Aigars un Kristīne kā Liepājas Universitātes studenti savulaik izlēmuši, ka jādibina deju ansamblis.
Aigars un Kristīne kā Liepājas Universitātes studenti savulaik izlēmuši, ka jādibina deju ansamblis.
Foto – Timurs Subhankulovs

Aigars iecerēto bildināja deju lieluzvedumā 1

Tautas deju kolektīva “Banga” vadītājas Kristīnes Kārkliņas un kolektīva dejotāja Aigara Kārkliņa ģimenē Deju svētki būs klātesoši arvien, jo Aigars savu iecerēto bildināja tūliņ pēc 2013. gada svētku deju lieluzveduma “Tēvu laipas” pēdējā koncerta beigām Daugavas stadionā.

Reklāma
Reklāma
Notriektā tautumeita 6
Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 32
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30
Lasīt citas ziņas

“Mani ir ļoti grūti pārsteigt, un Aigaram tiešām tas izdevās,” atzīst Kristīne, jo iepriekš neesot nojautusi, ka Daugavas stadionā saņems saderināšanās gredzenu. Aigars atceras, kā bažījies, vai tik izredzētajai gredzentiņš nebūs par mazu, un vēl iepriekšējā dienā pirms svarīgā notikuma lūdzis brālēnu atrast juvelieri, kurš pastieptu gredzenu platāku.

Aigars un Kristīne kā Liepājas Universitātes studenti savulaik izlēmuši, ka jādibina deju ansamblis. Izlikuši paziņojumu, ka 2009. gada 18. martā gaida piesakāmies dejotājus. “Vēlāk izrādījās, ka 18. marts tiek svinēts kā Liepājas dzimšanas diena, bet toreiz tam nepievērsām uzmanību,” teic Kristīne.

CITI ŠOBRĪD LASA

Aigars studējis gan kultūras projektu vadību, gan ieguvis maģistra grādu sabiedrības vadībzinātnē un pašreiz strādā Liepājas olimpiskajā centrā. Kristīne ir diplomēta psiholoģijas skolotāja, arī ieguvusi maģistra grādu vadībzinātnē un vēl divus gadus Rīgā mācījusies “Latviešu dejas skolā 6”. Tagad Kristīnei ir jau trīs kolektīvi – “Banga”, vidējās paaudzes “Bandzenieki” un Liepājas bērnu un jaunatnes centra jauniešu deju kolektīvs “Spārni”.

Viņai noder zināšanas psiholoģijā, piemēram, domājot, kā atrast pareizās metodes dejotāju motivēšanai. Atnāk jaunie, stāsta, ka viņiem patīkot deja, taču attieksme katram ir cita. Kāds, piemēram, nācis pieteikties, jo padzirdējis, ka dejotājiem ir ļoti skaistas balles. Taču, lai dejotājs pats vēlētos sasniegt izcilu rezultātu, viņš ir jāieinteresē un tam jāmotivē. Piemēram, jaunieši ir optimistiski, bezrūpīgi, viņiem šķiet – ir taču labi, ja esmu atnācis uz mēģinājumu kopā padejot, nu un tad, ja nenostiepšu to pēdu, ko tu, Kristīne, uztraucies!

Kārkliņiem ieminos par domu apmaiņu nesen notikušajā Eiropas latviešu apvienības kongresā, kurā ilgus gadus Vācijā nodzīvojušais Austris Grasis sacīja, ka Latvijā nav izdevies sākt diskusiju par padomju laika mantojumu kultūrā un ka dejotājiem no padomju laikiem “mantots” pārspīlēti platais smaids, tāpat prasība stipri nostiept pēdu, taču, viņaprāt, tā latviskajām dejām nemaz nav raksturīga.

Kristīne atbild: “Par smaidu nepiekrītu. Esmu no tiem vadītājiem, kas vēlas dejotājam iemācīt katras dejas stāstu – lai ikviens izjustu, ko dejo, un lai tas smaids nāk kā dabiskas emocijas.”

Mācot Dziesmu un deju svētku repertuārā iekļauto Jāņa Ērgļa deju “Dod man spēku, dod man laiku”, Kristīne domājusi, kādi atslēgvārdi palīdzēs jaunietim izjust Latvijas vēsturi, patriotisko noskaņu, un šīs emocijas iedot skatītājam. Aigars piebilst, ka dejotājiem, it īpaši puišiem, šī deja šķiet ārkārtīgi pievilcīga, jo tajā ir tādas kustības, kas kārtīgam vīrietim vienmēr patiks. Pirmo reizi “Dod man spēku, dod man laiku” “Banga” dejojusi Jelgavā, un pēc noskriešanas no skatuves pusei no kolektīva acīs bijušas saviļņojuma asaras. “Kaut ko tādu es piedzīvoju pirmo reizi!” Aigars atminas.

Turpinot tematu par plato smaidu un nostieptajiem pirkstgaliem, Aigars bilst, ka viena lieta ir danči vai etnogrāfiskā deja, taču pavisam kas cits – skatuviskā deja, jo skatuve vienmēr diktē savus noteikumus un prasa nedaudz pārspīlējumu, lai plato smaidu redz arī zāles pēdējā rindā sēdošs skatītājs.

Reklāma
Reklāma

Visgrūtākā Dziesmu un deju svētku repertuārā Kristīnei sākumā šķitusi deju kolāža “Dzintara zemē dzintara ļaudis”, bet pamazām rasts pavediens, kā to iemīlēt. Savukārt Aigaram kā dejotājam šī kolāža šķiet ļoti laba, “jo tās kustības, raksturs ir aktīvs, enerģisks, vajag sportisku rūdījumu, lai to nodejotu”. Kad šovasar Liepājā noticis starptautisks pasākums, kurā “Bangai” bija jāparāda viena Latvijas deja, tika izvēlēta tieši kolāža “Dzintara zemē dzintara ļaudis.”

Jauno sezonu “Banga” sāks ar 55 kilometrus garu pārgājienu līdz Šventājai Lietuvā. Pašlaik kolektīvā ir 28 dejotāji, rudenī uzņems vēl jaunus. Kolektīvā ir māmiņa, kura atgriezīsies pēc mazuļa kopšanas atvaļinājuma, lai ar pilnu sparu mēģinātu un tiktu nākamvasar uz svētkiem.

“Tagad jauni dejotāji nāk uz “Bangu”, zinādami, ka te, nopietni strādājot, būs iespēja izaugsmei,” teic Kristīne. “Jo “Banga” ir viens no Liepājas diviem A grupas kolektīviem. “Banga” gatavojas piedalīties arī nākamgad Baltijas studentu dziesmu un deju svētkos “Gaudeamus”, kas notiks jūnijā.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.