Miera plāna dēļ Ukraina piedzīvo vienu no grūtākajiem momentiem vēsturē: jāizvēlas starp nozīmīgu partneri un valsts cieņu 0
country was facing a choice of losing a major partner or its dignity, and that the Ukraine was at one of its most difficult moments in history.
Donalda Trampa 28 punktu miera plāns, kas paredz beigt karu Ukrainā, izraisījis šoku Kijivā, jo tas, šķiet, prasa pilnīgu pakļaušanos Vladimiram Putinam un viņa prasībām pēc gandrīz četriem gadiem ilgstoša konflikta, vēsta “Daily Mail”.
Piektdien Ukraina pamodās ar strīdīgu ASV priekšlikumu – balstītu uz Gaza kara pamiera modeli –, kas liktu tai atteikties no daļas savas teritorijas, samazināt armiju uz pusi un rīkot vēlēšanas 100 dienu laikā.
“Būt pilnīgi satriektiem ir kļuvis par mūsu normu,” sacīja augsta ranga deputāts no prezidenta Volodimira Zelenska partijas, atspoguļojot noskaņojumu Ukrainā.
ASV prezidents Donalds Tramps atbalsta šo priekšlikumu, kas paredzētu arī, ka Kijeva apņemas nekad nepievienoties NATO. Ukraina saskaras ar lielāku spiedienu no Vašingtonas piekrist ASV starpniecības miera plānam ar Krieviju nekā iepriekšējās sarunās, tostarp draudiem pārtraukt izlūkdatu un ieroču piegādi, liecina avoti, kas pazīstami ar situāciju.
Viens no avotiem sacīja, ka ASV vēlas, lai Ukraina paraksta miera plānu līdz nākamajai ceturtdienai.
Reaģējot uz priekšlikumu piektdienas uzrunā tautai, Zelenskis sacīja, ka viņš nepievils Ukrainu un piedāvās alternatīvas plānam, ko plaši uzskata par pakļaušanos Maskavas prasībām.
Viņš norādīja, ka valstij jāpieņem kritiska izvēle: “vai nu zaudēt savu cieņu, vai riskēt zaudēt svarīgu partneri,” un ka “šodiena ir viens no vissmagākajiem brīžiem mūsu vēsturē.”
Vācijas, Francijas un Apvienotās Karalistes līderi runāja ar Ukrainas prezidentu pa telefonu, apliecinot viņam turpmāku atbalstu.
Četru līderu biroji paziņoja, ka viņi “pozitīvi vērtē apņemšanos respektēt Ukrainas suverenitāti un gatavību sniegt tai stingras drošības garantijas,” norādot piesardzīgu nostāju – izvairoties provocēt Trampu, vienlaikus parādot atbalstu Kijivai.
Tomēr, neskatoties uz spiedienu pieņemt plānu, Ukraina atteiksies piekrist jebkuram priekšlikumam, kas pārkāpj tās “sarkanās līnijas,” sacīja valsts galvenais sarunu vadītājs piektdien.
“Ārpus mūsu suverenitātes, tautas drošības vai sarkano līniju ietvariem nevar būt nekādu lēmumu – ne tagad, ne nākotnē,” paziņoja Kijevas drošības padomes vadītājs un sarunu vadītājs Rustems Umerovs sociālajos tīklos.
Daudzi priekšlikumi ir “ļoti satraucoši,” sacīja Eiropas valdības amatpersona, norādot, ka Ukrainas sabiedrotie ES nav bijuši iesaistīti miera centienos, un slikts darījums Kijivai varētu apdraudēt arī ES plašāku drošību.
Vašingtonas projekts šķiet pielaidīgs Kremļa prasībām, kura 2022. gada iebrukums ir pārvērties par smagāko konfliktu Eiropā kopš Otrā pasaules kara.
Saskaņā ar plānu Maskava ne tikai saglabātu okupētās teritorijas, bet iegūtu arī vairāk zemes, ko pašlaik kontrolē Ukraina.
Rietumi atceltu sankcijas pret Krieviju, un Maskava tiktu atkal uzaicināta pievienoties G8.
Plāns arī palielinātu spiedienu uz Zelenski, pieprasot vēlēšanas Ukrainā rīkot 100 dienu laikā – vēl vienu galveno prasību, ko pastāvīgi izvirza Maskava, kas atklāti pieprasa Ukrainas prezidenta gāšanu.
Zelenskis sacījis, ka plānu apspriedīs ar Trampu nākamajās dienās, bet pagaidām nav teicis, vai Kijiva tam piekristu.
Viņš uzsvēris, ka valstij nepieciešams cieņpilns miers.
“Ar tādu kaimiņu kā Krievija ir ārkārtīgi grūti aizstāvēt savu cieņu, brīvību un neatkarību,” piektdien sacīja Zelenskis.
Eiropas Savienība oficiāli nav saņēmusi ASV priekšlikumu, taču to apspriedīs G20 samita laikā Dienvidāfrikā, sacīja Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena.
Putins vēl nav izteicies, bet Ungārijas premjerministrs Viktors Orbans, kurš ir tuvs gan Kremlim, gan Vašingtonai, sacīja, ka tas ir izšķirošs brīdis un nākamās nedēļas būs kritiskas.
Iepriekš šonedēļ nopludināts, ka ASV un Krievija slepeni strādā pie plāna konflikta izbeigšanai, bet Baltā māja noliedz, ka tas būtu sagatavots kopā ar Maskavu.
“Es sniegšu argumentus, es pārliecināšu, es piedāvāšu alternatīvas,” piektdien sacīja Zelenskis.
Viņš brīdināja, ka nākamnedēļ valstij būs jāsastopas ar lielu spiedienu ukraiņjs vājināt un sašķelt, piebilstot, ka ienaidnieks neguļ.
Ukrainas līderis sarunājās ar ASV viceprezidentu Vensu, brīdinot, ka Kijiva varētu zaudēt attiecības ar Vašingtonu saistībā ar kara izbeigšanas plānu ar Krieviju. Tika ziņots, ka viņa īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs, kurš šonedēļ izlaida tikšanos ar Zelenski, un valsts sekretārs Marks Rubio klusām strādāja ar abām pusēm.
“Prezidents atbalsta šo plānu. Tas ir labs plāns gan Krievijai, gan Ukrainai,” žurnālistiem sacīja Baltā nama preses sekretāre Karolīne Līvita.
Tomēr Vašingtona brīdināja, ka dokuments joprojām ir darba stadijā, bet Kijiva to prezentēja kā projekta plānu.
Trampa simpātijas šogad vairākas reizes mainījušās starp Maskavu un Kijivu, un plāns tiek uzskatīts par pierādījumu, ka viņš pārņēmis daudzas Krievijas galvenās pozīcijas.
Priekšlikums nāk laikā, kad Krievijas karaspēks virzās uz priekšu kaujas laukā, bet Zelenskis saskaras ar iekšēju spiedienu pēc korupcijas skandāla enerģētikas sektorā.
Ukrainas amatpersonas sacīja, ka ASV vēlas, lai Zelenskis paraksta priekšlikumu pirms Pateicības dienas, kas šogad ir nākamajā ceturtdienā, bet avoti norādīja, ka stingrais termiņš, visticamāk, nedos Kijivai pietiekami daudz laika sarunām.
Ceturtdien Eiropas valstis iebilda pret plānu, norādot, ka nepieņems prasības, kas liek Kijivai pieņemt smagus kompromisus.
“Ukrainieši vēlas mieru – taisnīgu mieru, kas respektē visu suverenitāti, ilgstošu mieru, ko nākotnes agresija nevar apstrīdēt,” sacīja Francijas ārlietu ministrs Žans-Noels Barro.
Maskava novērtējusi plāna nozīmi zemu. Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs sacīja, ka, lai gan bijuši kontakti ar ASV, nav nekā, ko varētu saukt par konsultācijām.
Viņš uzsvēra, ka jebkuram miera līgumam būs jārisina konflikta pamatcēloņi – frāze, ko Kremlis izmanto kā saīsinājumu maksimālistiskām prasībām, kas Kijivai nozīmē kapitulāciju.
ES ārpolitikas vadītāja Kaja Kallas sacīja, ka Kijevai un Eiropai jābūt iesaistītām jebkurā Ukrainas miera plānā.
“Lai jebkurš plāns darbotos, tam jāiesaista ukrainieši un eiropieši,” sacīja Kallas, pirms ES ārlietu ministru sanāksmes Briselē.
“Mums jāsaprot, ka šajā karā ir viens agresors un viens upuris. Tāpēc nav dzirdētas nekādas Krievijas puses koncesijas.”
Eiropas un Ukrainas atbildes uz plānu tika formulētas piesardzīgi, uzmanoties neprovocēt Trampu.
Vācijas kanclers Merzs, Francijas prezidents Emanuels Makrons un Lielbritānijas premjerministrs apliecināja Zelenski “viņu nemainīgo un pilnīgo atbalstu ilgstoša un taisnīga miera ceļā” Ukrainā, teikts Merza biroja paziņojumā.
“Viņi vienojās turpināt centienus aizsargāt ilgtermiņā svarīgās Eiropas un Ukrainas intereses,” teikts paziņojumā.
“Tas ietver to, ka kontaktēšanās ir sākumpunkts līgumam, un Ukrainas bruņotajiem spēkiem jāpaliek pozīcijās, lai efektīvi aizstāvētu Ukrainas suverenitāti.”
