Mobilā versija
-2.9°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
12. novembris, 2013
Drukāt

Melnais novembris: Vienā nedēļā uz ceļiem 13 bojāgājušie (2)

Foto no Valsts policijas arhīvaFoto no Valsts policijas arhīva

Satiksmes traģēdiju skaits turpina augt vētras ātrumā. Ceturtdien, 7. novembrī, Valsts policija aicina uz sarunu mediju pārstāvjus un ziņo – mēneša pirmajā nedēļā 13 bojāgājušie. No tiem astoņi gājēji. Nedēļas nogale vēl papildina sliktas vēstis.

* Uz autoceļa Rīga–Daugavpils automašīna “Chrysler 300 C” nenoskaidrotu iemeslu dēļ iebrauc priekšā braucošās automašīnas “Audi A6 Avanat” aizmugurē, pēc tam pretējā braukšanas joslā, kur saduras ar “VW Caravelle”. Satiksmes negadījumā bojā iet automašīnas “Chrysler 300 C” vadītājs 1981. gadā dzimis vīrietis un pasažieris – 2009. gadā dzimis zēns.

* Dundagas novadā no ceļa Talsi–Dundaga–Maz-irbe braucamās daļas nobrauc 1985. gadā dzimušas sievietes vadīta automašīna “VW Golf”, kas apgāžas. Visi paliek dzīvi, slimnīcā nogādāta 1985. gadā dzimusī sieviete un trīs bērni – 2005., 2007. un 2008. gadā dzimušas meitenes.

* Gulbenes novada Daukstu pagastā, automašīnai “BMW 320” iebraucot kokā, cieš trīs – 1990. gadā, 1986. gadā un 1993. gadā dzimuši vīrieši.

Un tā tālāk un tā joprojām. Policijas vadība žurnālistiem saka – mēs tā īsti vairs nezinām, ar kādiem paņēmieniem procesus ietekmēt. Ja godīgi – arī es nezinu. Katrā ziņā – galēji bezatbildīgiem gājējiem atstarotāju dāvināšana nelīdzēs. Pēdējos gados šo labo spīdeklīšu izdalīts tik daudz, ka pietiktu pat visiem mājās sēdošajiem. Nevalkā tos. Policija saka – rakstīsim protokolus. Sodīsim. Ko sodīsiet? Tos beigtos? Tos pagaidām vēl dzīvos, kuriem naudas pietiek vien lielai plastmasas alus pudelei? Kurus ar mediju palīdzību audzināsim? Tos, kuri jau krietnu laiku “dzīvo” pavisam citās dimensijās, avīzes nelasa, televizoru neskatās, par internetu nemaz nerunājot?

Bezcerīgi. Drīzāk iespējams ietekmēt braucošos. Ja naudas pietiek benzīnam, varbūt atliek arī avīzei vai labam telefonam. Vajadzētu mēģināt šiem tomēr iestāstīt, ka elka līmenī (ar policijas centīgu darbu un radariem) paceltais ātruma limits NAV DROŠS ĀTRUMS. Kaut kā atgādināt trūcīgajā autoskolu apmācībā garām paskrējušo CSN punktiņu, kurā teikts, ka braukt drīkst tikai tik ātri, cik ļauj attiecīgā brīža laika un ceļa apstākļi, auto tehniskais stāvoklis utt. Vairākumam Latvijas auto riepas ir tādas, ka bremzēšanas ceļš slapjā un vēsā laikā trīskāršojas, bīstams un riskants var kļūt pat šķietami elementārs šķēršļa vai bedres apbraukšanas manevrs.

Mazliet lēnāk tumsā un lietū, zēni! Grūti to iestāstīt pat vienam otram kolēģim žurnālistam. Nupat nakts sarunā starp divām “Gada auto” dienām ar diviem saplēsos. “Bet man pēc noteikumiem ir tiesības uzskatīt, ka viņam būs atstarotājs!”… “Bet man nav jāvelkas ar 70″…

Nav jau – tur, kur redzi pietiekami daudz, lai brauktu ātrāk. Bet “uz aklo” mauc tikai superoptimisti un idioti. Un tādu pie mums pārlieku daudz.

Ko varētu darīt policija? Diemžēl DROŠA ĀTRUMA kontrole ar radariem un citām līdz šim lietotajām metodēm nav iespējama. Robots sodīs tumsā pa sausu ceļu ar tālajām gaismām un ātrumu 115 km/h (klasiskā izpratnē drošu) braucošu vadītāju, bet nekādi netiks klāt ar tuvajām pa slapju ceļu un plikām riepām ar 90 km/h “droši” kreisējošam. Radari nemāca, bet tikai soda un cenšas paveikt nepaveicamo – panākt absolūtu bezierunu disciplīnu. Nav tādas nekur pasaulē…

Policija varētu būt devīgāka objektīvas un operatīvas, izglītojošas un audzinošas informācijas jomā. Pie Klidziņas, piemēram, tēvs un dēls gāja bojā sestdien. Vēl svētdienas vakarā precīzu ziņu par negadījumu nav nevienā informācijas kanālā. Tā vietā internets un pat valsts televīzija tiražē portāla “staburags.lv” gaisā palaisto spidometra bildi, kurā redzama bultiņa pret skaitli “170”. Un stāsta, ka tāds esot bijis ātrums sadursmes brīdī. Ticēsim?

Komentēt lūdzu sertificētu tieslietu ekspertu Oskaru Irbīti.

– Muļķības. Tā varbūt pirms gadiem 20 mēdza iesprūst mehānisku spidometru rādītāji. Mūsdienu elektroniskie mēraparāti ir daudz sarežģītāki un barošanas sprieguma zuduma un triecienu gadījumā var gan atdurties pie 250, gan nokristies līdz nullei. Tas nav rādījums, ko var lietot negadījuma analīzē. Par tiesu nerunājot. Ātrumu sadursmes brīdī eksperts cenšas noteikt pēc daudzu situācijas mērījumu un pētījumu kopuma. Parasti rezultāti ir zināmi tikai pēc nedēļām divām.

Bet, objektīvu informāciju nesaņēmuši, mediji izplata “dzeltenu”. Steidzīgi un nelikumīgi tiesājam cilvēku, kurš, iespējams, vienkārši kļūdījās, saucam ātrumu par vienīgo vaininieku. Un iegūstam pretēju efektu, jo klajam blefam daudzi tomēr nenotic.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Kā var lasīt ziņās, pēdējā laikā valstī pasliktinās satiksmes drošības situācija. Ir daudz avāriju ar smagām sekām.
    Kas tam ir par iemeslu? Manuprāt, tie ir pārāk mazie sodi par ātruma pārsniegšanu, kuri nedisciplinē autovadītājus un nemotivē ievērot atļauto ātrumu. Par ātruma pārsniegšanu līdz 20 km/h ārpus apdzīvotām vietām sods ir 5 lati – tas ir smieklīgi maz! Rezultātā autovadītāju vairākuma apziņā ir iesēdusies ļoti kaitīgā doma, ka mēreni pārkāpt ātrumu, braucot ar 100-110 km/h (tā sakot, ,,piecīša robežās”) ir normāli un nav nekas nosodāms. Vēl vairāk – daudzi autovadītāji savā prātiņā nonāk līdz tam, ka ātrumu ievērojošus vadītājus lamā un uzveļ viņiem vainu par avārijām. Citēšu kādu komentāru no ,,Delfu portāla”:
    ,,Virsraksti un vispār raksti tikai ievirza glupajā domu gājienā, ka pie visa ir vainojams pārāk liels ātrums. Tas vienkārši tiek minēts pie avārijas pēc noklusējuma, nemaz neanalizējot patiesos avārijas iemeslus. Piemēram, vakar pa Daugavpils šoseju vilkās viens vecs sagrabējis autobuss ar 70-80 km/h. Vot šis kadrs izraisīja tik daudz paaugstinātas bīstamības situācijas (cerams, ka ne avārijas situācijas), ka tik turies. Ja uz šosejas izveidojies vairāku kilometru garumā korķis, kur visi velkas dēļ viena gliemeža, tad sākas jautrības – cik daudz nejēdzīgu un bīstamu apdzīšanu.”
    Tomēr patiesībā braukšana ar 109 km/h pa šoseju, kur drīkst 90 km/h, nav maznozīmīgs, bet ir rupjš un bīstams pārkāpums. Tādas braukšanas dēļ vadītājs pierod pie palielāka ātruma un tad, kad tiešām veidojas bīstama situācija, nepietiekami samazina ātrumu un riskē. Turklāt jebkuras avārijas sekas, braucot ar 109 km/h, ir daudz smagākas, nekā braucot ar 90 km/h. Ātra braukšana izraisa vēlmi biežāk apdzīt normālos braucējus, bet, jo vairāk apdzīšanu, jo vairāk riska. Bieži vien kretīni, kuri brauc ar 109 km/h, apdzen nepārredzamās vietās un apdraud citus braucējus.
    Tāpēc mums ir steidzami ir jāmaina sabiedrības apziņa ātruma ievērošanas jautājumā. Ar bargiem sodiem ir jāmaina sabiedrības priekšstatus, kāds ir optimālais vēlamais ātrums braucot pa šosejām. Lai cilvēku vairums domātu, ka ir OK braukt starp 75 un 90 km/h, bet nav pareizi braukt starp 90 un 110 km/h. Sodus jāpalielina vairākas reizes, nepieciešams efektīvs valsts organizētu noslēptu pārvietojamo fotoradaru tīkls, un tad braukšanas temps pa šosejām tiks samazināts, kas aiztaupīs daudzu cilvēku upurus.
    Mani priekšlikumi par sodu apmēru: par ātruma pārsniegšanu līdz 10 km/h 70 lati ārpus apdzīvotām vietām un 30 lati apdzīvotās vietās, no 10 km/h līdz 20 km/h visur 150 lati, 20-30 km/h visur 250 lati, 30-40 km/h visur 400 lati, 40-50 km/h 700 lati utt. Lielo kravas auto ātruma ierobežojumu (80 km/h) var paaugstināt līdz 85 km/h, bet papildus visiem satiksmes dalībniekiem ieviest ātruma ierobežojumu tumšajā diennakts laikā ar tuvajām gaismām 80 km/h. Tādā veidā mēs varētu panākt vieglo auto ierastā šosejas ātruma samazināšanos – vieglie auto pa šosejām masveidā brauks ar 80-90 km/h, nevis ar 90-110 km/h, un tas daudzkārt samazinās apdzīšanas manevru, kas pēc būtības ir bīstami, skaitu.

  2. Man ir pārliecība, ka sākot ar lemberga un LC nākšanu pie varas , pirms 20 gadiem, Latvija strauji sāka sabrukt VISĀS JOMĀS.

Medību laikā sievietei iešauj kājā Sestdien Kurzemē medību laikā kāda sieviete guvusi šautu brūci kājā.
Draugiem Facebook Twitter Google+