15 padomi ziemciešu izvēlē un kopšanā 0
Ja kapus veido kā zaļu un ziedošu dārzu, tajos iederēsies dažādas ziemcietes. Atliek vien atrast vietai piemērotākās.
1. Pirms augu iegādes apskata kaimiņu kapavietas. Kurš augs tajās labi jūtas, to var droši stādīt. Ziemcietes apstādījumiem (dzīvžodziņiem) vērts izvēlēties teritorijās, kurās skujenīšus un ziemzaļos augus ziemās regulāri apgrauž meža dzīvnieki.
2. Ar eksperimentāliem augu meklējumiem nevajadzētu aizrauties. Kapos labi izskatīsies tikai visizturīgākie augi.
3. Kapiem piemēroti ir kompakti un izturīgi augi. Svarīgs arī glīts lapojums, jo neviena ziemciete nezied ilgstoši.
Košumu ilgam laikam piešķir vasaras puķes.
4. Vispirms izvērtē, kādā vietā kapi atrodas, – vai tie ir veci, ēnaini vai jauni un saules apspīdēti. To iespējams redzēt tikai vasarā, kad koki salapojuši.
Pavasarī visas vietas šķiet gaišas un apsauļotas.
5. Zema auguma ziemcietes ieteicams stādīt uz kapa kopiņas, garākās – dobēs un pie pieminekļa.
Kamēr ziemcietes ieaug, starp tām nevajag stādīt vasaras puķes vai izvietot podus. Tad ziemcietes nevarēs izveidot glītu ceru.
6. Stādot ziemcietes, jāņem vērā lielo koku klātbūtne. Tiem ir agresīva sakņu sistēma, un visu laiku kaut kas krīt zemē.
Sevišķi nejauki kaimiņi ir priedes, kam birst čiekuri un skujas, un liepas, no kurām birst ziedi, sēklas un pil lapu izsvīdums.
Bērzs ar savām saknēm ir visēdelīgākais un vislielākais dzērājs. No tā visu laiku birst sīkas, grūti savācamas kritalas, nokaltušie zari.
7. Ziemcietes kapos pārstāda biežāk nekā dārzā, jo auglīgā augsne tiek izmantota ātrāk.
Lai netrūktu barības vielu, katrā kapu kopšanas reizē laistāmajam ūdenim pievieno mazliet mēslojuma. Tad ziemcietes augs kompaktas. Devu aprēķina pēc pamācības, kas pievienota iepakojumam. Ja kapus kopj katru svētdienu, bet mēslojuma porcija norādīta mēnesim, lieto mazāku koncentrāciju. Taču, ja tos vasarā apmeklē reizi mēnesī, barības porciju dod tādu, kāda norādīta vienai reizei.
Ja tikai cītīgi laista ar tīru ūdeni, ziemcietes stiepjas garākas, tām mēdz izgāzties ceri.
Lai būtu pārliecība, ka augs saņēmis paredzēto dozu, mēslojumu labāk izšķīdināt laistāmajā ūdenī, nevis uzkaisīt granulas.
8. Vienas no izturīgākajām ziemcietēm ar bagātīgu lapojumu ir hostas. Sevišķi glītas izskatās tās, kam ir zilganpelēkas, dzeltenīgas vai raibas lapas. Augi ir dekoratīvi līdz vēlam rudenim. Pēc pirmajām lielākajām salnām stublājus var viegli novākt un sakopt kapavietu.
Zema auguma hostas aug lēni, ir kompaktas, tās var stādīt arī uz kapu kopiņām.
Lielākajā daļā kapsētu ir smilšaina un sausa augsne, tāpēc maz gliemežu, kas apgrauž hostas. Kapsētās tuvu upēm vai dīķiem stāda jaunākās hostu šķirnes, kuras gliemeži neēd.
9. Saulainās vai daļēji noēnotās vietās labi jūtas saulrieteņi. Šīs zemās ziemcietes lieliski pacieš sausumu un nabadzīgu augsni. Pēdējos gados populāri kļuvuši saulrieteņi ar sevišķi lielām rozetēm. Tie lielākoties tiek ievesti no ārzemēm un diemžēl pārziemo reti. Nav vainojams ne sals, ne slikta prece – vienkārši saulrieteņiem aptuveni trešajā dzīves gadā lielākās rozetes pēc noziedēšanas iet bojā. Augs atjaunojas no bērniņiem, kas veidojas gar rozetes malām. Pērkot labāk izvēlēties augus, kam apkārt ir bērniņi (daudzviet tirgo tādus, kam tie jau noņemti). Taču tik lieli kā māte bērniņi neizaugs.
10. Ēnainā vai daļēji noēnotā vietā izcili iederas papardes vai astilbes. Tā var būt gan atsevišķa grupa dobē, gan dzīvžogs. Taču šie augi vismaz ik pa laikam vēlas daudz ūdens. Pavisam sausā vasarā papardes un astilbes neglābjami nīkuļo.
11. Superaugi gan kapsētām, gan dārziem ir laimiņi jeb čīkstenes. Tiem var būt pavisam zems, kā arī ražens augums, dažādu krāsu lapojums. Visi laimiņi ir ļoti izturīgi. Nabadzīgā augsnē dzinumi ir sevišķi noturīgi (piemājas dārzu treknajā augsnē krūms reizēm mēdz izgāzties). Laimiņi ir ļoti piemēroti zemiem dzīvžodziņiem.
12. Podos audzētas puķes var stādīt, kamēr laika apstākļi ļauj. Ja pārstāda kādu no dārza, labāk to darīt agri pavasarī. Apstādījumus varētu veidot arī rudenī, bet ziemas mēdz būt ļoti viltīgas un kapos augus nevar piesegt kā piemājas dārziņā.
Puķes var stādīt pat vasaras vidū, kad iestājies lietus periods.
Stādīšanai var aprēķināt laiku, kad iespējams biežāk aizbraukt uz kapiem. Augus visvairāk kopj, kamēr tie ieaug. Kad izveidojusies stipra sakņu sistēma, ziemcietes spēj izturēt arī ilgstošu sausumu un iztikt ar minimālu barības daudzumu.
13. Zema auguma ziemcietes, ko tradicionāli stāda uz kopiņas, dažkārt atjauno, sadalot cerus un dzinumus saspraužot augsnē. Tā var laimēties ieaudzēt augus, ja sākas labvēlīgi laika apstākļi un netrūkst mitruma vai arī tā sauktās kapu tantītes apņemas spraudeņus aplaistīt ik pēc dažām dienām.
Pareizāk ir iegādāties augus podiņos, jo tiem jau ir izveidojusies sakņu sistēma. Tad tiešām ir garantija, ka, iestādot pavasarī, kapavieta kļūs zaļa jau stādīšanas gadā.
Pērkot augus kopiņas apzaļumošanai, ņem vērā, ka tā ir apmēram 0,5 m2 liela. Lai jau drīz nosegtu kailo zemi, vajag apmēram 10 podiņus augu, ko stāda divās rindās, pa pieciem augiem katrā.
14. Vislētāko zema auguma ziemciešu segumu var iegūt, sarokot apsakņotas kapmirtes uz veciem kapu mūriem. Tām ir daudz šķirņu, kas izturīgumā pārspēj populārāko kapmirti, kura zied ziliem ziediem un labi jūtas paēnā.
Kapmirte ar zaļi baltraibām lapām (populāra Latgales kapos) labi aug arī saulainās vietās.
15. Pēc ilgstoša sausuma perioda ziemcietēm vajadzīga papildu kopšana, jo visi augi ir pamatīgi iztērējuši savus resursus. Izsīkst arī cītīgi laistītie, jo ūdens izskalojis barības vielas. Vispirms nogriež nokaltušos lakstus, lapas, ziedus. Tad bagātīgi aplaista, ja lietus nav ticis cauri koku vai krūmu lapojumam. Augiem dod papildmēslojumu. Citkārt to dara tikai vasaras pirmajā pusē, taču sevišķi sausā laikā viss dabā notiek citādi.
Bez papildmēslojuma labāk atstāt dažādus laimiņus un sukulentus (augi ar gaļīgām lapiņām), jo tiem pārbarošana ir bīstamāka nekā bads.
Konsultējusi stādaudzētāja Maija Baiža
