Mobilā versija
+5.0°C
Kazimirs, Izidors
Ceturtdiena, 23. marts, 2017
7. marts, 2017
Drukāt

Pazemo, liekot laizīt podu: pāridarījumi skolās kļūst aizvien ciniskāki (44)

Foto - LETAFoto - LETA

Pagājušā gada laikā teju trīsreiz biežāk nekā iepriekš Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI) konstatējusi gadījumus, kad izglītības iestādēs bērni un jaunieši bijuši vardarbīgi viens pret otru. Bet emocionālās vardarbības epizožu skaits gada laikā dubultojies. Vai tas nozīmē, ka skolēni kļūst aizvien agresīvāki?

VBTAI apkopotā statistika liecina: pērn izglītības iestādēs bijuši 47 gadījumi, kad konstatēta vienaudžu emocionālā vardarbība vienam pret otru, 37 gadījumos vienaudžu savstarpējā vardarbība bija fiziska. 2015. gadā šie skaitļi bija krietni mazāki: attiecīgi 26 un 17 gadījumi. Ja salīdzina šos datus ar 2012. gada statistiku, rodas iespaids, ka dažu gadu laikā vardarbība izglītības iestādēs pieaugusi ļoti strauji. Tolaik visa gada laikā inspekcija bija uzskaitījusi vien trīs gadījumus, kad novērota izglītojamo savstarpējā emocionālā vardarbība. Matemātiski sanāk, ka emocionālās vardarbības gadījumu skaits piecu gadu laikā pieaudzis 20 reižu. Savukārt fizisko savstarpējo vardarbību pirms pieciem gadiem bērnu tiesību sargi bija konstatējuši astoņas reizes.

Arī Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) saņem aizvien vairāk iesniegumu par vardarbību skolās. Piemēram, pērn ar skolēnu drošību skolās un vardarbību bija saistīti 14,2 procenti IKVD uzdoto jautājumu. Savukārt 2015. gadā par šo tēmu bija runa tikai 10,6 procentos jautājumu. Absolūtajos skaitļos pieaugums ir no 115 uz 145 sūdzībām gadā. Būtiski, ka IKVD dati liecina par sūdzību skaitu, bet VBTAI sniegtā statistika – par gadījumiem, kad vardarbība tiešām konstatēta.

Pāridarījumi – aizvien ciniskāki

Valsts policijas (VP) apkopotā statistika par pēdējiem trim gadiem liecina, ka likumpārkāpumu skaits skolās nav būtiski pieaudzis. Taču policijas statistika uzrāda daudz lielāku vardarbības gadījumu skaitu nekā inspekcijas dati. VBTI dati arī neliecina, ka uzkrītoši daudz vardarbības bijis internātskolās. Tikmēr policijas datos redzams: ņemot vērā skolēnu un vardarbības gadījumu skaita proporciju, sevišķi bieži tiesībsargi saņem ziņas par vardarbību internātskolās.

Ir vēl kāda satraucoša tendence. VP Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas vadības nodaļas priekšnieks Andis Rinkevics teic: “Tas nav un nevar būt iekļauts statistikā, taču tā kopējā sajūta ir, ka savstarpējā vardarbība skolās kļūst aizvien ciniskāka. Tas nozīmē, ka fiziskais apdraudējums nekļūst lielāks, bet pieaug vēlme pazemot otru. Piemēram, cenšas piespiest skolasbiedru tualetē laizīt podu. Iespējams, visa sabiedrība kļūst ciniskāka, un tas atspoguļojas arī skolā.”

Policijas dati liecina, ka sodi par pārkāpumiem skolās tiek piemēroti samērā reti. Piemēram, pērn policijai par notiekošo skolās ziņots 852 reizes, bet administratīvā atbildība sekojusi 155 gadījumos, kā arī ierosināts 21 kriminālprocess.

Pievienot komentāru

Komentāri (44)

  1. Tas tāpēc, ka skolotājiem un audzinātājiem nav nekādu instrumentu ne paņēmienu kā apvaldīt mazos neliešus. ES viņiem ir atvērusi ceļu un tādu nu viņi arī aug – kā Maugļi katrs savā dzīvnieciskumā. Bet skolotāji un audzinātāji no viņiem baidās, jo tikko sakonflikt;ēs ar mazo draņķi tā no darba prom. Un tad ar savu augstāko izglītību būs jāiet par apkopēju. Bet mazais m… lielīgi turpinās smēķēt zālīti.

  2. Nesaprotu, kas notiek šeit? Bērni ar mazbērniem pārvācās uz stabilu valsti, kur attieksme ir cita. Ja šeit mazbērni negribēja iet uz skolu, jo viens otru pazemoja, ņirgājās utt., skolotājas bļaustījās, tad tur skrien uz skolu ar lielu prieku!

  3. To,tiesam.Es esmu pazistams ar baptistu biskapu Peteri Sprogi.Vasarsvetku draudzu apvienibas biskapu Jani Ozolinkevicu un tagad jau muziba aizgajusajiem macitajiem Lagzdinu Gunaru un Laimoni Rudziti.Griezos pie viniem gan pec garigas,gan pec laicigas palidzibas,sanemu tikai izsmieklu.

  4. Mans bērns mācās 2 klasē. Klasē ir agresīvs bērns kas ir iebiedējis bērnus fiziski ,sit kaujās klaigā stundu laika, nesen ar nazi bija atnācis uz skolu.t.t. skolitāaju neciena,apsaukā visvisādiem rupjiem vārdien. Mēs kā vecāki rakstam iesniegumus iestādēm, bet viņi neko nedara. Bērnu nevsr izlègt no skolas viņam ir jāintegrējās vidè. A pārējiem klasē jācieš.

    • Vecākiem jāiesūdz tiesā agresīvā bērna vecāki. Tie zaudēs vecāku tiesības un bērns tiks ievietots bāreņu namā. Skola atbrīvosies no mazā ļaundara.

  5. Tāpēc , ka ar siksnu nodot vairs nevar . Tūlīt aizskries un sūidzēsies, šitādus jau vecāki ar var izaudzināt tikai ar siksnu.

  6. IR 2varianti kā mazināt cietsirdību,1.Biezo bērnus mācīt atsevišķās skolās-lai tad sacenšas ,kurai dārgāka kleita,vai botas,kuram jaunākā izlaiduma mobīlais vai portatīvais2.visās pamatskolās ieviest OBLIGĀTĀS FORMAS TĒRPUS,vidusskolām ļaut pašām izvēlēties

  7. CENZŪRA ir APZINĀTI PRETLIKUMĪGS NOZIEGUMS Atbildēt

    CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze
    CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze
    CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze
    CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze
    CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze

  8. Visas tas problemas ir tiesi vecakos ne bernos,ta ka vecakus vajag audzinat un sodit un te neder nav laika stradaju!!!

  9. Sāksim ar vecākiem,nezinu bet maz neliktos ja manu bernu kāds aiztiktu vai mans kadu bernu sekas butu…un pamatigas,lielako dalu tas ir tapec kad vecakiem ir reali pohuj ko berni dara jo redz vini strada,un nav laika,visas problemas ir gimenes ne bernos bet lkm visi gudrie to nesaka, normals berns neies un nesitis otram, tur tikai gimenes pie dziesmas janem

  10. Es nesauktu policiju vai negaidītu atvainošanos no šo ,,mūdžu,, vecākiem ,bet pa vienam noķertu un iebāztu ar galvu pašus nenoskalotā podā,lai atceras uz visu atlikušo mūžu,kas tas ir pazemojums un kā tas ir kad to nodari citam!

  11. Skolotāji tur nav vainīgi . Skolās skolēni pataisīti par nepieskaramajiem , jo viņiem visas tiesības , bet skolotāji nolikti zemāk par zāli. Lai nu saka kurš kā grib bet padomju laikos skolās kaut kas tāds pat nebija iedomājams. Bija cieņa gan pret skolotāju , gan pret vecākiem . Skolotājs nedrīkst pat lāgā aizrādīt , skolēns viņu mierīgi var pasūtīt Diiiiii……r……….st . Pasaule tagad kājām gaisā.

    • Es ,kad gāju skolā, nebija tādu lieķēžu socialogu , psihologu , ne arī citu ,,gudrinieku,, logu , toties bija Skolotāja ,kura varēje iepļaukāt ,ka nedod Dievs, bet ja uzzināja tēvs ,pat par nelielu pārkāpumu ,tad siksna ar uzrakstu ,,Gott mit uns,, stīgāja pa pleciem , dažreiz arī nevainīgam , jo bija pieņemts – skolotājai vienmēr taisnība. Nepedagoģiski varbūt, toties izaugām par cilvēkiem . Tagad ar visiem logiem izaug idioti ,vismaz puse . Starp citu es savus dēlus nesitu ,izauga arī cepuri nost, ir jau savi bērni.

  12. Rietumu demokrātija ,odnako !! kO gribu to daru un jūs man neko nevarat padarīt.

  13. Un skolotāji vēl piketē par mazām algām…..))

  14. Laila Pakalniņa Atbildēt

    Es uztaisīju filmu, kur bērniem kakas jāliek sērkociņu kastītēs. Kas vēl jauns?

  15. Policijas dati liecina, ka sodi par pārkāpumiem skolās tiek piemēroti samērā …RETI
    skolās pat SLĒPJ šos faktus! Piemēram, pērn policijai par notiekošo skolās ziņots 852 reizes, bet administratīvā atbildība sekojusi 155 gadījumos, kā arī ierosināts 21 kriminālprocess.
    ————————-
    Realitāte LUMPEŅU karaļvalsts skolās skarba…

  16. To Realists.Visticamakai,ka tev tiesam ir taisniba.Tikai aci pret aci un zobu pret zobu,kaju pret kaju,roku pret roku,jo kristigie likumi realaja dzive nestrada.Pasi macitaji un biskapi ta nedzivo,ka vini citus maca.

  17. varbūt viss ir vienkārši- pasākuma iniciatoriem būtu jāzin, ka pieķeršanas gadījumā viņiem būs jāizdara tas pats divkāršā apmērā- piemēram, ja kādam nācies laizīt 1 podu, pasākuma īstenotājam katram līdz pilnīgai spodrībai būtu jāizlaiza 2 podi.
    un lai te nerunā par bērnu tiesībām, jo tādas taču ir arī viņu upuriem:):)

  18. Man kristietis no Jaunas Paaudzes darba laika lika ar meli laizit cilveka izkarnijumus.Kad es atteicos to darit,vins atlaida mani no darba un nesamaksaja.Kapec maksat,ja var nemaksat,jo dieva sods par grekiem tacu nenak.Kad mekleju glabinu policija,sanemu atteikumu,jo man neesot pieradijumu.Forsi,vai ne/

    • Seit,vajadzeja nevis policiju jaukt ieksha,jo jegas nav,bet sadot pa galvu tam kristietim!Pa vaju,ko?Varbut vinjs zinaja,ka var atljauties ko tadu attieciba pret tevi?!

  19. audzināts Rīgas pagalmā Atbildēt

    Tikai bandīti drīkst nēsāt ieročus, tikai psihopātiem atļauts būt agresīviem un neaizskaramiem. Kad es augu, tā gan nebija.

  20. katrā otrajā filmā laiza podus un katrā teātra izrādē “drātējas” , ko gan jūs citu gaidījāt?

    • Nu tieši to gribēju rakstīt-tak beidziet rādīt tās debilās amerikāņu tīņu ”ģimenes” filmas,kur tā ņirgāšanās par citādajiem un nemaz ne tik citādajiem sit augstu vilni. Tur tak kā tādā rokasgrāmatā viss sīki smalki un parādīts.

  21. Ja muļķīts nedod pa purnu pazemotājiem,tad liks laizīt ne tikai podu bet ari di*su! 😀

  22. Nav jau ko brīnīties, ja TV, diemžēl nu arī pat teātros, tiek kultivēta vardarbība

  23. Diāna atzīst, ka ne vienmēr reaģē uz aizskārumu, jo mamma mācījusi, ka gudrākais paklusē. >>>
    Daudz taadu idiotu mammu??? Gljeevuljus un miikstaas pakljaaviigaas lezbietes audzee! Gudraakais, ja saprot ka vinju censhas uzvilkt un bez kautinja neiztikt, uzreiz PIRMAIS dod pa PURNU! Vienalga, chalis vai meitene! Pa purnu! Cieti! Pa zobiem, lai zobi aaraa!!! Un tikai taa!!!

    • “Vienalga, chalis vai meitene!”
      Nu, te tu pārspīlē. + kā visp. metene var ko nopietni adraudēt?
      Pasmieties un viss, te tas labākais ar būtu.

    • Pati mācīju savu māsas dēlu, ka pāri darītājam kārtīgi jāiesit(kaut vai pa vēderu). Puika baidījās, ka skolotāja rakstīs piezīmi, ka viņš kaujās….Es pateicu, ka nevienam no mums (t.sk. viņa mammai) neuztrauc, tas, ka skolotāja rakstīs piezīmi…galvenais, lai viņš pats nebaidās sadot abižotājiem pa kaklu… nostrādāja…pāris reizes iesita tam otram puikam un no tā brīža skolā viņam bija miers….

  24. Tā vienmēr ir bijis un būs! Tipa, Šveiks, “stacijās zaga un zags”.
    Tur neko nevar darīt, kā vienīgi audzināt zēnus par vīriem, kas var sevi aizstāvēt.
    Ja vecākiem tam nav laika, par vīru nāks kļūt pašam. Atceros, arī man darīja pāri, kamēr ar draugu neiegādājāmies boksa cimdus un tad kādu mēnesi paņēmāmies. Pēc tam, pēkšņi, lielākie pāridarītāji kļuva par lielākajiem draugiem. Tik vien ar vajadzēja, tagad šķiet smieklīgi.

  25. Piekrītu, ka tieši bērnu aizstāvji ir pie vainas. Pienākumu bērniem nekādu,tikai viņu tiesības.
    Ja nesāks likt pirmajā vietā pienākumus un tikai tad tiesības, paliks arvien trakāk!

  26. Pie darba jāliek sīķie, pie darba. Nav nekā labāka par darba terapiju. No pirmās klases. Klases uzkopšana, dežūras koptelpās. Skolā ir n-tās iespējas nodarbināt skolēnus tā, lai būtu spiesti izaugt par krietniem cilvēkiem.
    Patreiz skolas audzina slaistus un teroristus. Viņiem ir tikai tiesības, bet nav neviena pienākuma.Kas tie būs par cilvēkiem? Telefona pisēji.
    Bet, sākot no izglītības ministrijas un beidzot ar dažiem labiem vecākiem bērnu liktenis nevienu neinteresē. Vienīgais, ko dzird no Izglītības ministrijas ir – skolotāju algas – vienīgā rūpe.

  27. Pie vislielākās vainas ir tieši šie bērnu tiesību aizstāvji. Pirmajā vietā jāizvirza PIENĀKUMS. Vai tiešām ir tik stulbi tie mistiskie cīnītāji? Atceros, PSRS laikos bija vispirms pienākumi. Skolā bija klases dežuranti (tīrījām tāfeli, mazgājām grīdu), bija skolas dežuranti-bija jāseko, lai strapbrīžos skolēni neskraidītu. bija jāiet dežūrēt virtuvē-t.i. palīdzēt (mazgāt traukus, klāt galdus,utt). Vasarās bija jāstrādā skolas lauciņos un jāiet kaplēt sovhozā bietes. Tagad, nedod dieniņ, kādam šmurgulim liks skolā strādāt. Kaut padomajiet, uz ko stūrējat jauno paaudzi? Bērni būtu kā jau bērni, ja kaut kāda šlaka necenstos viņus ieprogrammēt tikai uz tiesībām.

  28. Un cik vel ir tādu gadijumu par ko nav zinots.
    Tak vecāki sākat audzināt savus bērnus. Kapec citiem būtu jācieš no tā ka jūs pietiekami nespejat izaudzināt savus bernus?!!!

  29. Nevis sabiedriskajā transportā vajadzīgs apsargs, bet gan skolu klasēs un tualetēs. Pie tam būtu labi ieviest armijas disciplīnu. Esi nogrēkojies – uz karceri. Vecākiem – soda naudas. Tos, kas pārkāpj kārtību regulāri, – uz specskolām. Tādas bija krievu laikos un skolas bija attīrītas no visādiem huligāniem. Bija stingrība un skolotājs iedvesa respektu. Tagad skolas atgādina Zelta ordas iebrukumu.

    • Pilnīgi piekrītu – skolas huļigānus sodīt sākot no – sabiedriekie darbi pašām huļigānam un ar vecākiem kopā ( kopīga ielu slaucīšana, lapu grābšana nāks par labu kā vecākiem par neaudzināšanu, tā tam puišelim ( meitiņai) ).
      Audzināšanā tās pārmērības ar bērnu tiesībām ir jāaizmist. Tas kā Āfrikā pērtiķiene audzina savu mazo pērtiķīti – sauc – negrib dzirdēt – niķojas – lauva apēd… Morāle – klausi mammu…

      • Nu nepietiek tikai ar to, ka vecākiem jāaudzina savus bērnus, ar audzināšanu jānodarbojas arī skolā, un tieši pedagogiem un visam skolas atbalsta personālam, jo skolā jau vecāki nestāv saviem bērniem klāt, tieši tāpēc daudzi skolēni atļaujas visu to, ko mājās nevar atļauties stingrās audzināšanas dēļ. Diemžēl, jau pasen skolās no skolotāju puses valda uzskats, ka skolotāja pienākums ir izglītot, bet ar audzināšanu jānodarbojas vecākiem. Lūk, arī sekas.

    • Pilnīgi piekrītu.

  30. Visi te šausminājās par dedovščinu padomju armijā, tagad Latvijas skolās vēl lielāka dedovščina un neviens neko nevar izdarīt, viss tiek piesegts……………………. Bagāto mērgļi ņirgājās par to vien, ka citiem nav krutu telefonu, kruta apģērba, ka nevar atļauties ēst brokastīs melnos ikrus utt….. Cik brīvā valstī dzīvojam???

  31. tagadejie mudzi ir izlaisti lidz pedejam un vel vinus aizstav neviens jau nevar sevi aizstavet tadi hlupiki ka pasreiz ir jauniesi tas vienkarsi murgsreti kurs var pie turnika pievilktiestadus tikai jaskalda diendiena

Vēl vesels un spēka gados, bet jau pensijā (18)Politiski neērto ieceri reformēt izdienas pensiju sistēmu esošajā sasaukumā, visticamāk, nekustinās
Draugiem Facebook Twitter Google+