Foto: Pexels

Pusmūža krīzes vairs nav, taču ir citas nepatikšanas – brīdina zinātnieki 0

Zinātnieki secinājuši, ka pusmūža krīze, kas kulmināciju parasti sasniedza 47 gadu vecumā un pēc tam mazinājās, acīmredzot ir pilnībā izzudusi. Jaunākie dati liecina, ka tas varētu būt saistīts ar jauniešu garīgās veselības pasliktināšanos, raksta “Daily Mail”.

Reklāma
Reklāma
Krimināls
VIDEO. Tieši pirms pirmā septembra kanalizācijas akā atrod mammu ar divām meitiņām: ir spekulācijas par baisu noziegumu 13
Kokteilis
Domā, ko runā! Cilvēki, kas dzimuši šajos datumos, neprot glabāt noslēpumus
Kārlis Streips: Manās acīs Kārļa Ulmaņa lielākais grēks bija lēmums Latvijas neatkarību atdot ienaidniekam bez neviena šāviņa
Lasīt citas ziņas

“Mūsu pētījums pirmo reizi ir atklājis, ka pēdējā laikā jauniešu vidū ir vērojama krasa garīgās veselības pasliktināšanās. Tas nozīmē, ka sliktākas pašsajūtas līmenis tagad visaugstākais ir jauniešu vidū, bet cilvēkam kļūstot vecākam, tas samazinās,” skaidro pētījuma autori.

Zinātnieki atzīst, ka šādu kardinālu pārmaiņu cēloņi vēl nav pilnībā skaidri un joprojām ir diskusiju objekts.
CITI ŠOBRĪD LASA

Līdz šim uzskatīts, ka cilvēku labsajūta atbilst tā dēvētajai  U veida līknei – bērnībā tā ir augsta, līdz aptuveni 50 gadu vecumam tā samazinās, bet vēlāk – vecumdienās, atkal uzlabojas.

Jaunā pētījuma ietvaros zinātnieku komanda aptaujāja vairāk nekā 10 miljonus pieaugušo ASV un 40 tūkstošus mājsaimniecību Lielbritānijā.

Aptauju rezultāti apstiprināja, ka pusmūža krīzes kulminācija ap 47 gadu vecumu ir pilnībā izzudusi.

Mūsdienās visliktākais pašsajūtas līmenis ir tieši jauniešiem.

Pētnieki norāda, ka šī ir radikāla pārmaiņa, jo agrāk sliktākā pašsajūta tika reģistrēta tieši pusmūžā.

Pētniekiem ir trīs teorijas, kas skaidro, kāpēc notikušas tik krasas pārmaiņas.

Pirmkārt, iemesls varētu būt 2008. gada finanšu krīze, pasliktināja darba un ienākumu iespējas.

Otrkārt, tas varētu būt saistīts ar garīgās veselības problēmām, ko izraisīja Covid-19 pandēmija.

Treškārt, jauniešu labsajūtas pasliktināšanos varētu veicināt viedtālruņu un sociālo tīklu lietošana.

“Šī hipotēze vairāk ir saistīta ar to, kā jaunieši uztver sevi un savu dzīvi, salīdzinot ar to, kādu dzīvi sociālajos tīklos demonstrē viņu vienaudži ,” nobeigumā secina zinātnieki.

Zinātnieki uzsver – šī tendence rada bažas par globālu jaunās paaudzes garīgās veselības krīzi.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.