Žultsakmeņi: lēkmi var provocēt pat šokolāde! 0
Holesterīna izraisīti vielmaiņas un aknu darbības traucējumi, badošanās un nepamatotas diētas ietekmē procesus, kas veicina žultsakmeņu veidošanos.
Gadsimta slimība
Žultspūslis ir neliels maisveida orgāns, kurā uzkrājas aknās saražotā žults un kurš piedalās gremošanas procesā. Žults sastāvs katram ir atšķirīgs, bet pārsvarā tajā ir ūdens, žultsskābes, pigmenti, minerālvielas, tauki un holesterīns.
Lai gan šā rezervuāra tilpums ir tikai ap 50 ml, diennaktī organisms saražo 1–1,5 l žults. Ēdot žultspūslis saraujas, tāpēc gremošanas traktā tiek izmesta žults, kas īpaši aktīvi piedalās uzņemto tauku šķelšanā.
! Taču vielmaiņas traucējumu dēļ daļai cilvēku veidojas žultsakmeņi. Tas bieži notiek, ja žults ir bieza un organismā ir pārāk daudz holesterīna, kas izgulsnējas kristālu veidā un pēcāk veido akmeņus. Retāk tie rodas no žults sāļiem, galvenokārt dažu aknu slimību vai ilgstošas pilnīgas parenterālas barošanas dēļ.
Paaugstināta holesterīna radītu žultsakmeņu risks ir pusmūža ļaudīm, cilvēkiem ar lieko svaru, kā arī sievietēm, kad organisms pastiprināti izstrādā daudz specifisko dzimumhormonu, piemēram, grūtniecības laikā vai lietojot hormonālos pretapaugļošanās līdzekļus. Ietekmē arī nepareiza diēta un straujš svara zudums, pārmērīga alkohola lietošana, stress, ilgstošas emocionālas pārslodzes. Liela nozīme ir iedzimtībai.
Akmeņi var būt gan smilšu graudiņa, gan valrieksta lielumā un, saraujoties žultspūslim, reizē ar žulti var tikt izmesti žultsvadā, to nosprostojot. Ja žults izdale ir traucēta, tā vairs nevar noplūst uz divpadsmitpirkstu zarnu. Kopējā žultsvada paplašināšanās rada sāpes, bet žults sastrēguma dēļ parādās ādas dzelte.
