Nopludināti dokumenti par slepenu Krievijas un Irānas darījumu: detaļas var īpaši nepatikt Trampam 0
Maskava pastiprina Irānas pretgaisa aizsardzību laikā, kad spriedze starp Teherānu un Vašingtonu ir sasniegusi maksimumu, un šī slepenā sadarbība var izprovocēt asu ASV prezidenta Donalda Trampa reakciju.
Kā ziņo Financial Times, Maskava un Teherāna noslēgušas vienošanos par Krievijas pārnēsājamo zenītraķešu sistēmu “Verba” piegādi aptuveni 500 miljonu eiro vērtībā.
Tiek runāts par apjomīgu līgumu, var spriest pēc nopludinātiem Krievijas dokumentiem, to apstiprina arī avoti, kas informēti par darījumu.
Saskaņā ar izdevuma rīcībā esošo informāciju līgums tika parakstīts Maskavā decembrī. Krievija apņēmusies nodot Irānai 500 palaišanas iekārtas un 2500 raķetes “9M336”. Piegādes oficiāli paredzētas 2027.–2029. gadam, taču avoti pieļauj, ka daļa bruņojuma varētu būt nosūtīta jau agrāk.
Provokatīvs darījums
Šāds darījums izskatās īpaši provokatīvs uz Irānas un ASV saspringto attiecību fona. Maskava faktiski pastiprina militārās spējas valstij, kuru Tramps uzskata par vienu no galvenajiem pretiniekiem.
Šajā kontekstā jebkādi Kremļa mēģinājumi pozicionēt sevi kā “sarunu pusi” izskatās ciniski.
Situācija var kļūt par papildu kairinājuma faktoru Donaldam Trampam, un šādas Maskavas darbības ASV var tikt uztvertas kā tieša vēršanās pret Amerikas interesēm.
Nereti šādi soļi izraisa stingrus pretpasākumus ASV, un šajā gadījumā trieciens var būt vērsts ne tikai pret Teherānu.
Pārnēsājamās zenītraķešu sistēmas “Verba” tiek uzskatītas par vienām no modernākajām Krievijas šīs klases sistēmām. Tās paredzētas zemu lidojošu mērķu, tostarp bezpilota lidaparātu un spārnoto raķešu, iznīcināšanai. Sistēmas mobilitāte ļauj veidot izkliedētu pretgaisa aizsardzību bez atkarības no stacionāriem radariem.
Medijs Axios ziņo par gatavošanos jaunai sarunu kārtai, savukārt The New York Times raksta, ka Teherānā tiek apsvērti iespējamā trieciena scenāriji.
Notiks sliktas lietas…
Kā iepriekš vēstīja ziņu aģentūra LETA, ASV prezidents Donalds Tramps piektdien paziņojis, ka apsver ierobežotu triecienu Irānai, kuru vēlas piespiest noslēgt vienošanos par Irānas kodolprogrammas ierobežošanu. Irānas ārlietu ministrs Abass Aragči savukārt paziņoja, ka pēc abu pušu sarunām šonedēļ Ženēvā tuvāko dienu laikā būs gatavs priekšlikuma projekts līgumam ar Vašingtonu.
Tramps ceturtdien izteicās, ka notiks sliktas lietas, ja Teherāna nenoslēgs vienošanos desmit dienu laikā. Vēlāk viņš šo ultimātu pagarināja līdz 15 dienām.
Piektdien, atbildot uz žurnālista jautājumu, vai viņš apsver ierobežota militārā trieciena iespēju, Tramps atbildēja apstiprinoši. “Viss, ko es varu pateikt, ir, ka es to apsveru,” izteicās Tramps.
Teherāna pēc sarunām Ženēvā paziņoja, ka abas puses ir vienojušās iesniegt iespējamās vienošanās projektus. “Es uzskatu, ka tuvāko divu, trīs dienu laikā tas būs gatavs, un pēc manas priekšniecības galīgā apstiprinājuma tas tiks nodots [Trampa īpašajam vēstniekam] Stīvam Vitkofam,” ASV medijiem norādīja Aragči.
Pretēji ASV amatpersonu sacītajam Irānas ārlietu ministrs apgalvoja, ka ASV sarunvedēji nav pieprasījuši, lai Teherāna pārtrauktu savu urāna bagātināšanas programmu. “Mēs neesam piedāvājuši nekādu apturēšanu, un ASV puse nav pieprasījusi,” intervijā, ko piektdien publicēja ASV televīzijas tīkls MS NOW, sacīja Aragči. “Mēs tagad runājam par to, kā nodrošināt, lai Irānas kodolprogramma, tostarp urāna bagātināšana, būtu miermīlīga un paliktu miermīlīga uz visiem laikiem,” viņš piebilda.
Viņa komentāri ir pretrunā informācijai, ko izplatījušas augsta ranga ASV amatpersonas, tostarp Tramps, kurš vairākkārt izteicies, ka Irānai vispār nedrīkst ļaut bagātināt urānu. Rietumvalstis apsūdz Teherānu centienos iegūt kodolieročus, ko Teherāna noliedz, bet tā uzstāj uz savām tiesībām veikt urāna bagātināšanu civilām vajadzībām.
Irāna no savas puses vēlas vienoties ar ASV par sankciju atcelšanu, kas ir kļuvušas par milzīgu slogu Irānas ekonomikai. Smagā ekonomiskā situācija decembrī izraisīja Irānā plašus protestus, ko varasiestādes nežēlīgi apspieda, nogalinot tūkstošiem cilvēku.
Vienlaikus ar sarunām ASV ir pastiprinājušas militāro klātbūtni reģionā, un abas valstis jau vairākas nedēļas izsaka viena otrai militārus draudus.
Irānas vēstnieks ANO Amirs Saīds Iravani ceturtdien pauda viedokli, ka ASV bāzes, objekti un aktīvi būs “leģitīmi mērķi”, ja ASV īstenos savus militāros draudus un uzbruks. Tomēr Aragči apgalvoja, ka nekāda ultimāta nav. “Mēs tikai runājam viens ar otru par to, kā mēs varētu ātri panākt vienošanos. Un ātra vienošanās ir kaut kas tāds, kas interesē abas puses,” apgalvoja ministrs. Norādot uz ASV sankcijām, no kurām Irāna vēlas ātrāk atbrīvoties, Aragči uzsvēra, ka Irānai nav iemesla kavēties.
Vašingtona vairākkārt ir aicinājusi panākt, lai Irāna neveic urāna bagātināšanu, bet tā arī centusies pievērsties Irānas ballistisko raķešu programmai un tās atbalstam kaujinieku grupējumiem reģionā – jautājumiem, kurus Izraēla ir pieprasījusi iekļaut sarunās. Teherāna paziņojusi, ka šos jautājumus negrasās apspriest.
