2.Kontakts ar vecākiem. Klīnikas “Mama Rīga” speciālisti, analizējot pacientu slimību vēstures, secina, ka nereti reproduktīvās veselības jomā par lielāko klupšanas akmeni kļūst nevis pati jaunības saslimšana, bet gan tās neārstēšana vai nepareiza ārstēšana. Visbiežāk pusaudži par savām seksuālās dzīves problēmām, tostarp nepatīkamām sajūtām, kas var liecināt gan par seksuāli transmisīvu slimību, gan iekaisumu, ar vecākiem nerunā, jo baidās saņemt rājienu vai sodu. Tāpat pusaudžiem visbiežāk vēl nav sava ārsta ar kuru kā uzticības personu apspriest notikušo, lai kopīgi izvēlētos efektīvāko ārstniecības metodi. Tāpēc ļoti augsti riski slēpjas tieši tajā apstāklī, ka slimības tiek ielaistas, tās netiek ārstētas cerībā, ka pāries pašas no sevis, vai arī ārstēšanās notiek saskaņā ar draugu, paziņu u.tml. ieteikumiem, ar kuriem ātri var iedzīvoties vēl lielākās nepatikšanās. Savukārt gadījumos, kad slimība progresē, ielaistas kaites ārstēšana prasa jau nopietnāku medicīnisko iejaukšanos, tostarp medikamentus ar spēcīgāku iedarbību uz visu organismu, kas ietver atkal jaunus riskus. Bet gadījumos, kad slimība it kā pāriet pati no sevis, tā slēptā formā var mājot organismā un izpausties pēc daudziem gadiem, tostarp kā neauglība abiem dzimumiem. 0