Aizmirstiet Grenlandi! Krievu kultūra un ikdiena plaukst un zeļ jau kādā citā NATO salā 0
Barentsburga – Krievijas apdzīvota ogļraču pilsēta Svalbārā – ir savdabīgs ģeopolitisks izņēmums. Lai gan arhipelāgs pieder Norvēģijai, 1920. gada līgums ļauj arī citām valstīm tur darboties, ja vien teritorija netiek izmantota militāriem mērķiem. Tieši šīs vienošanās dēļ Krievija joprojām uztur tur savu klātbūtni, ziņo “The Wall Street Journal”.
Pilsētā darbojas skola, kur bērni mācās pēc Krievijas mācību programmas, ielās plīvo Krievijas karogi, redzami padomju simboli un sienu gleznojumi ar saukļiem no PSRS laikiem. Barentsburga savulaik bija daudz lielāka un kalpoja kā sociālisma “paraugpilsēta” NATO teritorijā, taču šodien ogļrūpniecība ir sarukusi un kļuvusi nerentabla.
Tomēr pēdējos gados uzmanība pievērsta nevis ekonomikai, bet drošībai. Arktika kļūst arvien stratēģiski nozīmīgāka – tā ir gan potenciāls īsākais ceļš starpkontinentālajām raķetēm, gan reģions ar bagātīgiem dabas resursiem. Norvēģija pastiprina kontroli pār Svalbāru: palielina patruļas, pastiprina noteikumus ārvalstniekiem un runā par retzemju metālu izpēti. 2026. gads pat pasludināts par “Pilnīgas aizsardzības gadu”.
Vienlaikus Maskava arvien biežāk apšauba Oslo suverenitāti pār arhipelāgu, bet atsevišķi Krievijas politiķi publiski runā par nepieciešamību stiprināt militāro klātbūtni Arktikā. Eksperti brīdina, ka konflikta gadījumā starp NATO un Krieviju Svalbāra varētu kļūt par vienu no pirmajiem spriedzes punktiem.
Paši Barentsburgas iedzīvotāji gan uzsver, ka viņu mērķis ir vienkārši saglabāt Krievijas klātbūtni salā. Krievijas amatpersonas aicina ievērot 1920. gada līgumu un brīdina NATO neiekļaut Svalbāru militārajā plānošanā.
Tādējādi attālā, šķietami klusā Arktikas teritorija kļuvusi par simbolisku un stratēģisku krustpunktu lielvaru attiecībās.
