Ceļojums var beigties slimnīcā: SPKC informē par odu pārnēsātu infekcijas slimību gadījumiem Latvijā 0
Latvijā pieaudzis Denges drudža gadījumu skaits, kas saistīti ar ceļojumiem uz Maldīvu salām – 2025. gada nogalē un šī gada sākumā reģistrēti septiņi šīs saslimšanas gadījumi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) publiskotā informācija.
Denges drudzis ir vīrusa izraisīta infekcijas slimība, ko pārnēsā Aedes ģints odi. Odi iegūst vīrusu, kad iekož inficētam cilvēkam, un pēc tam to pārnes tālāk, iekožot citiem cilvēkiem. Denges drudzis no cilvēka uz cilvēku tiek pārnests tikai ar odu kodieniem.
Divi saslimušie bija devušies kopīgā ceļojumā novembra beigās, savukārt pārējie pieci – atsevišķos ceļojumos decembrī.
Visi pacienti ārstējušies stacionārā, norāda SPKC.
Bez Denges drudža gadījumiem, kas saistīti ar Maldīvu salu apmeklējumiem, 2025. gadā Latvijā tika reģistrēti vēl astoņi šīs infekcijas gadījumi, kas bija saistīti ar ceļošanu uz citām valstīm: Taizemi, Indonēziju, Ēģipti, Itāliju, Ekvadoru un Jordāniju.
Slimība izplatās tropu un subtropu reģionos, taču arvien biežāk tiek konstatēta arī Eiropas dienvidos. Vietēja infekcijas transmisija konstatēta Francijā, Itālijā un Madeirā.
Infekcija parasti attīstās trīs līdz 14 dienu laikā pēc inficēta oda koduma. Sākotnējie simptomi bieži līdzinās gripai – ir ļoti augsta ķermeņa temperatūra, kas var pacelties līdz pat 40 grādiem, galvassāpes, muskuļu un locītavu sāpes, izsitumi, slikta dūša, vemšana un limfmezglu palielinājums. Slimības simptomi parasti ilgst no divām līdz septiņām dienām, norāda SPKC.
Apmēram 5% gadījumu var attīstīties dzīvībai bīstama smaga slimības forma – Denges hemorāģiskais drudzis. Tam raksturīga asiņošana, piemēram, degunā, zem ādas, asiņaina caureja, kā arī orgānu mazspēja.
Smagākai slimības formai raksturīga arī augsta mirstība.
SPKC skaidro, ka Denges drudzim nav specifiskas ārstēšanas. Agrīna diagnostika ir būtiska, lai nodrošinātu pacientiem atbilstošu atbalstošu aprūpi. Ir četri vīrusa tipi, kas izraisa Denges drudzi, un imunitāte pret vienu tipu nesniedz aizsardzību pret pārējiem.
Atgriežoties no ceļojuma, SPKC iesaka novērot veselību un nekavējoties vērsties pēc medicīniskās palīdzības, ja 14 dienu laikā pēc atgriešanās attīstās drudzis, stipras galvassāpes, sāpes acīs, muskuļu un locītavu sāpes, izsitumi vai slikta dūša.
Tā kā odi izplata arī daudzas citas infekcijas slimības, tostarp malāriju, dzelteno drudzi, Rietumnīlas drudzi, Čikunguņjas drudzi un Zikas vīrusslimību, odu kodumu profilakses pasākumu ievērošana, apmeklējot tropu un subtropu reģionus, ir īpaši nozīmīga, uzsver speciālisti.
SPKC arī aicina ceļojumu aģentūras laikus un izsmeļoši informēt klientus par veselības riskiem un profilakses pasākumiem ceļojuma laikā.
Tūristus, kas apmeklē tropu un subtropu apgabalus, SPKC mudina rūpīgi ievērot individuālās aizsardzības pasākumus pret odu kodumiem. Lietojot insektu atbaidītāju, precīzi jāievēro ražotāja norādījumus par lietošanas veidu, devu un lietošanas biežumu. SPKC aicina ņemt vērā, ka līdzekļa aktīvajai vielai jābūt ne zemākā koncentrācijā kā 10%, lai tā iedarbība ilgtu vairāk kā vienu līdz divām stundām.
Pirms līdzekļa lietošanas grūtniecēm un bērniem līdz 12 gadu vecumam iesaka konsultēties ar ārstu. Savukārt jaundzimušajiem repelentus nerekomendē, to vietā jāizmanto insektu tīkli un aizsargājošs apģērbs, norāda SPKC.
Aizsardzību var nodrošināt arī moskītu tīklu lietošana un gulēšana telpās ar logu vai durvju sietiem vai gaisa kondicionētās telpās.
Teltīs ieteicams lietot pretodu spirāles vai citus aromātiskos odu atbaidīšanas līdzekļus, kas aizkavē to ielidošanu un uzturēšanos. Aizsardzībai ieteicams valkāt apģērbu, kas nosedz lielāko daļu ķermeņa – apģērbu ar garām piedurknēm un garās bikses, vēlams, no biezāka auduma. Vienlaikus SPKC iesaka izvairīties no uzturēšanās ārpus telpām rītausmas un krēslas stundās vakaros, kad odu daudzums ir vislielākais.
