Ekonomika
Īpašums

Nebūs jārīko izsole nomas īpašumu izpirkšanai 16


Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto – Shutterstock

Plānots noteikt mazāku īpašuma iegādes cenu uzņēmējiem, kuri pirms tam kā nomnieki ieguldījuši īpašuma attīstībā. Līdz 2019. gada 1. aprīlim plānots noteikt arī pašvaldību nomas objektu atsavināšanas kārtību.

Beidzot tiks atrisināta problēma, kas līdz šīm daudzus uzņēmējus atturēja veikt investīcijas pašvaldību nomas īpašumos. Taču šī iniciatīva nāk pārāk vēlu un, visticamāk, neatgriezīs atpakaļ investīcijas, kuras jau aizplūdušas no Latvijas, uzņēmējiem saskaroties ar beztiesību, nomas līguma termiņam beidzoties.

“Viennozīmīgi pasaku – nekādu investīciju vairs šajā valstī, kur tiesiskajai paļāvībai nav nekādas nozīmes. Es un mūsu investoru grupa pārdodam aktīvus Latvijā un investējam valstīs, kur tiek nodrošināta investīciju aizsardzība. Mūsu pieredze liecina, ka šī ir populistiska valsts, kur nospļauties par uzņēmējiem,” “LA” atzina Vidzemes puses uzņēmējs, kurš nevēlējās publiskot savu vārdu.

Lai rastu saviem iedzīvotājiem jaunas darba vietas, kā arī sakārtotu degradētās teritorijas, daudzas pašvaldības uzņēmējiem piedāvā nomāt ēkas, kurās veikt saimniecisko darbību, piemēram, izveidot ražotni. Komersanti, ieguldot savus finanšu līdzekļus, ir ieinteresēti pēc nomas līguma beigām to iegādāties savā īpašumā. Taču saskaņā ar pašreizējo likumdošanu pašvaldībai šis objekts ir jāliek izsolē, kas nozīmē vairāku pretendentu piedalīšanos un pārdošanu par augstāko cenu. Līdz ar to komersanti nav ieinteresēti veikt investīcijas pašvaldības īpašumā.

Tagad valdība konceptuāli vienojusies, ka ļaus uzņēmējam kā pirmajam pretendentam iegādāties nomāto nekustamo īpašumu no pašvaldības, bal­stoties uz nekustamā īpašuma nomas līgumu. Proti, nomniekam būs iespēja ierosināt pašvaldības nekustamā īpašuma atsavināšanu, un uzņēmējs varēs izpirkt nekustamo īpašumu par pārdošanas cenu, kas būs noteikta atbilstoši neatkarīga tirgus vērtētāja novērtējumam.

Tiek piedāvāts arī noteikt samazinātu pārdošanas cenu šī īpašuma iegādei, no īpašuma pārdošanas cenas atskaitot nomnieka veiktos ieguldījumus.

“Tā ir apsveicama iniciatīva,” teic Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas pārvaldniece Sandra Ežmale. “Prakse un situācijas ir dažādas. Pašvaldībām būtu jāļauj pieņemt lēmumu, kādos gadījumos veikt īpašuma izsoli un kādos, ja ir atbildīgs investors, to nerīkot. Ja labi strādājošs uzņēmējs vēlas paplašināt ražošanu, tad, manuprāt, izsole par pašvaldības zemi nebūtu jārīko. Nav jau tā, ka mums te investori stāvētu rindā, un nav jau tā, ka investoru mērķis būtu organizēt kādas shēmas.”

Katrai pašvaldībai pieder kāds īpašums, ar kuru tā nezina, ko darīt, jo apsaimniekošana prasa ieguldījumus. Tās ir gan vēl no padomju laikiem saglabājušās rūpniecības teritorijas ar dzelzsbetonu konstrukcijām, gan pussagruvušas ēkas, kuras ir vai nu jānojauc, vai jāsakārto. Tādi īpašumi ir gan bagātajām pašvaldībām kā Rīgai un Ventspilij, gan arī Līvānos, Ludzā, Madonā, Smiltenē u.c. Tā saucamās degradētās teritorijas Latvijā aizņem vairāk nekā 5 tūkst. ha. Par Eiropas fondu līdzekļiem līdz 2020. gadam plānots sakārtot tikai desmito daļu no tām.

Āgenskalna tirgus nomas tiesību izsolei nupat pieteikušies Kalnciema kvartāla īpašnieki brāļi Dambergi. “Mums šī ir pirmā reize, līdz ar to neesam ikdienā ar pašvaldības īpašumu nomu saskārušies. Āgenskalna tirgus ēkas un pieguļošās teritorijas nomas tiesības tiks izsolītas uz 30 gadiem, tas ir daudz. Šķiet, ka situācijas var būt dažādas, tās atkarīgas no nomas līgumiem, termiņiem, investīciju apjoma,” uzskata Kārlis Dambergs.

LA.lv