuļi: ir gan latviešu, gan arī krievu izglītības programmas, gan arī speciālās izglītības programmas bērniem ar valodas un jauktiem attīstības, kā arī veselības traucējumiem.

Mazuļi bērnudārzu apmeklē jau no pusotra gada vecuma un jau tad pamazām, ikdienas situācijās, sāk mācīties latviešu valodu. Atsevišķu rotaļnodarbību latviešu valodā nav, taču bērnus latviski aicina pusdienās, rosina paņemt krūzīti utt. Protams, ja mazais nesaprot, audzinātāja vai auklīte iztulko teikto arī bērna dzimtajā valodā. Tā viena no auklītēm – Emīlija Kostrova – atzīst: “Kad bērns tikko atnāk uz bērnudārzu, viņam jau tā ir stress, tāpēc nevaram ar viņu runāt valodā, kuru bērns nesaprot.”

Tomēr visas dienas garumā bērns ir latviskā vidē, jo te valda nerakstīts likums: darbinieki savā starpā sarunājas latviski, uzsver bērnudārza vadītāja Inese Jumīte. Turklāt tā ir sagadījies, ka grupās, kurās strādā audzinātājas cittautietes, otra audzinātāja vai arī auklīte ir latviete.

Kad bērni sasniedz četru gadu vecumu, ģimenei jāizlemj, vai pēc pirmsskolas iestādes pabeigšanas bērns dosies uz latviešu vai krievu skolu vai arī latviešu vai krievu plūsmā, jo netālā Teteles pamatskola piedāvā tās abas. Ja vecāki nolēmuši, ka atvase skolā mācīsies latviski, turpmāk bērns tiek sagatavots latviešu skolai. Taču arī liela daļa to bērnu, kurus sagatavo mācībām krieviski, pēc bērnudārza pabeigšanas māk latviski lasīt un rakstīt. Līdz ar to skolā latviešu valodas stundās viņi var pildīt augstāka līmeņa uzdevumus. Teteles pamatskola, ņemot vērā bērnu valsts valodas zināšanas, attiecīgi kāpina savas prasības. “Sākumā bērni latviešu valodu klausās, vārdiņi sakrājas un nosēžas zemapziņā. Pēc tam rosinām valodu lietot un sešu, septiņu gadu bērni jau var runāt ikdienas situācijās,” stāsta I. Jumīte.

Mazākumtautību grupās uz bērnu skapīšiem viņu vārds rakstīts gan latviešu, gan krievu valodās. Audzinātāja Irina Kuzņecova stāsta, ka, kaut arī latviešu un krievu alfabēts ir tik atšķirīgs, bērni raiti iemācās abus. Arī tas notiek rotaļu veidā, piemēram, salīdzinot latviešu un krievu valodas burtus. Audzinātāja sarunās ar bērniem runā latviešu un krievu valodās, ņemot vērā bērnu spējas. Nav novērots, ka tāpēc mazajiem juktu valodas.

Grupā plakāti un mācību materiāli arī ir abās valodās. Informācija vecākiem izvietota tikai latviešu valodā.

Visi bērnudārza svētki – izlaidumi, Ziemassvētku un citi gadskārtu pasākumi – notiek latviski. Tāpat latviski runā vecāku sapulcēs, kaut, ja kāds ko nesaprot, iztulko krieviski.

Bērnu vecāki lielākoties saprotoši uztver bērnudārzā valdošo “latvisko” kārtību. Tomēr ne visi vecāki paši grib vai var runāt latviski. Vadītāja neslēpj, ka pašai, vadot šo iestādi, krievu valodas prasmes uzlabojušās.

Piedaloties jaunā izglītības satura aprobācijā, latviešu valodas prasmju uzlabošanai varētu noderēt bērnudārznieku viesošanās citās grupiņās. Tādējādi krievvalodīgo grupu bērniņu dosies uz latviešu grupu, lai kopā veiktu, piemēram, kādu eksperimentu. Savukārt latviešu bērni viesosies krievu grupiņās. Sarunājoties bērni mācīsies latviešu valodu.

Citas pārmaiņas saistībā ar jaunā satura aprobāciju ir šādas: grupiņās izveidoti atsevišķi interešu centri dažādu zinību apgūšanai. Līdz ar iesaisti aprobācijā šīs pirmsskolas pedagogi tagad strādā 40 stundu darba nedēļu (parasti pirmsskolas pedagogu slodze ir 30 stundas nedēļā – I. K.), lai rīta cēlienā grupā būtu divi pedagogi un katram varētu pievērst lielāku uzmanību un bērnus varētu dalīt grupās. Par to, lai varētu samaksāt pedagogiem par šīm papildu stundām, gādājusi pašvaldība. Pedagogi vairāk sadarbojas savā starpā, apspriež savu pieredzi, lai nebūtu jākāpj uz tā paša grābekļa, uz kura kolēģi jau kāpuši. Jaunā satura 1. klases mācību vielu, kas paredzēta sešgadniekiem, bērnudārzs šobrīd neaprobē.

 

LA.lv