AS “PET Baltija” Jelgavā gandrīz 100% apmērā eksportē pārslās  un granulās pārstrādātas PET pudeles (attēlā šķirošanas līnija rūpnīcā), taču pandēmijas laikā palielināto dažādo iepakojumu daudzumu Latvijā nespēj ne atšķirot, ne pārstrādāt.
AS “PET Baltija” Jelgavā gandrīz 100% apmērā eksportē pārslās un granulās pārstrādātas PET pudeles (attēlā šķirošanas līnija rūpnīcā), taču pandēmijas laikā palielināto dažādo iepakojumu daudzumu Latvijā nespēj ne atšķirot, ne pārstrādāt.
Foto: Karīna Miezāja

Zaļās idejas misēklis: vides aizsardzības jumta organizācija publicē iebildumus ar izdomātiem skaitļiem 1

Uldis Graudiņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

FOTO. Kaspars Roga pametis Latviju; “Prāta vētra” skaidro, kurš spēlēs koncertus viņa vietā
Sāksies ilgstoša snigšana! Laika prognoze tuvākajām dienām 10
Deputāti vērtēs iniciatīvu par pāreju uz četru dienu darba nedēļu. Tu tādu vēlētos? 1
Lasīt citas ziņas

Vides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno 20 nevalstiskās vides organizācijas, šonedēļ atklātā vēstulē pārmeta valdībai par tās un citu sabiedrisko organizāciju ieteikumu ignorēšanu, gatavojot Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu (AAVP). Valdība to apstiprināja ceturtdienā pirms nedēļas.

Atkritumu kāpums pārspīlēts

CITI ŠOBRĪD LASA

VKP dalībnieka biedrības “Zaļā brīvība” valdes locekļa Jāņa Brizgas parakstītajā vēstulē valdībai pārmests, ka AAVP netiek domāts par atkritumu radīšanas mazināšanu.

Aprites ekonomikas scenārijā plānots, ka Latvijā 2028. gadā radīs 889 359 tonnas sadzīves atkritumu – par 15% vairāk nekā 2020. gadā. Rēķinot uz vienu cilvēku, radītais sadzīves atkritumu daudzums 2028. gadā būšot kāpis par 30% un sasniegs 532 kg uz vienu iedzīvotāju. Tomēr pašā plānā šādu skaitļu nav.

Pēc Ministru kabinetā apstiprinātā AAVP (gala versijas) 67. lappusē norādītās informācijas bāzes scenārijā 2028. gadā radīsies 909 394 tonnas sadzīves atkritumu, kas ir 514 kg/iedz. (pie prognozētā iedzīvotāju skaita 1 768 036). Šeit jāpiebilst, ka šajā scenārijā nav plānoti atkritumu samazināšanas pasākumi.

Savukārt aprites ekonomikas scenārijā, kas ietver jau konkrētus atkritumu samazināšanas pasākumus (pārtikas un tekstila atkritumu plūsmas) un uz kuru pamata ir balstītas investīcijas nākamajam plānošanas periodam, kura dati atrodami SIA “Geo Consultanta” pētījumā, plānotais radītais atkritumu daudzums 2028. gadā ir 862 418 tonnas jeb 488 kg, rēķinot uz vienu iedzīvotāju.

Salīdzinājumā ar 2020. gadu kāpums ir 20, nevis 30%.

AAVP gatavotāji vērš uzmanību, ka tas saistīts ar lielo nepārstrādājamo plastmasas iepakojuma īpatsvaru (notiek diskusijas par paaugstināta dabas resursu nodokļa likmes noteikšanu šādiem materiāliem), ar jauniem nepārstrādājamiem būvniecības materiāliem, ar uzskaites uzlabošanos atkritumu saimniecībā un vēl citiem iemesliem.

Ir pierādīts – cilvēku labklājībai augot, aizvien vairāk rodas atkritumu.

Bez dedzināšanas nevarēs

Vides zinātņu doktora Jāņa Brizgas parakstītajā vēstulē pārmests, ka “šāds pārspīlēts radīto atkritumu daudzuma novērtējums ietekmē izvēlētos atkritumu apsaimniekošanas veidus un investīciju apjomu.

Plānotās investīcijas atkritumu apsaimniekošanā būs nesamērīgi augstas un radīsies jaudu pārpalikumi, ja atkritumu daudzums nesasniegs plānā prognozēto”.

VKP aicina nebūvēt AAVP iecerētās atkritumu dedzināšanas rūpnīcas, norādot, ka no atkritumiem iegūto kurināmo (NAIK) var dedzināt SIA “Schwenk Latvija” cementa rūpnīcā Brocēnos.

Latvijas Pašvaldību savienības padomniece Sniedze Sproģe uzsver – Brocēnu rūpnīca ir privāts uzņēmums un līdz šim tas ir pircis tikai to, kas der klinkera ražošanai cementam.

“Latvijas poligonu glabātavās patlaban atrodas ļoti daudz no atkritumiem iegūtā kurināmā. Cementa rūpnīca to ieved no citām valstīm un izmanto arī citus alternatīvos kurināmos, toskait smalcinātas riepas. Atkritumu dedzināšanas rūpnīcas Latvijā ir vajadzīgas, citādi nevarēsim izpildīt poligonā apglabājamā atkritumu daudzuma samazinājumu līdz 10 procentiem. Ja to nebūs, kur tad liksim nepārstrādāto plastmasu un to pašu NAIK?” tā S. Sproģe.

AAVP ir iecerēts uzstādīt trīs jaunas atkritumu dedzināšanas iekārtas Rīgā, Vid­zemē un Latgalē. VKP uzskata – naudas ieguldījumi šādai iekārtu uzstādīšanai ir jāpārvirza atkritumu daudzuma mazināšanas pasākumiem, šādas iekārtas vispār nevajag.

Inženierzinātņu doktore Dace Āriņa vērš uzmanību, ka NAIK dedzināšanas iekārta ir jau paredzēta Ventspilī, un par ieceri dedzināt NAIK un ražot enerģiju paziņojis arī SIA “Fortum Latvija” Jelgavā.

“Vai vajadzīgas piecas NAIK dedzināšanas iekārtas Latvijai? Tas vēl būtu jāpārvērtē. Citu valstu pieredze rāda – ja ir dedzinātavas, tad cita veida atkritumu pārstrāde būtiski mazinās. Šīs dedzinātavas slēdz ilgtermiņa piegādes līgumus. Tallinā, piemēram, lielāko daļu no dedzinātajiem atkritumiem ieved no citām valstīm,” uzsver D. Āriņa.

Vides aizstāvis diskreditē zaļās idejas

VKP vēstulē ir nosaukti arī fakti, kuriem var piekrist daļēji. Nav saprotami pārmetumi par šīfera apglabāšanu. Patlaban šo bīstamo azbestu saturošo materiālu dažos atkritumu poligonos (Rīgai tuvākajā SIA “Getliņu EKO” atkritumu poligonā šīferi nepieņem) apglabā atsevišķi no citiem atkritumiem atbilstoši vides aizsardzības prasībām speciāli nodalītā atkritumu apglabāšanas krātuves šūnā vai šūnas daļā.

Līdzīgi rīkojas arī citās ES dalībvalstīs. Tas gan notiek par samērā lielu cenu, piemēram, ja pats ved šīferi, kas iepakots tā, lai neizdalītos putekļi, uz AS “BAO”, tad maksa par viena kvadrātmetra šīfera apglabāšanu ir divi eiro bez PVN. SIA “Liepājas RAS” atkritumu poligonā iepakotu šīferi pieņem par 104,18 eiro tonnā bez PVN.

VKP arī pārmet kārtības neesamību bioloģiski noārdāmo atkritumu (BNA) plūsmas novirzīšanai no atkritumu poligoniem. Ir zināms, ka BNA visā Latvijā sāks atšķirot 2023. gadā. To pārstrāde biogāzes ieguvei, izmantojot jaunās tehnoloģijas, notiks atkritumu poligonos.

Vairākus jaunus kompostēšanas laukumus izveidos arī ārpus sadzīves atkritumu poligoniem.

Vēstules nobeigumā VKP pauž, ka AAVP ir neatbil­stošs Latvijas interesēm un ir pretrunā ar ES Atkritumu direktīvā (2008/98/EK) noteikto atkritumu apsaimniekošanas pārvaldības hierarhiju.

Vēstulē norādīts, ka VARAM arī neesot pietiekami iesaistījusi vides nevalstiskās organizācijas plāna apspriešanā un nav ņēmusi vērā iesniegtos komentārus un iebildumus.

SAISTĪTIE RAKSTI

VARAM noskaidroju, ka AAVP projekts ticis speciāli prezentēts Vides konsultatīvajā padomē. Daļa VKP iesniegto iebilžu ir ņemtas vērā, daļa nav. Izrādās, VKP pārstāvji nav bijuši starp aktīvākajiem AAVP apspriešanas sanāksmju apmeklētājiem.

Kāpēc vajadzīgi pārspīlējumi un sabiedrības maldināšana? Šoreiz atklātā vēstule panākusi, lai sabiedrībā augtu neticība vides aizsardzības organizācijām.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
FOTO. Kaspars Roga pametis Latviju; “Prāta vētra” skaidro, kurš spēlēs koncertus viņa vietā
Sāksies ilgstoša snigšana! Laika prognoze tuvākajām dienām 10
Deputāti vērtēs iniciatīvu par pāreju uz četru dienu darba nedēļu. Tu tādu vēlētos? 1
“Judina kungs, vai Jūs pēc izglītības esat docents?” Deputāte Liepiņa izgāžas Saeimas sēdē 3
Septiņas vērtīgas un spēcinošas tējas pret saaukstēšanos un klepu
Lasīt citas ziņas
Deputāti vērtēs iniciatīvu par pāreju uz četru dienu darba nedēļu. Tu tādu vēlētos? 1
veidojas Dziesmu un Deju svētku izmaksas? Skaidro pasākuma režisors
Sāksies ilgstoša snigšana! Laika prognoze tuvākajām dienām 10
“Aizsardzības dienests būs prestiža lieta!” Saruna ar Pabriku
Tev ir jāpāriet uz mierīgāku tempu, vismaz uz tuvākajām 24 stundām! Horoskopi 4.decembrim
22:26
Aptauja: 50% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka viņu mājoklī nevar izcelties ugunsgrēks
21:55
Kijiva: Krievija jau izmanto stratēģisko rezervi dažiem ieroču veidiem
20:27
FOTO. Kaspars Roga pametis Latviju; “Prāta vētra” skaidro, kurš spēlēs koncertus viņa vietā
APTAUJA. Vai, jūsuprāt, Eiropas valstis, Latviju ieskaitot, nesalūzīs grūtās ziemas laikā un nesāks mazināt atbalstu Ukrainai? 20
Septiņas vērtīgas un spēcinošas tējas pret saaukstēšanos un klepu
VIDEO. Igo Ziemassvētku laikā nāk klajā ar patīkamiem jaunumiem 9
FOTO. Kapsulu garderobe, depozīts, vietējo zemnieku gardumi! Latvijas slavenības atklāj, kā ikdienā “dzīvo zaļi” 15
VIDEO. Atbrīvotā ciema iedzīvotāji Mikolajivas reģionā apraksta nežēlīgos krievu okupantus 38
Ar ko Covid-9 ir tik īpašs? Kāds skatītājs ir neizpratnē par balstvakcīnām 100
Ekonomists skaidro, ko darīt iedzīvotājiem, ja viņiem tiek palielināts hipotekārā kredīta maksājums bez brīdinājuma 24
Saldā našķa valdzinājums! Diētas ārste atklāj, kāpēc šokolāde sev nav jāaizliedz
LTRK prezidents: Gaidas par nākamajiem četriem gadiem nav īpaši augstas
Planētas Noslēpumi. Sadedzinātās zviedru raganas jeb Velna Antesera dzīres
“Esmu stāvoklī. Strādāju fiziski smagu darbu. Vai drīkstu priekšniekam prasīt vieglāku darbu?” – satraukta lasītāja
Šoferi gavilē! Rīgā un Viļņā degvielas cenas turpina kristies
Vai tiešām operdziedātāji pirms uzstāšanās dzer jēlu olu?
Logu nomaiņa – viens no efektīvākajiem veidiem, kā taupīt siltuma enerģiju
“Balets ir visa mana dzīve!” Saruna ar balerīnu Evelīnu Godunovu
“Ukrainā krituši 100 000 karavīru.” Slaidiņš komentē fon der Leienas “diezgan stulbo” paziņojumu 152
“Soli pa solim uz atjaunojošo lauksaimniecību!” Saruna ar zemnieku Māri Freimani
Kā atšķirt nepanesību, nepatiku vai pārliecību? 4
VIDEO. Maestro Raimonds Pauls: “Mēs esam tajās pēdējās vietās, un kas tad pie tā ir vainīgs?”
“Ievācos jaunā dzīvoklī, kuram iegādājos plīti, cepeškrāsni, ledusskapi utt.” Cik svēra to lietošanas instrukcijas?
Kā šobrīd klājas Lietuvas zemessargiem?
Levits: Patlaban neredzu nepieciešamību aizsardzības ministra biedra amata izveidei 109
VIDEO. Bučā pagaidu mājās mītošie iedzīvotāji cīnās ar zemajām temperatūrām un elektrības padeves pārrāvumiem 19