Latvijā
Rīga

“Rīgas satiksmes” vadība sola uzlabot pārvaldību uzņēmumā0

Foto: LETA/Edijs Pālēns

SIA “Rīgas satiksmes” pagaidu valdes priekšsēdētājs Anrijs Matīss šodien informēja Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komiteju par ieviestajiem un plānotajiem labas pārvaldības principiem uzņēmumā.

Matīss deputātiem pastāstīja par līdz šim veiktajiem pasākumiem uzņēmuma darbības stabilizēšanai, piemēram, piesaistītās auditorkompānijas izstrādāto ziņojumu, pārtrauktajām iepirkumu procedūrām, pieprasītajām soda naudām kriminālprocesā iesaistīto uzņēmumu īpašniekiem un citiem darbiem.

Tāpat amatpersona informēja par gaidāmo amatu konkursu uz uzņēmuma padomes un valdes locekļu amatiem, kā arī Skanstes tramvaja izbūves projekta gaitu.

“Patlaban būvdarbi un tramvaju iepirkuma procedūra ir apturēta. Tāpat arī tiek pārskatīts tehniskās projektēšanas līgums. Jauno projekta īstenošanas grafiku esam nosūtījuši un saskaņojuši ar Centrālā finanšu un līgumu aģentūru. Svarīgi, lai Eiropas fondu finansējumu varam piesaistīt kā attiecināmās izmaksas, jo pretējā gadījumā projekta īstenošanu mēs nodrošināt nevarēsim, taču patlaban problēmu ar projekta virzību nav,” pauda Matīss.

Matīss deputātiem pastāstīja, ka ir veiktas izmaiņas uzņēmuma valdes darbā un tagad katram valdes loceklim ir sava pārvaldības joma. Viens no jaunās valdes uzdevumiem būs amatā iecelt arī uzņēmuma finanšu, attīstības un pārdošanas, kā arī infrastruktūras attīstības un uzturēšanas nodaļu direktorus.

Runājot par auditoru ziņojumā paustajiem secinājumiem, Matīss norādīja, ka galvenokārt ieteikumi saistīti ar sadarbības partneru izvēli, pašizmaksu aprēķiniem un citiem procesiem. “Auditori uzsver, ka nepietiekamā daudzumā līdz šim esam pieprasījuši kompensācijas par sabiedriskā transporta pakalpojumiem, kā rezultātā šogad pieaugs arī pašvaldības dotācijas apmērs, jo beidzot esam aprēķinājuši reālo braucienu pašizmaksu. Tāpat uzmanība vērsta uz kredītlīniju izmantošanu, kas bija nepieciešama, jo tika prasīts nepietiekams budžets. Kritizēts arī SEB bankas piešķirto kredītu izlietojums,” uzskaitīja Matīss.

Auditori vērsuši uzmanību arī uz neizdevīgo sadarbības līgumu ar “Rīgas mikroautobusu satiksmi”, sadārdzinātajiem degvielas iepirkumiem, neizdevīgo sadarbību ar “Rīgas karti” un citiem procesiem. “Sadarbība ar “Rīgas karti” vien mums katru gadu izmaksā vairāk nekā 20 miljonus un šīs izmaksas nepārtraukti pieaug. Patlaban notiek diskusijas kā šo visu ierobežot. Savukārt 2016.-2017.gadā uzņēmums veica cenu kompensēšanas pasākumus, kas būtībā nesa sadārdzinājumu degvielas iepirkumā, nevis samazinājumu,” sacīja amatpersona.

Atbildot uz deputātu jautājumiem, Matīss pastāstīja, ka patlaban notiek arī aktīvas sarunas ar Satiksmes ministriju par to, lai “Rīgas satiksmes” maršruti varētu apkalpot arī Pierīgā kursējošos maršrutus un tuvākajā laikā varētu būt zināms uz kurieni un kādos apjomos sāks kursēt arī pašvaldības sabiedriskais transports.

Jau ziņots, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sācis kriminālprocesu saistībā ar trim RS veiktajiem iepirkumiem. Tiek izmeklēta amatpersonu kukuļošana un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana.

Reaģējot uz KNAB operatīvajām darbībām, visi pieci “Rīgas satiksmes” valdes locekļi iesniedza Rīgas mēram Nilam Ušakovam (S) atlūgumus. Tikmēr Ušakovs iecēlis pagaidu valdi četru cilvēku sastāvā. Pagaidu valdi vada Matīss, kā arī tajā iekļauti uzņēmuma darbinieki Edmunds Zivtiņš, Jānis Geduševs un bijušais Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktora pienākumu izpildītājs Armands Krūze.

Janvārī uzņēmuma darbības tālākai izvērtēšanai “Rīgas satiksme” piesaistīja starptautisku auditorkompāniju “Ernst&Young Baltic”.

Pēc Matīsa teiktā, ziņojums “ir ļoti kritisks” un tajā norādīta virkne pasākumu, kas jāveic, lai uzņēmums varētu turpināt funkcionēt.

Ieteikumi saistīti ar sadarbības partneru izvēli, pašizmaksu aprēķiniem un citiem procesiem. Vienlaikus auditori norādījuši, ka pēdējo piecu gadu periodā, bijušās uzņēmuma valdes vadībā, “Rīgas satiksmei” nodarīti desmitiem miljonu lieli zaudējumi.

Saistītie raksti

“Zaudējumi nodarīti vairāku procesu rezultātā – izstrādājot budžetu, aprēķinot pašizmaksu, noslēdzot sadarbības līgumus, atgūstot parādus. Kaut vai līgums ar “Rīgas mikroautobusu satiksmi” – tas vien mums mēneša laikā rada 600 000 eiro zaudējumus. Tāpat arī kompensācija no domes 2018.gadā pieprasīta par 11,6 miljoniem eiro mazāka nekā reāli nepieciešams un tā rezultātā uzņēmums strādā ar zaudējumiem. Šogad tie varētu būt aptuveni trīs miljonu eiro zaudējumi,” skaidroja Matīss.

Lai gan sākotnēji uzņēmuma jaunā vadība plānoja, ka šī gada dotācija nepārsniegs pērn piešķirtos 122 miljonus eiro, tagad secināts, ka, lai nodrošinātu uzņēmuma darbu, šogad no domes būtu nepieciešami aptuveni 134 miljoni. Dotācijas pieaugums nepieciešams, neraugoties uz to, ka, veicot vairākus taupības pasākumus, uzņēmums atradis veidu kā ietaupīt 9,5 miljonus eiro.

LA.lv