Mobilā versija
-2.0°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
16. augusts, 2013
Drukāt

Studēt nekad nav par vēlu
: 69 gadus vecā Annija ceļā uz ceturto maģistru

Foto no A. Dauvas personīgā arhīvaFoto no A. Dauvas personīgā arhīva

“Mācības ir kā balzams dvēselei. Es neesmu no tām sievietēm, kas, piedzīvojušas pensijas vecumu, dīki zvilnēs dīvānā un pārdzīvos par ziepju operu varoņu likteņiem. Man nepieciešama aktīva, intelektuāla darbība,” tā par sevi saka 69 gadus vecā Rietumflandrijas pilsētā Brigē dzīvojošā seniore Annija Dauva. 


 

Pēdējos piecpadsmit gados viņa ieguvusi trīs augstākās izglītības prestižajā Beļģijas augstskolā – Gentes universitātē. Šobrīd Annija ir apņēmības pilna saņemt ceturto maģistrantūras diplomu – politikas nozarē Eiropas Savienības studiju apakšprogrammā.

 

Ņem vērsi aiz ragiem

Annijai, kopš sevi atceras, vienmēr paticis aktīvi darboties, izzināt pasauli. Iespējams, tieši tāpēc jaunībā viņa kļuva par vēstures skolotāju, uzskatīdama, ka “vēsture ir joma, kas apvieno politiku, ekonomiku, kultūru, mākslu un daudzas citas nozares”. Taču, kad 55 gadu vecumā pienāca pensionēšanās brīdis, diplomētā pedagoģe vairs nezinājusi, ko darīt. “Karjerai beidzoties, bija sajūta, ka sabiedrība tevi gluži vienkārši noraksta. Tu esi kā izlietota pildspalva, kas vēl būtu spējīga funkcionēt, ja vien kāds iedomātos nomainīt lodīti.” Taču tā vietā, lai pārdzīvotu un veltītu savu ikdienu plītij un dārza darbiem, Annija nolēmusi “ņemt vērsi aiz ragiem” un turpināt izglītošanos. Viņa joprojām bija enerģijas pilna, turklāt mācībām netrūka ne laika, ne finansiālo iespēju.

Vispirms pensionāre pieteikusies salīdzinošās kultūras studijām. Kad tās pabeigtas, turpinājusi mācības Konfliktu un attīstības programmā. Šajā laikā seniorei parādījās izteikta interese par Āfrikas kontinentu. Tas viņu aizveda uz nākamo – Āfrikas studiju programmu nu jau akadēmiski iepazītajā Gentes universitātē.

Maģistra darbu viņa nolēma rakstīt par nelielu Austrumāfrikas valstiņu Burundi, pētot vietējās valodas. “Biļete uz Burundi bija ārkārtīgi dārga. Tāpēc, lai ietaupītu, nolēmu apmesties nevis dārgā viesnīcā, bet gan izmantot tūristu vidū iecienīto Couchsurfing programmu. Tā likās arī kā papildu iespēja iepazīt turienes iedzīvotāju dzīves apstākļus.” Šajā laikā Annija izbaudījusi visu iespējamo – redzējusi gan bagāto rajonus, kur cilvēki dzīvo simtreiz pārticīgāk nekā rietumvalstīs, piedzīvojusi izspiešanu – saimnieks, pie kura apmetusies, pēc kāda laika sācis prasīt naudu gan sev, gan bērnu vajadzībām, radinieku bērēm, kā arī citiem patiesiem un izdomātiem tēriņiem.

Šobrīd seniore nokārtojusi visus eksāmenus Eiropas studiju programmā. Palicis vien uzrakstīt maģistra darbu, kurā viņa pēta Eiropas Savienības lomu Burundi miera procesā.

 

Mūžīgā studenta dzīve

Jautāta, kā apkārtējie uztver viņas mūžizglītības centienus, Annija atzīst, ka spriedumi ir dažādi. “Ikdienā ļoti atbalsta vīrs. Viņš pats pieder tai ļaužu grupai, kas nekad nevar apmierināt zināšanu alkas. Vīrs pēc aicinājuma ir filologs – pārvalda flāmu, franču, angļu valodu, interesējas par krievu, itāļu, spāņu, turku un zviedru valodu.” Taču daudz ir tādu, kas seniores centienus uztver ar zināmu skepsi. “Pat bērni reizēm jokodami teic, ka esmu mūžīgais students, un tā vietā, lai rakstītu akadēmiskās esejas, labāk būtu gatavojusi pusdienas mazbērniem.”

Studēt pensijas gados ir sarežģītāk, Annija atzīst. “Pēc stundu ilga akadēmiska sasprindzinājuma nogurstu, biežāk nepieciešama atpūta. Man nepatīk datori, bet mūsdienās studijas lielākoties noris tiešsaistē. Tāpat ir grūti strādāt grupās, proti, jaunieši pievēršas mācībām desmitos vakarā, es šajā laikā jau dodos pie miera.” Tā gadījies, ka kādā eksāmenā nav veicies.

Seniore atlaides no pasniedzējiem negaida. “Visiem studentiem, neskatoties uz vecumu, jābūt vienādām tiesībām un pienākumiem. Dzīvē itin viss, tostarp atzīmes, jānopelna ar smagu darbu.” Šādu pārliecību viņā ieaudzināja vecāki.

 

Senioru izglītošanās 
atstāta pašplūsmā

Stefānija Lenora, Gentes universitātes preses pārstāve, atzīst, ka seniori ir vieni no uzcītīgākajiem studentiem. “Viņi ir ārkārtīgi motivēti un lielākoties nokārto visus eksāmenus pirmajā reizē.” Tomēr augstākās izglītības iegūšana senioru vidū netiekot īpaši veicināta. “Nedz valstī, nedz augstskolā nav konkrētas stratēģijas, kas būtu paredzēta pensijas vecuma cilvēku piesaistīšanai. Augstskolā ir gan īpaša programma senioriem, taču tā ietver sevī vien lekcijas, neparedzot vērtēšanu un diploma piešķiršanu,” stāsta S. Lenora.

Arī Annija pārliecinājusies, ka augstākās izglītības ieguve viņas vecuma cilvēku vidū nav nedz izplatīta, nedz varas gaiteņos atbalstīta parādība. “Augstskolās tiek pieņemti visi, taču lielākā daļa pensijas vecuma cilvēku izvēlas apgūt vien noteiktus kursus. Savukārt es ņemu visu paketi. Tas izvirzīto mērķi padara jo grūtāku, bet augļus – jo saldākus.”

 

Uzziņa

* Šobrīd Gentes universitātē mācās 273 studenti, kas vecāki par piecdesmit gadiem. Vecākajam no viņiem nesen apritēja 81 gads.

* 80 studē doktorantūrā, 27 apgūst bakalaura, bet 44 – maģistrantūras līmeņa programmu, septiņi ir apmaiņas studenti, 22 apmeklē tikai konkrētus kursus, 27 iesaistījušies pastāvīgās izglītības programmā, četri apgūst pēcdiploma programmu.

* 50 studenti, kas vecāki par piecdesmit gadiem, nāk no citām valstīm.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+