Mobilā versija
-0.3°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
2. novembris, 2012
Drukāt

Nauda sašķeļ divās frontēs


Foto - AFP/ImageForumFoto - AFP/ImageForum

Eiropas Savienībā (ES) prezidējošās Kipras šonedēļ klajā laistais bloka septiņu gadu budžets izraisījis pamatīgu viedokļu vētru. Ar Kipras ieceri samazināt sākotnēji Eiropas Komisijas (EK) piedāvāto 1,033 triljonu eiro lielo naudas maku par 50 miljardiem eiro apmierināts šķietami nav neviens. Valstis sadalījušās divās frontēs.

 

Neto maksātājas, un visskaļāk Zviedrija un Lielbritānija, uzskata, ka budžets krīzes laikos plānots par dāsnu, savukārt tā sauktās kohēzijas valstis, kas patlaban no ES naudas vairāk iegūst nekā iemaksā iekopējā kasē, domā, ka Kipra septiņu gadu naudas maku paredzējusi kritiski plānu.

Kipra griezienus paredz visās jomās, arī Latvijai svarīgajā kohēzijas fondā, no kurienes līdz šim 16 valstis, mūs ieskaitot, naudu smeļas atšķirību izlīdzināšanai starp pārējām, bagātākajām, dalībvalstīm, un lauksaimniecībā.

Kohēzijas līdzekļus Kipra rosina samazināt par 12,5 miljardiem eiro jeb 3,5 procentiem, savukārt lauksaimniecības budžetu plāno griezt par 7,5 miljardiem eiro jeb 2 procentiem, no kuriem lauvas tiesa skars tiešos maksājumus.

Bez samazinājumiem nepaliks arī iekšlietas, tieslietas, ārējās attiecības, administrācija un citas jomas.

 

Kipra paļāvusies spiedienam

“Cerējām sagaidīt mazliet vairāk! Šobrīd Kipras prezidentūra mēģina iet kompromisa virzienā. Ir skaidrs, ka tā uzklausījusi neto maksātājvalstu vēlmi samazināt budžeta kopapjomu, taču tajā pašā laikā nav pievērsta pietiekama uzmanība citiem vienošanās aspektiem un arī Baltijas valstu īpašajam gadījumam kohēzijas un tiešmaksājumu jomā,” secina Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietniece un ES daudzgadu budžeta sarunu vadītāja Astra Kurme.

“Protams, valdība strādās. Ministriju un ierēdņu līmenī mēs turpinām ļoti intensīvas konsultācijas gan ar attiecīgajiem dienestiem Briselē, gan dalībvalstīm. Veicam rēķinus un kalkulācijas, lai maksimāli izskaidrotu mūsu pozīciju un lai pēc iespējas labāk palīdzētu rast risinājumu mums pašiem,” tā A. Kurme.

Ar satraukumu, bet apņēmību no mērķa neatkāpties uz Kipras piedāvājumu reaģējusi arī Zemkopības ministrija. “Mēs absolūti nedrīkstam krist panikā, jo mums ir mērķis panākt tiešmaksājumus zemniekiem ap astoņdesmit procentiem no Eiropas vidējā līmeņa. Baltijas valstis ir vienotas šai mērķī, gan ministri, gan premjerministri, gan prezidenti, gan zemnieki, tā ka mēs turpinām savu ceļu virzienā, ko esam noteikuši. Un šobrīd mēs nedomājam mainīt savu pozīciju,” tā zemkopības ministre Laimdota Straujuma.

 

Augstākā māksla būs spēt vienoties

Trešdien Briselē aizvadītas arī pirmās dalībvalstu ES vēstnieku sarunas par budžetu un nacionālo valdību nostāju. “Esam ārkārtīgi smagu sarunu beigu fāzes pašā sākumā,” tā krietnā vakarā pēc vēstnieku apspriedes Briselē pa telefonu stāsta Latvijas pastāvīgā pārstāve ES, vēstniece Ilze Juhansone. “Diskusijas notiek laikā, kad nacionālās valstis pašas mazina savus budžetus. Šobrīd neto maksātājvalstu vidū ārkārtīgi dominē doma, ka arī Eiropas līmeņa budžetā ir jāatspoguļojas nacionālo valstu taupības centieniem. No otras puses, ir kohēzijas valstu vēlmes un vajadzības, kas ES budžetu redz kā izaugsmes instrumentu.”

Par to, ka maksātājvalstis šauj ar smago artilēriju, liecināja arī šonedēļ izskanējušie izteikumi no Lielbritānijas un Zviedrijas, kas prasa budžetu mazināt vēl daudz radikālāk – no 100 līdz pat 200 miljardiem eiro.

“Augstākā māksla būs Eiropadomes laikā rast kopējo saskarsmes punktu un vienoties. Iznākums būs atkarīgs no mūsu spējas argumentēt visos līmeņos,” secina I. Juhansone.

Vēl līdz Eiropadomei paredzētas valstu divpusējās sarunas ar prezidenta Hermana van Rompeja kabinetu un Eiropas Komisiju. Uz Briseli aizstāvēt Latvijas intereses 12. un 13. novembrī brauks arī Valsts prezidents Andris Bērziņš un Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, kuram 13. novembrī plānota tikšanās ar pārējiem 15 kohēzijas valstu vadītājiem. Bet 22. un 23. novembrī Briselē gaidāma ES līderu izšķirošā sanāksme, kurā budžeta sarunu dzelzi kals līdz galam. “Vairākums valstu sliecas novembrī vienošanos panākt. Arī mēs to atbalstām, taču ar vairākumu vien nepietiek, ir jābūt visu vēlmei. Diemžēl mēs redzam, ka šie Kipras prezidentūras priekšlikumi acīmredzot to neveicinās,” secina V. Dombrovskis.

Premjers ir piesardzīgs par to, kā Latvijai sarunās veiksies. “Mums, protams, ir jāstrādā pie tā, lai panāktu Latvijai maksimāli izdevīgu rezultātu. Taču mēs arī zinām, ka ir ļoti liels spiediens izdevumu samazināšanas virzienā, un Kipras prezidentūra acīmredzot ir padevusies šo lielāko maksātājvalstu spiedienam, līdz ar to var prognozēt, ka šīs sarunas nebūs vieglas.”

Jāatgādina, ka jaunais Eiropas Savienības septiņu gadu budžets spēkā stāsies 2014. gadā un darbosies līdz 2020. gadam.

 

Uzziņa

ES kopējais budžets 2014. – 2020. gadam plānots 1,033 triljoni eiro (šo variantu piedāvā Eiropas Komisija).

ES prezidējošā Kipra, kuras uzdevums ir slīpēt budžeta gala variantu, piedāvā to samazināt par 50 miljardiem eiro.

Griezieni plānoti visās ES septiņu gadu budžeta pozīcijās.

Lauksaimniecībai – mīnus 7,5 miljardi eiro jeb aptuveni 2 procenti. No tiem lauvas tiesa grieziena – 5,65 miljardi eiro jeb 90 procenti samazinājuma – skars tiešos maksājumus. EK tiešmaksājumiem Latvija piedāvā 1,4 miljardus eiro, Kipra vēl mazāk – 1 miljardu eiro, taču tas, kā norāda Latvijas puse, nav pietiekams tiešo maksājumu izlīdzinājums, jo atbilst tikai 53 procentiem no vidējā ES maksājuma, tāpēc Latvija papildus prasa 0,8 miljardus eiro.

Kohēzijai – mīnus 12,5 miljardi eiro jeb 3,5 procenti. Eiropas Komisija piedāvā noteikt 2,5 procentu no IKP augstu griestu līmeni uz to līdzekļu apjomu, uz kādu valstis varētu pretendēt kohēzijas fondā, Kipra grasās latiņu laist vēl zemāk – līdz 2,36 procentiem no IKP, Latvija savukārt prasa griestus īpaši palielināt Baltijai, jo plānotie skaitļi diskriminē valstis, kurām bijis zems IKP.

Eiropas savienojumu finansējumam, no kurienes naudu gūst, piemēram, transporta, enerģētikas projektiem, – mīnus 10,9 miljardi eiro.

Griezieni skars arī iekšlietas, tieslietas, ārējās attiecības, administrāciju un citas jomas.

 

Viedokļi

 

Valdis Dombrovskis, Latvijas Ministru prezidents: “Latvija neatbalsta Kipras prezidentūras piedāvājumu. Mūsuprāt, tas neveicina vienošanos par nākamo finanšu perspektīvu. Kipras prezidentūrai nav izdevies sabalansēt dažādu valstu intereses attiecībā uz samazinājumiem kohēzijas politikai, tā arī nav nākusi ne ar kādu loģisku priekšlikumu kopējā lauksaimniecības politikā. Mēs zinām arī, ka Eiropas Komisija un vairākas citas dalībvalstis šo priekšlikumu ir noraidījušas, tā ka būs jāmeklē citi risinājumi.”

 

Frēdriks Reinfelts, Zviedrijas premjerministrs: “Kipras izteiktie rosinājumi nav reāli. Tos nepieciešams pazemināt. Mēs turpināsim pārrunas ar valstīm, kuras pauž mums līdzīgus uzskatus.”

 

Žozē Manuels Barozu, Eiropas Komisijas vadītājs: “Eiropas Komisija šo piedāvājumu neatbalsta un joprojām pastāv uz savu ierosinājumu, kas atspoguļo saprātīgu līdzsvaru krīzes laikā.”

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+