Bieži piemirsta ķermeņa daļa, kas var sniegt nozīmīgas norādes par tavu veselību 0
No ādas un matiem līdz brūcēm un pat asarām — ķermeņa ārējais izskats var sniegt informāciju par veselības stāvokli.
Taču ir vēl viena ķermeņa daļa, kuru bieži aizmirst: pēdas.
Pēdas ir savienotas ar nervu šķiedru tīkliem no smadzenēm, lai tu varētu stāvēt, saglabāt līdzsvaru un kustināt pirkstus. Tās arī ir pilnas ar asinsvadiem, kas stiepjas visu ceļu no sirds.
Tādējādi pēdu izskats un funkcija var liecināt par vīrusu infekcijām, sirds un asinsvadu slimībām un pat neiroloģiskiem traucējumiem.
Roku, kāju un mutes slimība (koksaki vīruss)
Infekcijas slimības parasti skar noteiktas ķermeņa daļas. Masalas parasti sākas sejā vai mutē kā mazi punktiņi, kas izskatās kā cukura graudi. Kāpēc tās parasti skar šīs vietas, nav pilnībā skaidrs.
Roku, kāju un mutes slimība sākas tieši šajās vietās. To izraisa “Coxsackie” vīruss un parasti izraisa rozā-sarkanus plankumus, kas var veidoties kā pūslīši un asiņot. Nosaukums ir nedaudz maldinošs — izsitumi var skart arī kājas un sēžamvietu. Ja pēdās parādās jauns izsitums, tas var būt signāls doties pie ārsta un pārbaudīt koksaki vīrusu.
Koksaki ir bieži sastopama bērnu slimība, kas ir ļoti lipīga. Par laimi, tā parasti ir īslaicīga un pāriet bez ārstēšanas pēc dažām dienām.
To nevajadzētu sajaukt ar ādas un mutes slimību dzīvniekiem, kas ir pilnīgi cita vīrusa izraisīta slimība, galvenokārt skarot dzīvniekus ar šķeltiem nagiem, piemēram, govīm. Tieši šī slimība izraisīja epidēmiju Lielbritānijā 2001. gadā.
Sirds, asinsvadi un pēdas
Mūsu asinsrites sistēma piegādā asinis visām ķermeņa daļām — no galvas līdz pēdu pirkstiem. Kad asinsvadi sasniedz šīs vietas, tie kļūst sīkāki, kā zarojumi kokā.
Katrs ir piedzīvojis diskomfortu, kad pēdas kļūst ledaini aukstas, īpaši staigājot basām kājām vai aukstākās dienās. Ir normāli, ja pēdas šķiet vēsas, bet tām nevajadzētu mainīt krāsu uz zilu vai kļūt sāpīgi aukstām.
Smagas krāsas izmaiņas un sāpes var liecināt par reino sindromu. To var izraisīt mazi blīvumi, ko sauc par mikroembolijām, kas sastāv no holesterīna gabaliņiem. Šīs embolijas viegli pārvietojas lielajos asinsvados, bet kļūst par problēmu mazākos asinsvados.
Kad embolijas sasniedz mazākos pēdu asinsvadus, tās iestrēgst, pārtraucot asins piegādi. Audos samazinās skābekļa piegāde, pēdas maina krāsu un kļūst sāpīgas.
Smagos gadījumos reino sindroms var izraisīt audu nāvi, iznīcināšanu un gangrēnas veidošanos, kas var prasīt pirkstu vai pat veselas pēdas amputāciju. Šo reti sastopamo stāvokli dažkārt dēvē par “trash foot” (atkritumu pēdām), jo pēdas krāsa tik ļoti izmainās.
Šo mazo holesterīna fragmentu pamatcēlonis visbiežāk ir aneirismas un ateroskleroze — asinsvadi, kas iepriekš ir izbalējuši vai sacietējuši. Kad “trash foot” rodas, tas bieži notiek pēc šādu stāvokļu ķirurģiskas ārstēšanas, piemēram, aortas aneirismas operācijas. Procedūras var bojāt asinsvadus, izraisot emboliju veidošanos.
Papildu “trash foot” pēdās var būt citi simptomi, kas liecina par sirds un asinsvadu slimībām. Sarkanas pietūkuma vietas uz pēdām (un rokām) var norādīt uz sirds infekciju, ko sauc par endokardītu.
“Babinski reflekss”
Pirksti var signalizēt arī par nervu sistēmas problēmām.
Pēc šī refleksa atklāšanas ārsts var satraukties — un tam ir pamatots iemesls.
“Babinski refleksa” noteikšanai ir vienkāršs tests, kurā ar noapaļotu instrumentu ieberzē pēdas apakšu, lai pārbaudītu pirkstu reakciju. Parasti, ja reflekss tiek aktivizēts, pirksti lokās uz leju pret pēdas apakšu.
Ja lielais pirksts norāda uz augšu un pārējie pirksti izplešas, tas ir “upgoing plantar” jeb “Babinski reflekss”. Tas ir normāli zīdaiņiem, kuru nervu sistēma vēl attīstās.
Pieaugušajiem šis signāls visbiežāk liecina par insultu, kas traucē smadzeņu normālo darbību, kas kontrolē pēdas. Citi iemesli var būt multiplā skleroze vai (retāk) zāļu saindēšanās. Tomēr dažiem veselīgiem cilvēkiem “Babinski reflekss” var parādīties arī dziļā miegā.
Diabēts, nieru mazspēja un pat vairogdziedzera traucējumi arī var ietekmēt pēdas. Tāpēc tās ir svarīgs veselības indikators — regulāras pārbaudes ir būtiskas, un ja parādās sāpes, krāsas izmaiņas vai izsitumi, nekavējoties jākonsultējas ar ārstu.
Raksts sagatavots pēc ārzemju preses materiāliem.
