Latvijā
Politika

Kuras pašvaldības zaudēs pēc dabas resursu nodokļa pārdales?0


Divus miljonus eiro iedzīvotāji pārmaksājuši tāpēc, ka saņem rēķinus par savākto un aizvesto sadzīves atkritumu kubikmetriem, toties poligonos nogādātos atkritumus nosver tonnās.
Divus miljonus eiro iedzīvotāji pārmaksājuši tāpēc, ka saņem rēķinus par savākto un aizvesto sadzīves atkritumu kubikmetriem, toties poligonos nogādātos atkritumus nosver tonnās.
Foto – Valdis Semjonovs

Pašvaldības sola vērsties Satversmes tiesā, ja netiks ņemti vērā to iebildumi saistībā ar plānotajiem Dabas resursu nodokļa (DRN) likuma grozījumiem.

Valdība šonedēļ atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) virzītās izmaiņas Dabas resursu nodokļa likumā, kas paredz mainīt ieņēmumu pārdales proporciju starp valsti un pašvaldībām.

Patlaban vietvarām pienākas 60% DRN ienākumu no atkritumu apglabāšanas iekasētās nodevas un 40% par CO2 emisijām. Tagad valsts plāno šos ienākumus 100% novirzīt valsts budžetā.

Pašvaldības patlaban arī saņem 60% DRN par dabas resursu ieguvi vai izmantošanu un vides piesārņošanu. Šo proporciju plānots samazināt līdz 40%.

Plānots, ka izmaiņas stātos spēkā 2020. gada 1. janvārī. Grozījumi likumā vēl jāapstiprina Saeimā.

Ministrija aprēķinājusi, ka

pēc šādām izmaiņām kopumā pašvaldības 2020. gadā zaudētu 5,38 miljonus eiro. Visbūtiskāk tas ietekmēs Stopiņu novadu un vēl 10 pašvaldības,

kuru teritorijās atrodas atkritumu poligoni.

“Varētu pamainīt DRN likmi un pašvaldībām atstāt nevis 60, bet 50%. Un pavisam godīgi būtu, tā kā pie mums ir Getliņi, mums atstāt 25–30%, bet pārējos 20–25% sadalīt pašvaldībām, kas uz šo poligonu ved atkritumus,” uzskata Stopiņu novada vadītāja Vita Paulāne.

Naudu neizmanto paredzētajam mērķim

Pašvaldību iebildumi par DRN pārdali līdz šim tomēr noraidīti, jo VARAM konstatējusi, ka pašvaldības bieži vides aizsardzības speciālos līdzekļus neizmanto tam paredzētajam mērķim, bet gan, piemēram, iegādājas kancelejas preces, maksā nodokļu parādus, veido suņu pastaigu laukumus, būvē peldošas strūklakas, kopj parku apstādījumus.

“Šie izdevumi pašvaldībām turpmāk būs jāsedz no saviem budžeta līdzekļiem. DRN iespējams izmantot lietderīgāk, piemēram, lai nodrošinātu iestāžu, kas veic vides kontroli – Valsts vides dienesta, Dabas aizsardzības pārvaldes u. c. –, atalgojuma palielināšanu un tehnisko nodrošinājumu,” skaidro VARAM valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos Alda Ozola.

Turklāt līdzšinējā proporcija, ka pašvaldības rīcībā paliek 60% DRN daļas, bet 40% nonāk valsts kasē, ir vēsturiska, kas neesot balstīta ekonomiskos apsvērumos. “Ja mēs samazināsim, tad pašvaldības pārdomātāk izmantos šos līdzekļus,” uzskata A. Ozola.

Viens miljons zaļajai klasei

Lielākā līdzekļu pārdale ir saistīta ar sadzīves atkritumu apglabāšanu poligonos, kas skar 11 pašvaldības, kuru teritorijā atrodas atkritumu poligons.

Vislielākais zaudētājs izmaiņu rezultātā būtu Stopiņu novads, kura teritorijā atrodas Getliņu poligons, uz kuru tiek vesti vairāk nekā 40% Latvijas sadzīves atkritumu.

Ienākumus no DRN drīkst tērēt tikai vides pasākumiem, bet Stopiņu novadā pat nav iespējams tik daudz iztērēt. Viņi no šīs naudas, kas iekasēta no DRN, piemēram, miljonu, tērējot kultūras nama remontam, to pamatojot ar vides klasi.

“Tā nu gluži nav,” VARAM pārmetumiem nepiekrīt Stopiņu novada vadītāja V. Paulāne.

“Kultūras namam ir zaļā klase, par ko mēs rakstījām VARAM saskaņojumu. Mums ir noslēgts līgums ar Getliņu poligonu, kurš veiks katru mēnesi vides apmācības nodarbības visām mūsu izglītības iestādēm.
Mēs plānojam šīs apmācības, piemēram, atkritumu šķirošanā, veikt ne tikai skolas bērniem, bet arī citiem iedzīvotājiem.”

Zaļās klases izveidei plānots tērēt vienu miljonu eiro, liecina pašvaldības 2019. gada budžeta plāns.

Taču vides nauda tiekot tērēta arī citiem projektiem, piemēram, tikko uzsākta Sauriešu karjera krastu stiprināšana.

“Tur ir dolomīts ar specifisku porainību, kur viļņi skalo bedres un krasti sāk brukt. Tie arvien tuvojas dzīvojamām mājām,” skaidro V. Paulāne.

Ja izmaiņas DRN sadalē tomēr stāsies spēkā, tad novadam būšot jāpārskata attīstības programma, “jo mums uz priekšu ir saplānoti gan dažādi energoefektivitātes pasākumi, kā pašvaldības ēku siltināšana, gan kanalizācijas tīklu izbūve ciematos, gan vides izglītības pasākumi”. Šogad Stopiņu novads plānojis ar DRN ieņemt 1,8 miljonus eiro.

“Ja poligons atrodas Stopiņu novadā, tad kaut kādai summai vajadzētu palikt vidē, kuru tā piesārņo, lai uzlabotu vides stāvokli apkārt esošajiem iedzīvotājiem,” uzskata V. Paulāne. Getliņu apkārtnē joprojām esot ļoti piesārņoti gruntsūdeņi.

“Iedzīvotāji nevar šo ūdeni lietot pārtikā un nevar arī laistīt dārzus. Iedzīvotāji piekrita Getliņu poligona termiņa pagarinājumam ar nosacījumu, ka viņiem tiek kompensēti izdevumi par medikamentiem u. c. Ja DRN nebūs, tad īsti no iedzīvotāju ienākuma nodokļa šīs kompensācijas arī nebūtu godīgi maksāt,” spriež pašvaldības vadītāja. Gadā kompensācijām nepieciešami apmēram 30 tūkstoši eiro.

Grobiņā un Rēzeknē pārsteigti

Grobiņas novadā ir poligons “Ķīvītes”, līdz šim par atkritumu apglabāšanu DRN gadā tiek iekasēti apmēram 300 tūkstoši eiro. Šie līdzekļi tiek tērēti meliorācijas darbiem pie Tāšu ezera.

“Tīrām visu, ko var satīrīt, lai dabai atlīdzinātu nodarīto,” skaidro Grobiņas novada domes priekšsēdētājs Aivars Priedols. Viņš uzskata, ka nodokli valstij un pašvaldībai vajadzētu proporcionāli dalīt uz pusēm: “Tas būtu godīgi, kristīgi, kā saka mūspusē.”

Arī Rēzeknes novads varētu zaudēt apmēram 500 tūkstošus eiro gadā par atkritumu apglabāšanu poligonā “Križevņiki”.

Saistītie raksti

“DRN likums nosaka, kam izlietojami šie līdzekļi, un mēs visus šos gadus ļoti precīzi šos mērķus īstenojām. Katru gadu tiek finansēti apmēram 30 dažādi projekti, sākot no atkritumu šķirošanas, degradēto teritoriju sakārtošanu, beidzot ar publisko peldvietu ūdens kvalitātes monitorēšanu,” teic Rēzeknes novada priekšsēdētājs Monvīds Švarcs.

“Nevajadzētu pieļaut situāciju, kāda pieļauta ar ceļu fondu, kuru savulaik izšķīdināja un ieplūdināja valsts budžetā, lai to kritiskā situācijā glābtu. Kaut kas līdzīgs ir vērojams tagad. Ja ir argumenti, kuru dēļ valsts daļa nodoklī tiek palielināta un ir kāda neatliekama valstiska programma vides jomā, tad, iespējams, tas ir diskutējams jautājums. Ja tas ir ielāps valsts budžetam – tad ne.”

LA.lv
LE
LETA
Latvijā
Latgalē veiktas nežēlīgas laupīšanas: aizturēti divi sevišķi bīstami noziedznieki 1
3 stundas
EL
Egils Līcītis
Latvijā
Egils Līcītis: Rīga jāatpūtina no Ušakova un viņa sekotājiem 2
3 stundas
LE
LETA
Latvijā
Aizturēti divi policisti aizdomās par nelegālu cigarešu glabātāja piesegšanu
3 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

LE
LETA
Latvijā
ASV nosaka sankcijas Lembergam
1 stunda
LE
LETA
Latvijā
Latgalē veiktas nežēlīgas laupīšanas: aizturēti divi sevišķi bīstami noziedznieki 1
3 stundas
LE
LETA
Latvijā
ĀM izplata brīdinājumu bankām par sadarbības risku ar Lembergu
45 minūtes
EL
Egils Līcītis
Latvijā
Egils Līcītis: Rīga jāatpūtina no Ušakova un viņa sekotājiem 2
3 stundas
LE
LETA
Dabā
Brīžiem līs, vietām gaidāms arī sniegs. Prognoze otrdienai
4 stundas