Mobilā versija
Brīdinājums -2.5°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
19. janvāris, 2013
Drukāt

Vismaz 100 pareizticīgo iegremdējas Daugavas ūdenī

Neraugoties uz bargo salu, Rīgā sestdien, 19.janvārī,11.novembra krastmalā iepretim Lielā Kristapa statujai vismaz 100 cilvēku iegremdējās Daugavā, lai atzīmētu ūdens iesvētīšanu Kunga Kristīšanas svētkos, novēroja aģentūra LETA.

Pirms ūdens iesvētīšanas pareizticīgo mācītāji kopā ar klātesošajiem kora pavadībā krievu un latviešu valodās skaitīja lūgšanas, bet īsi pirms cilvēku iegremdēšanās āliņģī mācītāji ūdenī iegremdēja krucifiksu.

Pēc tam iegremdēšanos izmantoja dažāda vecuma vīrieši un sievietes, kuri, spītējot salam, stāvēja rindā un cits citu uzmundrināja. Varošākie iegremdēšanos veica vairākas reizes, bet ne tik drosmīgākiem pietika ar vienu reizi. Iegremdēšanās noslēdzās ar krucifiksa noskūpstīšanu.

Uz atkailināto cilvēku miesu fona īpaši izcēlās kāds pusmūža vīrietis, kura ķermeni klāja daudzi tetovējumi.

Šādu rituālu bija ieradušies vērot vairāki simti iedzīvotāju, daudzi redzēto iemūžināja fotoaparātos un videokamerās. Lai nejauši nenotiktu nelaime, krastā dežurēja arī glābēji un policija.

Jau ziņots, ka no seniem laikiem 19.janvārī pēc jaunā stila, dienā, kad Pareizticīgā baznīca svin vienus no gada lielākajiem svētkiem – Kunga Kristīšanas svētkus, kurus dēvē arī par Dieva parādīšanās svētkiem – Dieva trīs personu (svētās trijādības) atklāšanos cilvēka veidolā, tiek kalpota Lielā ūdens iesvētīšanas kārta. Šīs tradīcijas aizsākumi meklējami pašos kristietības aizsākumos, kad to ar iegremdēšanos Jordānas ūdeņos savas kristīšanas laikā aizsāka pats Jēzus Kristus.

Lielā ūdens iesvētīšanas kārta tiek kalpota gan pareizticīgo dievnamos, gan zem atklātām debesīm upēs, ezeros, dīķos un akās. Šādā veidā iesvētīts ūdens iegūst īpašas spējas un tiek saukts par “lielo agiasmu” – svētumu. Viņa norādīja, ka ticīgie bijīgi glabā šo svēto ūdeni visa gada garumā, ar to iesvētot savas mājvietas un ar lūgšanu baudot īpašos gadījumos, jo tas labvēlīgi iedarbojas uz cilvēka dvēseli un miesu.

Kristīšanas svētku ūdens ir viena no Dieva dotajām svētībām un dāvanām Pareizticīgajai baznīcai.

Sekojot gadsimtiem senai tradīcijai, agrākajos laikos ciemos un citās apdzīvotās vietās Kunga Kristīšanas dienā visi iedzīvotāji pēc dievkalpojuma krusta gājienā devās uz tuvāko ūdenstilpi, cirta tajā āliņģi krusta veidā, kur arī iesvētīja ūdeni. Šī tradīcija līdz Otrajam pasaules karam bija izplatīta arī Latvijā. Ir saglabājušās vēsturiskas liecības un fotoattēli, kur pareizticīgo tūkstoši tā laika Latvijas Pareizticīgās baznīcas virsgana arhibīskapa Jāņa [Pommera] vadībā no Kristus Piedzimšanas katedrāles Esplanādē devās Krusta gājienā uz aizsalušo Daugavu, kur notika Lielā ūdens iesvētīšana.

Ateistiskās varas gados ūdens iesvētīšanu zem atklātām debesīm nebija iespējams veikt. Ūdeni iesvētīja tikai Pareizticīgo baznīcās, bet krusta gājienu tradīcija tika pārtraukta. Mūsdienās atdzimst arī šī tradīcija – pēdējo gadu laikā šādi Krusta gājieni uz tuvāko ūdenstilpi un ūdens iesvētīšana tajā ar sekojošu gremdēšanos iesvētītajā ūdenī 19. janvārī notiek Madonā, Jēkabpilī, Ludzā, Līvānos un citviet Latvijā, un šogad jau otro gadu šī tradīcija tiek turpināta arī Rīgā, kad notiek ūdens iesvētīšana Daugavā.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+