1913. gada 13. augustā 0

Pirms 100 gadiem, 1913. gada 13. augustā, britu ķīmiķis Harijs Brerlijs Lielbritānijā sāka ražot savu atklājumu – nerūsējošo tēraudu.

Reklāma
Reklāma

 

“Ko var iemācīt šādi ģērbušās lektores?” Dzejniece un lektore publiski šausminās un ņirgājas par pasniedzēju apģērbu 124
Kokteilis
VIDEO. “Tā ir Rita? Ko tu stāsti!” Lauris Reiniks nosauc attiecību eksperti Ritu Lasmani par bezpajumtnieci
VIDEO. “Rīgā gaišā dienas laikā uzbrūk cilvēkiem!” Likumsargi brīdina par skūtgalvju aktivizēšanos 15
Lasīt citas ziņas

Tā iegūšanas princips balstījās nejaušā novērojumā, ka, dzelzij pievienojot hromu, tā kļūst daudz izturīgāka pret koroziju. Brerlijs atklājuma brīdī bija metālrūpnieku rindās atzīts zinātnieks – praktiķis, kam uzņēmēji neliedza finansējumu, kā tagad sacītu, inovatīvu risinājumu meklēšanai un izmēģināšanai. Nerūsējošā tērauda ražošana sākās pirms Pirmā pasaules kara. Jau vairākus gadus pirms tam Eiropas lielvalstu smagās rūpniecības attīstību balstīja bruņošanās industrijas uzplaukums. Brerlija produkts bija radies kā risinājums britu ieroču ražotāju mēģinājumiem atrisināt jautājumu, kā novērst lielgabalu stobru kanālu rūsēšanu un ātru izdilšanu. Mūsdienās nerūsējošo tēraudu uzskata par, iespējams, izplatītāko tērauda sakausējumu pasaulē.

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.