Dabā
Laika ziņas

Plāno ieviest sarkano lietus brīdinājumu 2


Meteorologi skaidro, ka Latvijā pakāpeniski mainās laika apstākļi un intensīvs lietus būs arvien biežāka parādība.
Meteorologi skaidro, ka Latvijā pakāpeniski mainās laika apstākļi un intensīvs lietus būs arvien biežāka parādība.
Foto – Latvijas valsts ceļi un Shutterstock

Jau pusgadu Latvijā pieejama par Eiropas naudu izveidotā agrā plūdu brīdināšanas sistēma. Kāpēc pirms lietavām Latgalē tā nenostrādāja? Izrādās, tā spēj prognozēt plūdus Lielupes, Ventas un Gaujas, ieskaitot Salacu, upju baseinos, bet ne Latvijas austrumos, kur ūdeņi pa strautiem, upēm un ezeriem satek Daugavā.

 

Prognozes no plūdiem nepasargās, jātīra caurtekas

Kopš šā gada marta Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā (LVĢMC) pieejama plūdu prognozēšanas sistēma, taču tā daļa, kas attiecas uz Daugavas baseina upēm, ir novecojusi, jo izstrādāta pirms desmit gadiem, līdz ar to potenciālos plūdus ne Jēkabpilī un Pļaviņās, ne Ogrē un Rīgā prognozēt nespēj. Ventas, Lielupes un Gaujas upju baseinu modeļi, kas tapuši vēlāk, ir modernāki un brīdina par potenciālajām plūdu briesmām jau nedēļu, divas iepriekš, stāsta LVĢMC Hidrometeoroloģisko prognožu nodaļas vadītāja Laura Krūmiņa.

Darbs pie Daugavas modeļa pilnveidošanas tikšot uzsākts šā gada beigās. Plānots arī uzlabot laika apstākļu brīdināšanas sistēmu, lai gan iedzīvotāji, gan vietvara zinātu, ko nozīmē brīdinājums “stiprs lietus” un ko – “ļoti stiprs lietus”. Plūdi Latgalē parādījuši, ka, lai gan meteorologi brīdinājuši par plūdu iespēju, viņu teiktais nav sadzirdēts.

“Lielākie plūdu riski Latvijā vienmēr ir saistījušies ar Daugavas baseina upēm. Visbiežāk plūdi ir pavasaros, un tieši lielās pilsētas Daugavas krastos ir pakļautas plūdu riskam. Kreisajā krastā ļoti ātri sākas Zemgales zemiene un visas upes aiztek uz Lielupi. Bet labajā krastā – Aiviekste, Lubāna ezers, Ogre, Lielā un Mazā Jugla – ietilpst Daugavas baseinā. Tāpēc pirms desmit gadiem sākām tieši ar Daugavas baseina plūdu risku sistēmas izveidi, taču tobrīd tehnoloģijas un modelēšana nebija vēl tik attīstīta, tāpēc šai sistēmai izveidota tikai viena daļa, proti, situācijas novērtējums, bet nav piesaistīta operatīvā prognozēšana”, skaidro L. Krūmiņa.

Jaunās plūdu brīdināšanas sistēmas par Lielupes, Ventas un Gaujas upju baseiniem izstrādātas jau pavisam citā līmenī, iekļaujot gan vispārējo risku novērtējumu, gan nepārtrauktu modelēšanu, kāds ūdens līmenis gaidāms tuvāko divu nedēļu laikā.

L. Krūmiņa apstiprina, ja Daugavas modelis būtu tikpat moderns kā pārējām upēm, tad postošos plūdus Latgales pusē varētu prognozēt. Piemēram, lietavas (gan krietni mazākas) skāra arī Latvijas ziemeļaustrumus Alūksnes apkārtnē, kas ietilpst Gaujas upju baseinā, un agrā plūdu brīdināšanas sistēma jau laikus informēja par iespējamo ūdens līmeņa paaugstināšanos.

Šie modeļi spēj prognozēt plūdus ne tikai upju pavasara un rudens palu laikā, bet arī pēc lietavām, kad īsā laikā no debesīm nogāžas liels ūdens daudzums un nevis upē, bet uz lauka, pļavā, pagalmā… Kad ūdens ir visur citur, tikai ne upē.

“Sistēma ņem vērā visas situācijas – gan pavasara palus, gan ilgstošu vai intensīvu lietu. Ūdens līmeņa celšanās upēs nenotiek tikai lietavu laikā, bet arī vēl pēc tām, tāpēc prognožu modelēšanā ņemts vērā arī faktiskais augsnes mitrums jeb tās piesātinājums ar ūdeni. Pievērsta uzmanība ne tikai gaisa temperatūrai un nokrišņu daudzumam, bet arī mākoņu augstumam, relatīvajam mitrumam. Pat mākoņu daudzumam ir nozīme, modelējot hidroloģiskos procesus. Kad ir apmācies, iztvaikošana no upēm un ezeriem ir lēnāka nekā saulainā laikā. Tas viss šajā sistēmā ir ņemts vērā,” stāsta meteoroloģe.

Taču netīrītas un aizdambētas caurtekas, gadiem nekoptas meliorācijas sistēmas, lokālās ūdens notekas, kas netiek uzturētas, plūdu brīdināšanas sistēmā nav paredzētas. Līdz ar to prognozes mūs no plūdiem nepasargās, lai vai cik precīzas tās būtu.

 

Stipras lietavas būs arvien biežāk

Atbildot uz pārmetumiem, ka iedzīvotāji nav sadzirdējuši pietiekami pārliecinošu brīdinājumu par plūdu iespējamību, L. Krūmiņa teic: “Vēl iepriekšējā dienā brīdinājām par ļoti stipriem lietiem, kas gaidāmi Latvijas austrumu rajonos, kad nokrišņu daudzums pārsniegs 50 mm. Tika dots augstākais iespējamais brīdinājums, proti, ļoti stipra lietus brīdinājums. Šāds brīdinājums tiek dots salīdzinoši reti.”

Meteoroloģe skaidro, ka plūdus izraisīja intensīva līšana, kad pusotras diennakts laikā nokrišņu daudzums Latgalē sasniedza gandrīz 160 mm uz kvadrātmetru. Tas nozīmē, ka pusotras diennakts laikā uz katru kvadrātmetru nolija 160 litru ūdens. “Tas ir ievērojams ūdens slānis – pusotrs metrs ūdens, kas pārklāja zemes virsu. Turklāt situācija bija nelabvēlīgā arī tādēļ, ka iepriekšējā nedēļā Latgales reģionu bija skārušas pāris ļoti nopietnas nokrišņu zonas, kas nesa līdzi stipru lietu. Līdz ar to mazajās upītēs jau bija aizsākusies ūdens līmeņa celšanās. Augsne jau bija piesātināta ar mitrumu, un ūdens nevarēja strauji uzsūkties.”

Latvijā pakāpeniski mainās laika apstākļi un intensīvi lieti būs arvien biežāka parādība. “Nokrišņu daudzums palielinās. Un visvairāk tieši ziemas periodā, bet arī vasarās būs intensīvākas lietavas. Tas ir saistīts ar vidējās gaisa temperatūras paaugstināšanos,” piebilst laika apstākļu speciāliste. Izrādās, jo siltāks gaiss, jo tas satur lielāku potenciālā mitruma daudzumu, kas var nolīt. Kad gaisa mitrums sasniedz 100%, sāk līt lietus. Lai lietus sāktu līt, kad gaisa temperatūra ir zema, nepieciešams mazāks absolūtais nokrišņu daudzums. “Līdz ar to pat potenciāli vēsākā gaisā nevar būt tik daudz mitruma, kas var izkrist sniega veidā vai nolīt kā lietus,” teic L. Krūmiņa.

 

Iedegas sarkana lampiņa

Lai novērtētu ūdens daudzumu upēs un ezeros, tā temperatūru, līmeņa svārstības, vietās, kas saistītas ar potenciālu plūdu risku, piemēram, Daugavpilī, Jēkabpilī, Līvānos, Pļaviņās, Ogrē, Lubānā izvietota 70 stacijas virszemes hidroloģisko novērojumu veikšanai. Vēl deviņas jūras piekrastes hidroloģiskās stacijas izvietotas Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastē un nodrošina jūras piekrastes novērojumus. Šīs stacijas ir automatizētas, sensori vāc datus nepārtraukti. Informāciju LVĢMC no šīm stacijām saņem reāllaika režīmā, proti, tā atjaunojas ik pēc 15 minūtēm. “Hidrometeoroloģiskā modelēšana jeb prognozēšana notiek bez pārtraukumiem. Aprēķini tiek veikti katru dienu un piecas reizes. Nepieciešamības gadījumā tiek sagatavoti arī brīdinājumi,” stāsta L.Krūmiņa.

Hidrometeoroloģiskās prognozes ir pieejamas ikvienam, kurš lieto datoru. LVĢMC mājas lapā meteo.lv katrai novērojumu stacijai var atvērt grafiku ar ūdens līmeņa prognozi. Tur vizuāli attēlota arī plūdu risku iespējamība – teritorija applūst reizi desmit gados, reizi simt vai divsimt gados. “Katrs pats var redzēt, cik tālu faktiskais vai prognozētais ūdens līmenis ir no iespējamā brīdinājuma līmeņa,” piebilst L. Krūmiņa. Ja teritorijai pastāv risks applūst reizi desmit gados, māju tur celt nevajadzētu. Tā ir aktīvā paliene.

 

Vietām pārsniegts palu līmenis

Ūdens līmenis Daugavā posmā Zapadnaja Dvina–Vaikuļāni pirmdien pazeminājās par 1 – 8 cm, savukārt posmā Jersika–Jēkabpils paaugstinājās par 5 cm. Gandrīz visās Daugavas baseina upēs ūdens līmenis sācis pazemināties, izņemot Dubnu un Aivieksti pie Lubānas. Ūdens līmenis Pededzē pie Litenes pazeminājās par 58 cm. Dubnā ūdens līmenis paaugstinājās par 8 – 12 cm, bet kopš 20. augusta tas paaugstinājies jau par 90 – 218 cm.

Dubnā un Rēzeknē šobrīd novērots šā gada augstākais ūdens līmenis, pārsniedzot pavasara palu ūdens līmeni par 11 – 69 cm. Joprojām ir applūdušas Aiviekstes un Dubnas palienes.

Ūdens līmenis Gaujā pie Velēnas pazeminājās par 10 cm, bet posmā Valmiera–Carnikava paaugstinājās par 7 – 23 cm. Gaujas baseina upēs ūdens līmenis pazeminājās par 7 – 20 cm. Lielupē ūdens līmenis paaugstinājās par 3 – 6 cm, savukārt baseina upēs galvenokārt pazeminājās par 2 – 18 cm.

Tuvākajā diennaktī ūdens līmenis turpinās pazemināties Daugavā un tās baseina upēs. Gaujā ūdens līmeņa paaugstināšanās līdz 10 cm, baseina upēs ūdens līmenis pazemināsies. Arī citās Latvijas upēs gaidāma ūdens līmeņa pazemināšanās, atsevišķos posmos svārstības.

 

 

LA.lv