Uncategorized

Vietējā kafija ar kaņepēm un vecmāmiņas dārza smaržu top Viesītes novada Elkšņos 0


Kafijai ir jābūt gan smaržai, gan garšai, gan krāsai! No kilograma cigoriņu pēc izkaltēšanas paliek pāri tikai 150 grami, no burkāniem vēl mazāk – 70 grami. Gadā Jolanta Kovnacka savā kafijas fabrikā pārstrādā 7 – 9 tonnas cigoriņu.
Kafijai ir jābūt gan smaržai, gan garšai, gan krāsai! No kilograma cigoriņu pēc izkaltēšanas paliek pāri tikai 150 grami, no burkāniem vēl mazāk – 70 grami. Gadā Jolanta Kovnacka savā kafijas fabrikā pārstrādā 7 – 9 tonnas cigoriņu.
Foto – Gundega Skagale

Viesītes novada Elkšņu pagasta uzņēmēja Jolanta Kovnacka, SIA “RA-5” īpašniece, tirgū laidusi jaunu produktu no vietējām izejvielām – kafiju ar kaņepēm. Rudziem un cigoriņiem pievienotā kaņepe kafijai dod īpašu stiprumu un atsauc atmiņā “vecmāmiņas dārza” smaržu.

Ne vienmēr ar tradicionālo lauksaimniecību, īpaši, ja zemes īpašumā ir nedaudz, var nopelnīt, tāpēc jāmeklē inovatīvi risinājumi, ražojot nišas produktus. Spilgts piemērs ir Jolantas Kovnackas pirms sešiem gadiem iesāktais cigoriņu kafijas bizness. Jolanta ražo kafiju, kuras pamatā ir vecāsmātes, kas dzimusi un augusi Sēlijā, cigoriņu dzēriena recepte. Šis produkts saņēmis arī Latviskā mantojuma zīmi, kas tiek piešķirta pakalpojumu sniedzējiem Latvijas laukos kā latviešu kultūrai raksturīgo vērtību apliecinājums.

Uzņēmējdarbība ir radošs process

2009. gads daudziem bija ekonomiski grūts laiks, un, ja ne populārā šefpavāra Mārtiņa Rītiņa atbalsts, kurš pēc Jolantas cigoriņu kafijas pagaršošanas teicis – tev tā ir jātaisa!, – varbūt arī šī ideja tāpat kā daudzas citas nebūtu materializējusies.

Vissarežģītākais laikam bijis izdomāt, kā mājas kārtībā taisīto kafiju ražot lielākos apjomos. Piemēram, kā organizēt grauzdēšanas procesu. Profesionāls kafijas grauzdētājs maksā 16 tūkstošus, turklāt tas paredzēts kafijas pupiņu pārstrādei, nevis cigoriņu saknēm. Jolanta atrada izeju – cigoriņu grauzdēšanai pielāgoja profesionālo mērču pannu. Savukārt nerūsējošā tērauda skapi žāvēšanai uztaisīja metālkalējs, kas ikdienā remontē sacīkšu mašīnas. “Izprojektējām, izdomājām, un skapis strādā vēl šodien,” uzņēmējdarbības sākumus atminas Jolanta.

“Bija bail, ka ražošanas procesā pazudīs kafijas īstā garša. Tieši tāpēc šobrīd, kad jāizšķiras, vai palielināt ražošanas jaudu un ieguldīt līdzekļus jaunu tirgu iekarošanā, es izlēmu, ka palikšu mazais ražotājs, lai varētu saglabāt sava produkta kvalitāti un garšu, kas daudziem manas paaudzes cilvēkiem atgādina bērnību. Mani neiedragā ne naftas cenas svārstības, ne Krievijas embargo. Mani ietekmē tikai vietējais tirgus.” Sākumā Jolanta kafiju tikai ražoja, taču, konstatējot, ka cilvēkiem ir interese par to, kā kafija top, sāka rīkot ražotnē arī ekskursijas.

Kafijas ražotāja atzīst, ka jebkuras pārmaiņas gan nodokļu politikā, gan elektroenerģijas cenās sit pa kabatu, jo produkcijas cenu uzņēmēja negrib celt. “Mēs lepojamies ar to, ka – ar kādu cenu sākām, ar tādu strādājam joprojām. Tas nozīmē, ka man peļņas daļa ir jāsamazina.”

Kafijas ražotne iekārtota nosiltinātā jūras konteinerā, kam pievilkta elektrība. Pirmkārt, šādā risinājumā izmaksas ir ievērojami mazākas, otrkārt, kad Jolanta izdomāja ražošanu pārcelt no Mazzalves uz Elkšņiem, Jolantas vecāku zemnieku saimniecību, tad konteineru ar krānu uzcēla uz kravas mašīnas piekabes un pārveda.


Meklē latviskas garšas

Klientu loks gadu gaitā nostabilizējies, tagad viņu interese ir jānotur ar jauniem produktiem un jaunām kafijas garšām. Tieši tāpēc tapusi kaņepju kafija. “Ir labi. Kaņepīte ir stipra un smaržīga. Atgādina manas vecmāmiņas dārza smaržu. Agrākos laikos kaņepes šajā pusē auga teju katrā piemājas dārzā, jo kalpoja putnu piesaistīšanai. Putni ēda sēkliņas un pie reizes arī kaitēkļus dārzā. Kaņepju lapas, tāpat kā nātres, ir bagātīgas ar mikroelementiem. Taču ar kaņepju lapām nevar pārforsēt, jo tā ir rūgta izejviela (tāpēc šai kafijai nav klāt ozolzīļu), rūgtumiņš kafijā ir no kaņepes,” stāsta Jolanta.

Kaņepju kafija nav vienīgais jaunums, kas sagaida cigoriņu kafijas cienītājus. Iespējams, pavisam drīz klientiem varētu tikt piedāvāta arī miežu iesala kafija. Uz Ziemassvētku laiku tiek ražota kafija ar čili pipariem (no mammas iedvesmojies arī Jolantas lielākais dēls, kurš attīsta čili piparu biznesu – pats audzē, pats pārstrādā). Sortimentā ir arī cigoriņu kafija ar piparmētrām.

“Jāpagaida, lai tikai upeņu lapas lielākas paaug, tad pamēģināšu uztaisīt kafiju ar tām. Vēl tikai jāizšķiras, vai šai kafijai pievienot rudzus vai miežus. Kaņepju kafijai izmantoju rudzus, lai tie nenomāc kaņepes garšu. Es meklēju latviskas garšas un smaržas! Man svarīgi, lai kafijas izejvielas būtu manis pašas vai vietējo zemnieku audzētas.”

Pirmajai cigoriņu kafijai dots vecmāmiņas vārds Alīda, otrai, kur cigoriņiem klāt likti rudzi, meitas Paulīnes vārds. Trešajai kafijai ar kaņepēm ticis Sēlijas vārds. “Gan jau ar laiku būs arī Viesītes kafija, tikai jāizdomā īstā garša.”

Tā nav, ka Jolanta ražo tikai kafiju, viņa meklē iespējas tirgum piedāvāt arī citus produktus. Tāpēc nelielos apjomos tiek ražoti arī žāvēti āboli, cidoniju, rabarberu un ķirbju sukādes, kaltēts baziliks. “Mēģināsim veidot kādu produktu arī no čili pipariem. Mūsu mērķis ir izmantot vietējos produktus. Vecākiem ir zemnieku saimniecība, un ar viņiem izveidojies labs sadarbības modelis – viņi uz savas zemes izaudzē man cigoriņus, es redzu, kā tie aug, un man ir pārliecība, ka raža būs. Savukārt viņiem ir garantēts noiets – gan cigoriņiem, gan miežiem, rudziem un burkāniem.”

Vietējā tirgus produkts

Saistītie raksti

Jolanta gribēja ar savu produkciju iekļūt Vācijas tirgū, kur arī ir cigoriņu kafijas dzeršanas tradīcijas, taču tas nav izdevies. Vācieši labprātāk savu produkciju sūtītu pie mums. Nelielos apjomos cigoriņu kafija tiek realizēta Lietuvā, Igaunijā interese par šo dzērienu bijusi minimāla. Slow food ietvaros Jolanta viesojās arī Itālijā, viņi pagaršoja un prasīja – bet vai tu zini, kas ir īsta itāļu kafija?

SIA “RA-5” produkcija pieejama “Rimi” lielveikalos “Klēts” nodaļā, arī “Sky”, “Stockmann”. “Ar “Rimi” un “Maximu” es nevaru sastrādāties, jo nespēju nodrošināt tik lielus apjomus, kā viņiem vajag. Mazie veikaliņi paši mani atrod. Tagad ir brīnišķīga iespēja kafiju līdz klientam nosūtīt ar pasta automātiem. Vairs nav jābrauc pašai ne uz Liepāju, ne Ventspili. Tas ļoti atvieglo dzīvi”, stāsta Jolanta. Daudzi klienti ceļu uz ražotni Elkšņos mēro arī paši.

Vienā kafijas iepakojumā ir 200 grami, ar ko pietiek piecu litru dzēriena pagatavošanai.

LA.lv