Pirms 150 gadiem pēc četrus mēnešus gara aplenkuma Parīze padodas prūšiem 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 150 gadiem pēc četrus mēnešus gara aplenkuma Francijas galvaspilsēta Parīze kapitulēja apvienotās vācu armijas priekšā, tādējādi faktiski noslēdzoties franču–prūšu karam (1870–1871).
Aplenkums bija sācies iepriekšējā gada 19. septembrī un noritēja saskaņā ar tā laika kara vešanas tradīcijām. Prūsijas karalis un prūšu armijas vadība, piemēram, nolēma nesteigties pabeigt aplenkumu un nebombardēt pilsētu iebiedēšanas nolūkā, jo tas varētu skart civiliedzīvotājus, pārkāptu tradīcijas un noskaņotu citas valstis pret vāciešiem.
No otras puses, pilsētas nocietinājumi un tātad arī frontes līnija atradās vairākus kilometrus attālu no Parīzes centra, bet tā laika artilērija spēja sasniegt tikai priekšpilsētas.
Uz pilsētas bombardēšanu uzstāja galvenokārt Prūsijas kanclers Oto fon Bismarks, un, kad karš un aplenkums ieilga un sāka kļūt par politisku problēmu pašiem vāciešiem, janvārī tie tomēr izšķīrās par Parīzes apšaudi naktīs.
Kā jau tika sagaidīts, uz pilsētas aizstāvjiem tas lielu iespaidu neatstāja, kaut gāja bojā vai tika ievainoti ap 400 civiliedzīvotāju.
Cita lieta bija pārtikas trūkums – gadu mijā Parīzes restorānu ēdienkartēs jau parādījās “begoniju salāti”, “sautēts kaķis ar sēnēm” vai “suņa karbonāde zirņos”. Pienāca kārta arī zoodārza dzīvniekiem, tostarp ziloņiem.
Pilnīgs bads gan neiestājās, jo franču vadība 23. janvārī uzsāka slepenas pamiera sarunas. Slepenas tādēļ, ka bija bažas par patriotisko, taču vāji apmācīto nacionālo gvaržu dumpi. Arī aplencēji nevēlējās liekus sarežģījumus, uzvarētajā pilsētā uzturējās vien pāris dienu un nekavējoties sāka pārtikas piegādes Parīzei.
Vācieši tomēr palika priekšpilsētās, gaidot, kad Francija samaksās kontribūciju un izpildīs citus pamiera nosacījumus. Galu galā martā tas tiešām noveda pie parīziešu dumpja kā pret savu valdību, tā vāciešiem – pie slavenās Parīzes komūnas.
