Latvijā novērots neraksturīgi straujš cenu kāpums. Ar ko tas skaidrojams? 6
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2019.gada aprīlī, salīdzinot ar martu, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,9%. Precēm tas pieauga par 1,1%, bet pakalpojumiem – par 0,3 %.
Ekonomikas ministrijā (EM) norāda, ka šogad cenu pieaugums aprīlī bija straujāks nekā iepriekšējos gados, ko galvenokārt ietekmēja cenu kāpums degvielai (iepriekšējos divos gados tās samazinājās) un straujāks cenu pieaugums apģērbiem un apaviem, kas pārsniedza sezonālo izmaiņu līmeni.
Pēdējos gados aprīlī patēriņa cenu līmenis palielinājās vidēji par 0,4 %.
Aprīlī, tāpat kā martā, patēriņa cenu dinamiku galvenokārt nosaka sezonai raksturīgais cenu pieaugums apģērbiem un apaviem, kas šogad bija otrs straujākais šajā mēnesī kopš 1998.gada (straujākais bija iepriekšējā gada aprīlī).
Cenas apģērbiem un apaviem mēneša laikā palielinājās par 7,4%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,4 procentpunktiem.
Paaugstinoša ietekme aprīlī bija cenu kāpumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem par 1,2%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,2 procentpunktiem.
Cenas šajā grupā pieauga degvielai un pasažieru aviopārvadājumiem. Degvielai cenas Latvijā mēneša laikā pieauga par 2,2%. Pasaules naftas cenām aprīlī bija vērojams būtisks kāpums – mēneša laikā tās vidēji pieauga par 8%.
Mēneša otrajā pusē “brent” markas jēlnaftas cena sasniedza 75 USD par barelu, kas bija augstākais līmenis šī gada laikā. To galvenokārt noteica ASV paziņojums par sankcijām pret vairākām valstīm, ja tās turpinās importēt Irānas naftu.
Cenas aprīlī pieauga arī pārtikai – par 0,5%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,1 procentpunktu. Pārtikai aprīlī tradicionāli ir sezonai raksturīgs cenu palielinājums.
Lielākā ietekme sezonālu faktoru ietekmē bija cenu kāpumam dārzeņiem. Pasaules pārtikas cenas aprīlī, salīdzinot ar martu, palielinājās par 1,5%, ko ietekmēja cenu kāpums visās galvenajās pārtikas produktu grupās, izņemot graudaugus.
Ceturto mēnesi pēc kārtas cenas pieauga piena produktiem, kam bija visstraujākais kāpums aprīlī un ko turpināja noteikt spēcīgs pasaules pieprasījums, paredzot turpmāku eksporta kritumu no lielākajām ražotājvalstīm sezonāla piena ražošanas apjoma samazinājuma dēļ.
Būtiska paaugstinoša ietekme aprīlī bija arī personīgās aprūpes precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem par 4%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,1 procentpunktu.
Lielākā pazeminošā ietekme aprīlī bija cenu kritumam atpūtas un kultūras pakalpojumiem par 0,8%, kas kopējo cenu līmeni samazināja par 0,1 procentpunktu.
2019.gada aprīlī, salīdzinot ar iepriekšējā gada aprīli, patēriņa cenas pieauga par 3,4%. Gada vidējā inflācija bija 2,9 %.
Šogad vidējā gada inflācija varētu būt augstāka par 2018. gadā vēroto. To ietekmēs dažādi piedāvājuma puses faktori saistībā ar nodokļu un tarifu palielināšanu, kā arī pieprasījuma puse, ko veicina ekonomisko aktivitāšu pieaugums un atalgojuma kāpums.
Vienlaikus inflācija joprojām lielā mērā būs atkarīga no pasaules naftas un pārtikas cenu svārstībām, atzīmē EM.
FM: Aprīlī straujākais patēriņa cenu kāpums pēdējo divu gadu laikā
Finanšu ministrijā (FM) norāda, ka salīdzinājumā ar iepriekšējiem šā gada mēnešiem inflācijas spiediens nedaudz palielinājies, jo šā gada pirmajā ceturksnī vidējā inflācija bija 2,9%.
Patēriņa cenu paātrinājumu, salīdzinot ar šā gada pirmo ceturksni, pamatā noteica straujāks pārtikas, degvielas, kā arī personīgas aprūpes preču un pakalpojumu cenu kāpums.
Taču, tāpat kā iepriekšējos šā gada mēnešos, lielāko devumu patēriņa cenu pieaugumā arī šā gada aprīlī nodrošināja ar mājokļa uzturēšanu saistīto preču un pakalpojumu cenu kāpums, it īpaši komunālajiem pakalpojumiem.
Papildus tam vidējo cenu līmeni paaugstināja augstākas alkohola un tabakas cenas, kā arī restorānu un citu atpūtas pakalpojumu cenu sadārdzinājums.
Lielāko paaugstinošo ietekmi uz patēriņa cenu pieaugumu februārī noteica komunālo pakalpojumu cenu kāpums. Tā, piemēram, gāze bija par 20,0% dārgāka nekā pirms gada.
Tik strauju cenu palielinājumu ietekmēja divi faktori
Kā atzīmē FM, pirmkārt, ar 2019. gada 1. janvāri spēkā ir stājušies jaunie divpakāpju dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojuma tarifi, ieviešot fiksētu maksu par pieslēgumu atbilstoši pieslēguma atļautajai slodzei neatkarīgi no dabasgāzes patēriņa apjoma.
Otrkārt, gāzes cenu ietekmēja pērnā gada straujais naftas cenu pieaugums pasaulē.
Būtiski sadārdzinājās arī pārējie ar mājokļa uzturēšanu saistītie pakalpojumi. Piemēram, atkritumu savākšana bija par 16,1% dārgāka nekā pērnā gada aprīlī, ko ietekmēja palielinātās nodokļa likmes par atkritumu apglabāšanu, sākot ar šā gada 1. janvāri.
Savukārt ūdensapgādes pakalpojumu cenu kāpumu par 14,1% ietekmēja augstāki SIA “Rīgas ūdens” ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifi, kuri stājās spēkā no 2018. gada 1. jūnija. Ņemot vērā bāzes efektu, paaugstinošā ietekme uz inflāciju no ūdensapgādes tarifu kāpuma beigsies jau nākamajā mēnesī.
Cenu kāpums fiksēts arī elektroenerģijai, kopumā par 7,7% salīdzinājumā ar 2018. gada aprīli, ko pamatā noteica būtisks elektroenerģijas cenu pieaugums pērnajā gadā Nord Pool Spot biržā, kurš tika ņemts vērā, slēdzot jaunus līgumus par elektroenerģijas piegādi 2019. gadam.
Tādējādi visi augstāk minētie komunālie pakalpojumi izskaidro 0,8 procentpunktus no gada inflācijas aprīlī.
Būtisks devums patēriņa cenu kāpumā bija arī pārtikas precēm. Ņemot vērā, ka pārtika veido vairāk nekā piekto daļu no mājsaimniecību patēriņa groza, šo preču cenu pieaugums par 3,5% gada griezumā palielināja aprīļa inflāciju par 0,7 procentpunktiem.
Cenu kāpums fiksēts lielākajai daļai pārtikas produktu (gaļai, zivīm, eļļām), tomēr noteicošo ietekmi nodrošināja cenu kāpums maizei, graudaugiem un svaigiem dārzeņiem.
Tieši šo preču cenu pieaugumu lielā mērā izskaidro nelabvēlīgie sausie laika apstākļi pērnā gada vasarā gan Latvijā, gan arī citās Eiropas valstīs, kas negatīvi ietekmēja graudaugu un atsevišķu dārzeņu ražas apjomu un piedāvājumu tirgū, paaugstinot to cenas.
Paaugstinošu ietekmi uz patēriņa cenām atstāja arī alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu cenu pieaugums attiecīgi par 4,4% un 8,9%, salīdzinot ar iepriekšējā gada aprīli.
Lielā mērā pieaugumu noteica akcīzes nodokļa likmes celšana šā gada gada martā alkoholam un pērnā gada jūlijā cigaretēm.
Citi patēriņa cenas paaugstinoši faktori galvenokārt ir saistīti ar pakalpojumu cenu pieaugumu, ko veicina augstais nodarbinātības līmenis un augošā darba samaksa.
Piemēram, telekomunikāciju pakalpojumu cenas gada griezumā palielinājās par 3,1%. Par 4,0% pieauga atpūtas un kultūras, kā arī restorānu un viesnīcu pakalpojumu vidējās cenas, bet ambulatorie pakalpojumi sadārdzinājās par 4,2%.
