Slimības lapu “bizness” Latvijā – ne visi mediķi rīkojas godprātīgi 0
TV24 raidījumā “Preses klubs” biznesa augstskolas “Turība” Komunikācijas virziena vadītāja Jana Bunkus uzsvēra, ka slimības lapu izsniegšana pirmām kārtām ir ārstu godprātības jautājums.
“Es domāju, ka šeit nav universāla veida, kā to jautājumu sakārtot, kā tikai pašu ārstu atbildība par to, ko viņi dara,” tā Bunkus.
Viņa īpaši izcēla savu pieredzi ar ģimenes ārsti, uzsverot, ka profesionāls mediķis spēj sniegt ne tikai atbilstošu ārstēšanu, bet arī drošības sajūtu pacientam.
“Cepuri nost manai ģimenes ārstei Vangažu pilsētā – Laizānei, pie kuras es jūtos pasargāta, un varbūt viņa citreiz pat vairāk paprasa, vai viss ir kārtībā, vai nekas nesāp, nekā es to pasaku. Es domāju, ka tas ir atkarīgs no tāda ārsta godprātības un zvēresta, ko galu galā viņš ir devis,” norādīja Bunkus.
Vienlaikus Bunkus atzina, ka negodprātīgi cilvēki veselības aprūpes sistēmā vienmēr ir bijuši un būs.
“Tas, ka ir bijuši negodīgi cilvēki – viņi ir bijuši šeit cara laikā, viņi ir bijuši padomju laikā, viņi būs arī pēc 26 gadiem,” viņa piebilda, norādot, ka pilnībā šo problēmu izskaust nav iespējams.
Jau iepriekš vēstījām, ka nepamatotu darbnespējas lapu izsniegšanas mazināšanai Veselības ministrija (VM) apsver iespēju obligāti ieviest prasību norādīt diagnozi, lai gūtu priekšstatu par izplatītākajām slimībām nodarbināto vidū, liecina VM informatīvais ziņojums par darbnespējas lapu izsniegšanas uzraudzību un sūdzību izskatīšanu.
VM apkopotie dati liecina, ka pērn 80,4% gadījumu darbnespējas lapās klasificētais cēlonis norādīts “cits cēlonis”, taču diagnozes norādīšana nav obligāta, līdz ar to nevar secināt, kuru slimību (cēloņu) dēļ visbiežāk tās tiek atvērtas.
Risinājums paredz, ka gadījumos, kad tiek izrakstīta darbnespējas lapa ar cēloni “cits cēlonis”, tajā parādītos informācija par diagnozes nosaukumu un kodu, kas būtu pieejama tikai veselības sektoram.
Cits VM priekšlikums ir anulēt atvērtu darbnespējas lapu pēc noteikta perioda, ja tajā ilgstoši nenotiek informācijas aktualizēšana.
VM piedāvā arī izstrādāt mehānismu darbnespējas lapu regulējumā, kas mazinātu nodarbināto motivāciju pieprasīt tās uz maksimālo termiņu. Ministrijas skatījumā, jādefinē situācijas, kurās anulēšana nenotiek automātiski, piemēram, ja ir objektīvi iemesli informācijas neaktualizēšanai, piemēram, ārstniecības iestādes kļūdas vai specifiskos citos gadījumos.
VM dati liecina, ka pērn VI tika izskatītas 495 darba devēju sūdzības par, iespējams, nepamatoti izsniegtām darbnespējas lapām, no kurām 117 jeb 32,4% gadījumu tika veiktas korektīvas darbības.
Kopumā novērojams, ka salīdzinājumā ar 2023.gadu pērn ir pieaudzis ne tikai izskatīto iesniegumu skaits, bet arī korektīvo darbību apjoms. Salīdzinoši 2023.gadā tika izskatītas 404 sūdzības un veiktas 79 korektīvas darbības.
Ārstiem visbiežāk tiekot uzdots veikt korektīvās darbības, kas saistītas ar neprecīzi norādītu darbnespējas cēloni. Piemēram, kā B lapas cēlonis tiek norādīta “slima bērna kopšana”, lai gan faktiskais cēlonis ir “slima bērna ar kaulu lūzumiem kopšana”. Šādos gadījumos esot būtiski veikt korekcijas ne tikai datu kvalitātes nodrošināšanai, bet arī tāpēc, ka tas ietekmē darbnespējas apmaksas ilgumu – attiecīgi no 14 līdz 21 dienai.
Praksē novēroti arī gadījumi, kad darbinieks ārstam iesniedz pašrocīgi parakstītu apliecinājumu, ka trauma nav gūta darba vietā, bet sadzīvē. Šādos gadījumos nepieciešams mainīt cēloni no “nelaimes gadījums darba vietā” uz “cits cēlonis”.
Līdz ar to nepieciešams nodrošināt atbalstu ārstiem, informējot par aktuālajam izmaiņām darbnespējas lapu izsniegšanas kārtībā, diskutēt par nepieciešamajiem uzlabojumiem un veikt skaidrojošu darbu, nodrošinot, ka ārstiem ir pieejama aktuālākā informācija, pauž VM.
Ministrijas ieskatā, būtiski turpināt diskusijas, lai izvērtētu arī iespēju ieviest ārstēšanās režīma noteikšanu nodarbinātajiem un tā atzīmēšanu darbnespējas lapas veidlapā.
